6 fakti par dzelzceļu Latvijā no 1933. līdz 1944. gadam
Latvijas dzelzceļam šogad aprit 155 gadi, kuru laikā tas piedzīvojis dažādus attīstības posmus un pārmaiņas. Lai godinātu dzelzceļa vēsturisko mantojumu, šoreiz piedāvājam ielūkoties sešos Latvijas dzelzceļa vēstures faktos no 1933. līdz 1944. gadam. Piemēram, vai zināji, ka 1937./1938. gadā Latvijā pa dzelzceļu tika pārvadāti pieci miljoni tonnu preču, bet 2015. gadā - jau vairāk nekā 55 miljoni tonnu?
Foto: Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
1933. gada 13. maijā ekspluatācijā nodota pirmā Latvijā uzbūvētā tvaika lokomotīve “Tk-243”, kas izgatavota Latvijas Valsts dzelzceļu darbnīcās Liepājā. Šī vieglā, ekonomiskā un tehniski pārdomātā lokomotīve ir viena no divdesmit unikālajām 1-1-1 tipa tvaika vilces ritošā sastāva vienībām, kas tika saražotas pēc Latvijas Valsts dzelzceļu pasūtījuma. Pēc Otrā pasaules kara vairākas bijušās Latvijas Valsts dzelzceļu 1-1-1 tipa lokomotīves tika izmantotas manevru darbos Vācijā un Polijā. Viena no tām mūsdienās apskatāma Polijas dzelzceļa muzejā Varšavā.
Foto: Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
1937./1938. gadā Latvijā pa dzelzceļu pārvadāja 5 000 000 tonnu preču, tajā skaitā 2 300 000 tonnu kokmateriālu, 680 000 tonnu lauksaimniecības ražojumu (arī 252 000 sivēnu) un 626 000 tonnu izrakteņu (galvenokārt ģipšakmens un kaļķakmens). Salīdzinājumam - 2015. gadā pārvadāja 55 600 000 tonnu dažādu kravu, galvenokārt, akmeņogles un naftas produkti.
Foto: Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
1940. gada 1. septembrī Latvijas Valsts dzelzceļu virsvalde ir spiesta Latvijas dzelzceļu saimniecību nodot PSRS Satiksmes ceļu tautas komisariāta pārziņā. Pusgada laikā visi platsliežu dzelzceļi tiek pārbūvēti 1524 mm jeb krievu platumā.
Foto: Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju līdz ar tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju deportēti vairāki simti dzelzceļnieku, kuru vidū bija gandrīz visu lielāko staciju priekšnieki, virsvaldes darbinieki, kā arī ceļu strādnieki un kantora darbinieki.
Foto: Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
1941. gada 20. jūlijā, Vācijas armijai iebrūkot Latvijā, tiek uzsākta visu platsliežu dzelzceļu pārbūvēšana 1435 mm jeb normālplatumā, ko pabeidz 1941. gada 14. oktobrī. Dzelzceļus Latvijas teritorijā sāk pārvaldīt Vācijas Valsts dzelzceļu Ziemeļu galvenā pārvalde.
Foto: Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
1944. gada 5. oktobrī kārtējā varas maiņa - Latvijas teritorijas daļā darbu atsāk PSRS Satiksmes ceļu tautas komisariāta Latvijas dzelzceļa struktūrvienība. Kārtējo reizi triecientempā tiek veikta platsliežu dzelzceļu pielāgošana krievu (1524 mm) platumam, ko pabeidz 1945. gada maijā pēc Vācijas armijas kapitulācijas Kurzemē. Tomēr lielo postījumu pilnīgai novēršanai un sabojātās dzelzceļa infrastruktūras kapitālai atjaunošanai nepieciešams ilgs laika periods - Vidzemē, Latgalē un Zemgalē iznīcināti 60% galveno sliežu ceļu, 55% staciju ceļu, 78% pārmiju, 89% lielo tiltu, 95% lokomotīvju depo, 83% ūdenstorņu un 75% staciju ēku.