Legionella ūdens apgādes sistēmā ir uzvarama

© Publicitātes foto, Grundfos

Māris DĒRVENIEKS, Grundfos tirdzniecības inženieris

Legioneloze jeb leģionāru slimība ir infekcijas slimība, un tās izteiktākie simptomi ir: līdz 39–40,5 0C paaugstināta temperatūra; novēro vispārējas intoksikācijas pazīmes, sausu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus, pneimoniju, sirds un nieru darbības traucējumus, caureju, sākotnējie simptomi ir apetītes trūkums, sāpes muskuļos un galvassāpes; slimības inkubācijas periods ir 2–10 dienas. Inficēšanās ar legionelozi ir īpaši bīstama cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu. Ja slimība netiek ārstēta, letālo gadījumu skaits var sasniegt pat 39 procentus gadījumu. Novērojot iepriekš minētos simptomus, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

Kur dzīvo legionella?

Visbiežāk infekcijas avots ir baktēriju legionella saturošs ūdens. Inficēšanās notiek, ieelpojot baktērijas saturošas ūdens daļiņas jeb tvaiku, kas veidojas, piesārņotajam ūdenim plūstot caur dušas galviņām, saunu aprīkojumu, pirtīs, dzīvokļos un privātmājās karstā un aukstā ūdens sistēmās. Jārunā par risku ar legionellozi inficēties arī ražošanas procesos, kuros tiek lietoti dažādi mitrinātāji, dzesētāji un dzesēšanas torņi. Tāpat riskus var radīt tādas ikdienišķas lietas kā gaisa kondicionētāji, mitrinātāji un pat strūklakas parkos. Lai gan legioneloze izplatās pilienu veidā – cilvēki savstarpēja kontakta rezultātā inficēties nevar!

Legionellas vislabāk vairojas temperatūras robežās – no +20 0C līdz +66 0C – cauruļvadu vai citu virsmu bioplēvē jeb organiskajā aplikumā, tas ir: ūdens sildītājos, rezervuāros, krānos, dušās un to cauruļvados, kā arī mazgāšanas iekārtās ar nelielu ūdens apmaiņu. Jau 66 grādu temperatūrā baktērijas iet bojā 2 minūšu laikā.  

Kā izvairīties no legionellas un kā ar to cīnīties?

Pirmkārt, ir jānodrošina apstākļi, kas kavē visu veidu baktēriju savairošanos, kā arī jāiznīcina esošais organiskais aplikums un jārada apstākļi, kuros tas nespēj izveidoties.  

Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zemāka par +20 0C, bet karstā – augstāka par +66 0C. Pirms iet dušā vai sākt mazgāt zobus, ūdeni ieteicams notecināt apmēram 2 minūtes, tāpat regulāri jātīra dušas galviņas un krānu filtri vai arī tie jāapstrādā ķīmiski, neļaujot veidoties organiskajam aplikumam. Īpaša uzmanība jāvelta vietās, kur ūdens tiek lietots reti.

Neatkarīgi no tā, vai tā ir dzīvojamā vai publiska rakstura ēka vai rūpniecības objekts, visos gadījumos legionella ūdens apgādes sistēmā nokļūst no ārpuses kopā ar ūdeni un sāk vairoties iekšējo sistēmu organiskajā aplikumā. Tas ir iespējams tikai divu iemeslu dēļ: ienākošais aukstais ūdens un karstais ūdens netiek atbilstoši attīrīts vai tas darīts nepareizi. Ir vairāki veidi, lai attīrītu inficēto ūdeni un iznīcinātu organisko aplikumu. Vispareizāk saskaņā ar vietējo likumdošanu un reālo situāciju būtu sastādīt ūdens sistēmas tīrīšanas jeb apkopes plānu, konsultējoties ar speciālistiem, tādējādi sasniedzot vēlamos mērķus – mazināt risku saslimst ar legionelozi.

Kādu ūdens attīrīšanas metodi izmantot?

Izvēloties ūdens attīrīšanas metodi, jāņem vērā ēkas pamatfunkcijas – vai tā ir ārstniecības iestāde, dzīvojamā māja, viesnīca, baseins vai ražošanas objekts, kā arī cik vecas ir cauruļvadu sistēmas un citi kritēriji. Dažādu funkciju ēku ūdens apgādes sistēmām ir nepieciešami dažādi risinājumi: publiskajās ēkās un rūpniecībā var izvēlēties ūdens ķīmisko apstrādi vai termoapstrādi, taču dzesēšanas torņos izmantojama tikai ķīmiskā apstrāde. Savukārt  mikrofiltrācija ir pati dārgākā metode, bet tā nodrošina nulles risku un ir visefektīvākā starp visām ūdens attīrīšanas metodēm.

GRUNDFOS – ūdens un sistēmu ķīmiskā apstrāde

Grundfos piedāvā praksē pārbaudītu un efektīvu ūdens un pārvades sistēmu ķīmisko attīrīšanu ar Oxiperm Pro, kura darbības procesā gāzveida hlora dioksīds nogalina legionellas baktērijas, noārda organisko aplikumu un neļauj tam veidoties. Jāpiebilst, ka hlors jau tiek izmantots publiskajās ūdens apgādes sistēmās – diemžēl hlors viens nespēj cīnīties ar organisko aplikumu.

Tiek uzskatīts, ja summārais hlors sasniedz 0,2–0,3 ppm lielu koncentrāciju ūdens izplūdē no krāna, tad ūdens caurulēs organiskais aplikums noārdās. Jāpiebilst, prakse pierāda, ka šīs metodes izmantošana var radīt zināmas blakus efektus – strauji noārdoties organiskajam aplikumam, var parādīties sūces cauruļvados, nosēdumi uz izlietņu, podu un vannu virsmām, taču tas ir dabisks process, jo noārdītais aplikums tiek izvadīts laukā. Tāpat kā organiskais aplikums neveidojas viena gada laikā, bet gan ilgstošā periodā, arī aplikuma notīrīšana prasīs vairāk laika – jo lielāka ēka, jo ilgstošāks process – augstceltnēs tas var prasīt pat vairākus mēnešus. Oxiperm Pro iekārtas izmantošana neprasa pārtraukt ēkas ekspluatāciju – saprātīgi veicot darbus, cilvēki pat nepamanīs, ka ēkā notiek ūdens sistēmas dezinfekcija. Ideālā gadījumā hlora dioksīda iekārtas būtu jādarbina nepārtraukti – jāveic patstāvīga profilakse, kas nodrošinātu stabilu ūdens apgādes sistēmas tīrību. Taču prakse pagaidām ir cita – ūdens apgādes sistēmas tiek tīrītas kampaņveidīgi.

Hlora dioksīda iekārta ir ar potenciāli paaugstinātu risku, tāpēc svarīga ir iekārtas nepieciešamās jaudas adekvāta izvēle, montāža un tās ekspluatācija jāveic, stingi pieturoties pie likumdošanā noteiktajām normām un ražotāja prasībām. Grundfos speciālisti iesaka: «Pārliecinieties, ka cilvēki vai kompānijas, kuri veic jebkura veida darbības ar jūsu dzeramā ūdens sistēmām, ir apmācīti un sertificēti.»

Svarīgākais