Jūnija dominante – ravēšana

Tā nu reiz ir tautas tradīcija – līdz Jāņiem dārzam jābūt izravētam. Čakls dārzkopis parasti to arī ir izdarījis, taču dažkārt nezāles jau paguvušas sazelt par jaunu. Ne jau katrā mazdārziņā ieradīsies jāņabērni un ne jau katru nezāli viņi pamanīs un aplīgos, bet pašam dārza kopējam taču arī nepatīk šis skats, un nedrīkst dārzu aizlaist, tāpēc jāravē vien ir. Šogad viss lielākoties ir arī čakli jālaista un, protams, jānodrošina mēslojums visiem augiem, kuri intensīvi aug, zied un briedina jauno ražu. Kā jau katru gadu, kaut kas padodas labāk, kaut kas – ne tika labi. Profesionāli dārznieki jau zinās, ko darīt, bet amatieriem svarīgāks par rezultātu ir process, kas sagādā prieku.

Tam, kurš visu rēķina tikai naudā, nav skaidrs, kāpēc cilvēki no darba brīvajā laikā vai pēc aiziešanas pensijā nodarbojas ar dārzkopību. Savā zemes pleķītī audzēto produktu pašizmaksa bieži ir lielāka nekā veikalā vai tirgū pirktajiem. Tomēr amatieru dārzkopība ir iecienīts vaļasprieks visā pasaulē un pašu dārzā audzētajiem, ar mīlestību aprūpētajiem augļiem un dārzeņiem ir pavisam cita garša. Smalko enerģiju pārzinātāji pat teic, ka augi saprot, kas vajadzīgs viņu audzētājam, un cenšas to nodrošināt. 

Nedrīkst pārpūlēties

Dārzs sniedz ļoti daudz pozitīvu emociju un palīdz stiprināt veselību, taču ar vienu nosacījumu: nedrīkst pārstrādāties! Ja tas vairs nesagādā prieku, bet mocības, tad vai nu jāiesaista tā kopšanā vairāk palīgu, vai arī jāsamazina vēriens, neapstrādāto platību pārvēršot par mauriņu. Gados vecākiem dārzkopjiem der objektīvi izvērtēt savu fizisko varēšanu, savukārt jaunākiem – cik laika viņi var dārziņam atvēlēt, lai nebūtu tā, ka nedēļas nogalē sākas lielā saraušana, bet pirmdienas rītā sāp visas maliņas un tik un daudz kas nav pagūts.

Cīņa ar nezālēm 

Sodīšanās par nezālēm – tas pieder pie lietas. Mazdārziņā šogad tipiskas frāzes: ir tik vēss un sauss, citiem augiem klājas grūti, tikai nezāles aug kā trakas, nevar vien spēt ravēt, rokas sāp un mugura stīva! Nereti šis teksts ar variācijām atkārtojas gadu no gada. Eksperti tomēr iesaka nezāļu apkarošanu racionalizēt. Lai saudzētu rokas, jāizvēlas patiešām ērts un ass kaplis, kaut ko dod arī piemēroti darba cimdi. Ja dārzā daudz ušņu un pieneņu, varbūt ir vērts iegādāties speciālus rīkus to izraušanai ar sakni. Gatavojot augsni pavasarī, atmaksājas rūpīgi izlasīt gārsu un vārpatu saknes – to nākamgad atcerēsimies. Zināmā mērā daudzgadīgās nezāles var ierobežot, ja zemē ap dārziņu ierok speciālas apmales vai dēļus. Citviet pasaulē arvien populārākas kļūst paaugstinātās dobes, kas ļauj labāk kontrolēt nezāles un ir saudzīgākas dārzkopja mugurai un locītavām. Zeme sakņu dārzā jāirdina regulāri, bet ne pārāk dziļi, jo augsne ir pilna ar nezāļu sēklām, kuras, nonākot virspusē, sāks dīgt un augt. Izravētās nezāles liek kompostā. Ir dažādi paņēmieni, kā veidot komposta kaudzi, komposta tvertni vai komposta bedri, kā arī nopērkami dažādi līdzekļi, kas veicina kompostēšanu. Vai lietot herbicīdus – tas ir katra paša ziņā. Ja nolemj to darīt, tad stingri jāievēro pievienotā instrukcija un jāizmanto attiecīgi aizsarglīdzekļi. Mazdārziņu kopēji gan vairāk atbalsta domu, ka vislabākais «herbicīds» ir kaplis. Būtiski ir arī pļaut platības, kas atrodas dārziņam visapkārt, lai tur augošās nezāles nepagūtu nobriedināt un izkaisīt vējā sēklas.

Palīdz Dr. Dārzs

Pasaulē pazīstama ir hortikultūras (dārzkopības) terapija un vietām tiek pat ierīkoti speciāli dārzi pie slimnīcām, rehabilitācijas iestādēm, psihiatrijas klīnikām un arī pie cietumiem. Uzturēšanās dārzā, dabiskā un harmoniskā vidē, spēj uzlabot pašsajūtu jau pati par sevi, bet zināma dārzkopības deva palīdz nepieļaut dažādas veselības problēmas vai arī tās efektīvāk novērst, kļūstot par ārstēšanas sastāvdaļu.

* Stresa mazināšana. Pētījumā, kas noticis Dānijā, divām cilvēku grupām vajadzēja veikt uzdevumu, kas radīja lielu stresu. Pēc tam viena grupa pusstundu strādāja dārzā, bet otra sēdēja istabā un lasīja. Pēc tam, visus aptaujājot, tika noskaidrots, ka tiem, kuri strādāja dārzā, ir labāks garastāvoklis. Tika arī mērīts stresa hormona kortizola līmenis asinīs, un izrādījās, ka dārzkopju grupā tas ir zemāks. Cilvēkiem, kuri cieš no pastāvīga stresa, ir paaugstināts šā hormona līmenis, kas negatīvi iespaido ne vien garastāvokli, bet arī imunitāti, fizisko un garīgo veselību kopumā.

* Osteoporozes riska pazemināšana. Darbs dārzā saistīts ar zināmu fizisku slodzi, tāpēc tas padara mazāku osteoporozes risku un palīdz uzturēt kaulus veselus. Pirms vairākiem gadiem Ārkanzasas universitātē veiktajā pētījumā, kurā bija iesaistītas 3310 gados vecākas sievietes, konstatēts, ka tām dalībniecēm, kuras regulāri strādā dārzā, ir pat mazāks osteoporozes risks nekā tām, kuras nodarbojas ar lēno skriešanu, peldēšanu vai aerobiku. Īpaši par labu osteoporozes profilaksei nāk zemes rakšana, komposta gatavošana, nezāļu grozu un citu mērenu smagumu nešana, protams, bez pārspīlējumiem.

* Sirds veselības stiprināšana. Darbs dārzā pieskaitāms pie mēreni intensīvām fiziskām aktivitātēm, kas sirds veselības stiprināšanai vajadzīgas divas trīs stundas nedēļā. Atšķirībā no darbošanās sporta zālē darbs dārzā sniedz daudz lielāku gandarījumu – jo tam ir taustāms rezultāts, un cilvēks jūtas laimīgāks. Piemēram, Stokholmā notikušais pētījums liecina, ka cilvēkiem, kuri vecāki par 60 gadiem un regulāri nodarbojas ar dārzkopību, insulta un infarkta risks samazinās par 30%.

* Diabēta riska mazināšana. Kustīgam, fiziski aktīvam dzīvesveidam tiek piedēvēta liela loma diabēta profilaksē. Kanzasas pavalsts universitātes zinātnieki aprēķinājuši, ka čaklākie dārzkopji bez pūlēm izpilda ieteikto fiziskās aktivitātes ilguma normu – 150 minūšu nedēļā. Otra liela dārzkopju priekšrocība ir saņemt svaigus pašaudzētus produktus tieši no dobes. Vairāki pētījumi rāda, ka reģionos, kur cilvēki aktīvi nodarbojas ar dārzkopību, diabēta izplatība ir mazāka nekā citviet.

* Prāta možuma saglabāšana. 16 gadu garumā regulāri apsekojot 3000 vecāka gadagājuma ļaudis, amerikāņu zinātnieki pētīja vecuma plānprātības attīstības saistību ar dažādiem dzīvesveida faktoriem. Tiem, kuri regulāri nodarbojās ar dārzkopību, šīs slimības gadījumu skaits bija par 36% mazāks nekā pārējiem.

Veselīgas dārzkopības ieteikumi:

• Plānojot darbus dārzā, jāievēro pakāpenība, jo sevišķi, ja citos gadalaikos dzīvesveids ir mazkustīgs. Izturība jāattīsta pamazām, katru lielu darbu vēlams sadalīt vairākos mazos.
• Pirms dārza darbiem vēlams nedaudz iesildīties, gluži kā skolā pirms sporta stundas: 10–15 minūšu ieteicams izpildīt vieglus vingrinājumus – plecu apļošanu, kāju cilāšanu, pieliekšanos u. c.
• Ja, strādājot dārzā, jāpārvieto smagāki priekšmeti, rokas jātur pēc iespējas tuvāk ķermenim, mugurai jābūt pēc iespējas taisnākai. Lai paņemtu zemē nolikto kravu, labāk pietupties, nevis saliekt muguru. Arī ravēt ar taisnām kājām un saliektu muguru nav vēlams.
• Kad vien iespējams, jāņem talkā palīglīdzekļi, kas atvieglo dārza darbus, – ergonomiskie darba rīki ar pietiekami gariem un ērtiem kātiem, ceļu sargi, soliņš, ratiņi u. c.
• Vislabāk ieplānot darbus tā, lai ik pēc 15–20 minūtēm būtu iespēja mainīt ķermeņa pozu, jo sevišķi, ja darbs saistīts ar tupēšanu vai locīšanos.
• Nevajag sev liegt nelielu pārtraukumu, ja darbs kļūst par grūtu. Der mazliet pastaigāt, pasēdēt vai pat atgulties. Pēc slodzes ieteicama pusminūti ilga izstaipīšanās.
• Nav labi atsākt darbu tūlīt pēc ēšanas, kad asinis pieplūst gremošanas orgāniem, lai tie varētu tikt galā ar savu darbu.
• Saulainā laikā dārzā jāvalkā galvassega, plāns, gaišs un elpojošs apģērbs, saulesbrilles, jālieto arī saules aizsargkrēmi. Laiku pa laikam der padzerties ūdeni. Ja vien iespējams, nevajadzētu strādāt saulē dienas karstākajā laikā.