Kā laika gaitā mainījušies dzelzceļnieku tērpi?
Atzīmējot dzelzceļa dibināšanas 155. gadadienu Latvijā, Muzeju nakts laikā Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs piedāvāja apskatei plašu dzelzceļnieku formastērpu kolekciju no cara laikiem līdz pat mūsdienām. Parādes laikā ikvienam tika dota iespēja uz mirkli doties krāšņā ceļojumā laikā, klātienē sajūtot un pieredzot seno laiku “elpu”, modi un stilu. Šajā rakstā piedāvājam atskatīties uz dzelzceļnieku tērpu skates norisi un uzzināt par nozīmīgākajiem posmiem dzelzceļa vēsturē.
Foto: www.dzelzcelam155.lv
Cariskās Krievijas laiks. Dzelzceļa vēsturi Latvijā četros lielos posmos sadala mūsu valstij liktenīgi notikumi. Dzelzceļa laikmets Latvijā aizsākās vēl tad, kad Latvija atradās cariskās Krievijas sastāvā. No 1878. gada visos cariskās Krievijas dzelzceļos, izņemot Somiju, nēsāja vienādu formas tērpu. Visi darbinieki tika sadalīti četrās kārtās - inženieri, centrālās pārvaldes ierēdņi, vietējo pārvalžu ierēdņi un dzelzceļa kalpotāji (staciju un depo strādnieki). Satiksmes nozares simbols cara laikā ir sakrustots enkurs un cirvis, ko atainoja uz pogām un cepures kokardē.
Foto: www.dzelzcelam155.lv
Latvijas valsts dzelzceļi 1919 - 1940. 1919. gadā, pēc Latvijas valsts nodibināšanas darbu sāka uzņēmums “Latvijas dzelzceļi”, kas pārvaldīja faktiski visas dzelzceļa līnijas Latvijā. Jaunie formastērpi tika ieviesti jau 1920. gadā. Pilnu formastērpu - brūnas krāsas žaketi, bikses, mēteli un cepuri nēsāja tikai stacijas personāls un konduktori - tie, kuri strādāja publiskās vietās. Pārvaldes darbinieki, komercaģenti, telefonisti un telegrāfisti, ceļu strādnieki un citi nēsāja ikdienišķu apģērbu un formas cepuri brūnā krāsā, savukārt lokomotīvju vadītājiem bija melna ādas cepure. Šī laikmeta dzelzceļnieku simbols bija spārnots ritenis, virs kura izvietotas trīs zvaigznes. Uz formastērpa pogām atainoja Latvijas valsts mazo ģerboni. Lielākajās stacijās strādāja arī bagāžas nesēji, tos varēja atšķirt pēc koši zila ķiteļa, cepures ar uzrakstu “Nesējs” un stumjamiem ratiņiem.
Foto: www.dzelzcelam155.lv
Padomju dzelzceļš 1945 - 1991. Pēc Otrā pasaules kara dzelzceļš Latvijā iegūst tipiskus padomju dzelzceļa vaibstus un pusmilitāras organizācijas statusu, kur faktiski visi nēsā formastērpu. Gadu desmitu laikā tas mainās. Uzreiz pēc kara dzelzceļnieki nēsā baltu krekla blūzi ar uzplečiem, uz kuriem bija zīmotnes ar simbolu, kas norādīja piederību dzelzceļa saimniecības nozarei - kustībnieks, ceļinieks, sakarnieks, celtnieks, mašīnists u.c. 1963. gadā padomju dzelzceļā izmanto simbolu - riteni ar spārniem, kā arī saglabā tehnisko simbolu - āmuru un stellatslēgu. Formastērps parasti ir melnā vai tumši zilā krāsā, bet vairs neatgādina armijas formu.
Foto: www.dzelzcelam155.lv
VAS “Latvijas dzelzceļš”. 1991. gada 30. decembrī likvidē struktūru “Baltijas dzelzceļš”, un darbu sāk valsts uzņēmums VAS “Latvijas dzelzceļš”. Formas tērpu ikdienas pienākumu pildīšanai nēsā tikai stacijas personāls un lokomotīvju vadītāji. Ceļu strādnieki, depo darbinieki nēsā darba tērpu, bet kā allaž visstilīgākie un elegantākie ir vilcienu pavadoņi. VAS “Latvijas dzelzceļš” stacijas personāla formas tērpam raksturīga pelēka krāsa. Kā atpazīstamības zīmi šajā laikā saglabā starptautisko satiksmes nozares simbolu - spārnoto riteni, virs kura atgriežas trīs zvaigznes.