Bez vieglprātības jumtu apsaimniekošanā

«Jumts ir viena no ēkas daļām, par kuru visu laiku ir jādomā. Gluži kā par diviem trīs gājieniem šaha spēlē, lai saprastu, kā rīkoties,» pauž SIA Jumtu ekspertīžu birojs sertificēts jumtu eksperts Armands Liede.

Sagaidot pavasari, vērts pievērst uzmanību ne tikai profilaktiskai jumtu apkopei, bet arī seguma stāvoklim, lai problēmu varētu labot, pirms tā samilzusi.

– Arī ziemā ir jāveic jumta novērojumi. Ja atkušņa laikā parādās tecējuma vietas, sev jāatzīmē, ka tās nepieciešams salabot. Slikti, ja problēma ir aktuāla tikai, kad tā redzama, bet brīdī, kad tā vairs nav manāma, tiek aizmirsta. Vajadzētu aktualizēt problēmas arī brīdī, kad tās iespējams novērst, un negaidīt nākamo gadu.

– Kam jāpievērš uzmanība?

– Daudzas problēmas uz jumtiem rodas tādēļ, ka satekās vai renēs ir sakrājušās lapas. Teorētiski tās būtu bijis jāizgrābj rudenī, bet, ja tas nav paveikts, tad pavasaris ir laiks, kad to darīt, lai lietus varētu brīvi notecēt un neradītu problēmas, tekot tur, kur tam nebūtu jātek.

Jumta daļas, sniega barjeras vai citi nožogojumi sniega dēļ varētu būt deformējušies, tādēļ arī tie būtu jāsaved kārtībā. To dēļ bojājumi varētu būt radušies arī segumā. Ne vienmēr to iespējams redzēt, jo jumtam var būt vairāki slāņi, tāpēc telpā ūdens var nemaz netecēt, bet tas ietekmē jumta tehnisko stāvokli. Nereti cilvēki nepievērš uzmanību tam, ko viņi neredz, tomēr tas būtu viens no pirmajiem darbiem, kas jāveic.

Ja jumtā pie sniega barjeras vai cita jumta elementa ir caurums, pa to iekšā zem seguma tek ūdens, un to nav iespējams redzēt, jo, iespējams, caurums atrodas ārpus sienas robežas. Ūdenim tiekot uz mūrlatas vai spāru galiem, pēc kāda laika nesošās konstrukcijas sapūs. Bieži bojājumi rodas arī pēc sniega tīrīšanas, kuras laikā tiek izmantoti laužņi, cirtņi vai citi rīki.

– Kādi instrumenti jāizmanto jumtu tīrīšanai?

– Jāsaprot, cik jumts ir augsts un kā tam iespējams tikt klāt. Ja tā ir privātmāja un iespējams piekļūt, izmantojot kāpnes, var izvēlēties mazo dārza lāpstiņu vai nelielu slotu, var izmantot arī auto slotiņu. Vai pavisam elementāri – uzvilkt cimdu un ar roku attīrīt teknes no lapām. Ir nopērkami arī speciāli rīki un iekārtas, bet katram pašam jāizvērtē, cik bieži viņš tos izmantos. Sarežģīti kļūst vietās, kur nevar viegli piekļūt, tādēļ pareizākais variants būtu pieaicināt jumiķi, kas to izdarītu. Pašam karāties virvēs, lai iztīrītu teknes, ir bīstami, jo ne katrs saimnieks to spēj. Gribētu atgādināt, ka Latvijā ir Jumiķu apvienība, kura pulcē šāda veida profesionāļus, un vēlams šos profesionāļus nepieciešamības gadījumā arī aicināt.

– Ja ziemas sezonā nav novērotas problēmas, pavasarī jebkurā gadījumā nepieciešams veikt jumta apskati?

– Ja jumts ir redzams no apakšas, mēs to varam apskatīt, stāvot arī uz zemes, pretējā gadījumā mums uz tā jāuzkāpj, lai pārliecinātos, vai viss ir kārtībā, piemēram, apraudzīt, vai pie ūdens iztekām nav sakrājušās lapas vai gruži. Nelikties ne zinis būtu vieglprātīgi, tāpēc vajadzētu vismaz apraudzīt, vai vizuāli tiešām viss ir kārtībā, piemēram, vai skārda detaļas nav salocītas un ir kārtīgi nostiprinātas. Reizēm, vējā kustoties, antenas kronšteina pieslēgumā ar jumta segumu ir atvērusies šuve. Problēma sākotnēji nav liela, un to var labot, bet, to neizdarot, tās radītie bojājumi būs nopietnāki, tāpēc arī izdevumi kļūs krietni lielāki.

– Šīs pašas problēmas saglabājas arī gadījumā, ja jumts ir uzlikts kvalitatīvi?

– Man kā jumtu ekspertam jautā, kā novērtēt, ka jumts ir uzlikts kvalitatīvi, un kas to novērtē? Ierasts, ka kvalitātes novērtējumu veic pats pasūtītājs, būvinženieri vai draugi un paziņas. Te rodas jautājums – kādas ir viņu zināšanas, lai to novērtētu? Esmu novērojis, ka būvinženieri pat jumiķiem liek taisīt dažus jumta mezglus nepareizi, jo piekopj praksi, ko uzskata par pareizu. Vienkāršs piemērs – jumta plēve tiek ielaista jumta teknē. Tā nav uzzīmēts nevienā mezglā, un šāds piemērs nav atrodams nevienā tehniskā literatūrā, ka tā būtu jādara. Bet aptuveni 80% Latvijas jumtu tieši tā tiek darīts. Ūdens no plēves ne vienmēr ir jānovada teknē, jo jārēķinās arī ar nepieciešamību jumta segumu vēdināt.

Plakanā jumta gadījumā var izdarīt lielu muļķību – uzplūdināt uz jumta seguma ūdeni, lai pārbaudītu, vai uz tā ir caurumi. Bet ko darīt, ja ir? Viena centimetra ūdens spiediens pa caurumu, kas ir adatas lielumā, spēj ieplūdināt zem jumta seguma līdz trīs litriem ūdens stundā. Varam parēķināt, cik daudz ūdens zem seguma ielaidīsim, ja uz jumta būs pat tikai viens caurums. Otrs variants šajā gadījumā ir, ka pasūtītājs tic jumiķim, ka viņa jumts netek un ka viņa jumts netek arī pēc tam, kad bez jumiķa uz tā uzkāpuši ventilācijas speciālisti, skārdnieki, kas apstrādājuši jumta malas, un cilvēki, kas taisījuši skursteņus, lai gan par to pārliecināties nevar.

SIA Jumtu ekspertīžu birojs piedāvā veikt šīs pārbaudes ar speciālu ierīci, ar kuru, izmantojot elektrisko impulsu metodi, varu par to pārliecināties, notestējot plaknes hermētiskumu. Diemžēl jāatzīst, ka līdz šim neesmu apskatījis nevienu jumtu, uz kura neatrastu nevienu caurumu. Ir bijuši gadījumi, kad mani sauc novērtēt jaunu jumta klājumu, uz kura jau ir problēmas, bet pēdējā laikā arvien biežāk tieku aicināts pieņemt jumiķu veiktos darbus. Bieži mezgli jau sākotnēji ir uztaisīti konstruktīvi nepareizi; ne tikai daudzdzīvokļu mājām.

– Kā būtu jārīkojas, lai no tā izvairītos?

– Pasūtītājiem ir jāpieprasa jumiķu kvalifikācijas dokuments celtniekiem, kuri grib veikt jumtu darbus, jo viņiem ir jābūt izpratnei par to, ko viņi dara. Mans ierosinājums ir vērsties jau minētajā Latvijas Jumiķu apvienībā, kurai saskaņā ar likumu par amatniecību vienīgajai ir tiesības jumiķus atestēt, tāpēc, ja kāds vēlas veikt jumta darbus, jāatrod viens ar meistara vai zeļļa diplomu, bet sliktākajā gadījumā – amatnieka karti, kurā rakstīts, uz kādiem jumta segumiem viņam ir pielaide, jo šie dokumenti ir derīgi tikai ar prakses sertifikātu, kas apliecina dotā jumiķa prasmes un kompetenci. Pretējā gadījumā būs Maxima traģēdijas stāsts, kurā no SS [sludinājumu vietne internetā] bija salasīti cilvēki, kuri vienkārši ir drosmīgi un gatavi darīt jebko. Tāpēc aicinātu visiem pasūtītājiem, kas vēlas veikt jumta darbus, noalgot jumiķi ar sertifikātu, kurš pats arī strādātu uz jūsu jumta, neizmantojot starpniekus. Aicinātu cilvēkus pievērst tam uzmanību, jo man kā jumtu ekspertam nereti jāstrādā ar cilvēkiem, lai risinātu jau radušos problēmu. Daudz labāk man patīk to darīt, pirms tā radusies. Tas nozīmē – strādāt ar klientu jau projekta tapšanas stadijā, kad mēs izrunājam konkrētai ēkai labākos risinājumus, tādējādi nereti ietaupot klienta naudu. Ir jāseko līdzi izpildījumam un vai tas atbilst kvalitātei, jo arī tā kādam ir jāuzrauga. Esmu secinājis, ka viens cilvēks nevar zināt visu, tāpēc darbojos tikai vienā jomā un mēģinu izzināt šīs jomas nianses un specifiku. Tā ir lieta, ar ko nodarbojos ikdienā – projektu konsultācijas, tehniskās darba uzraudzības, darba veicēju atlase, pēc kuras klientam pastāstu, kādas ir kandidātu spējas un prasmes un kādi ir iespējamie risinājumi.

– Kādus bojājumus saimnieks var novērst pats, nepieaicinot jumiķi?

– Viņš var iztīrīt teknes; ja pats tiek klāt, tad arī bojātus pieslēgumus, atjaunojot ar hermētiķi; kā arī vējā atrautas detaļas pats teorētiski pieskrūvēt arī var. Dakstiņu jumta saimnieks var nomainīt arī sasistu dakstiņu. Metāla un citu segumu bojājumam noderēs hermētiķis uz poliuretāna bāzes. Tomēr ir jāizvērtē, kurā gadījumā viņš spēj to paveikt pats, bet kad labāk pieaicināt speciālistu. Mēs paši varam izdarīt praktiski visu, tomēr tas jāizvērtē arī izmaksu ziņā. Pašam strādājot savā darba vietā, varbūt iespējams nopelnīt vairāk, nekā, ja šo pašu laiku veltītu remontdarbiem, kurus varētu paveikt amatnieks, kura pakalpojumi izmaksātu lētāk, bet darbu kvalitāte būtu labāka. Tā ir elementāra ekonomika. Ir jāciena arī savs laiks un jāizvērtē, cik tas maksā.

Sertificēts jumtu eksperts Armands LIEDE iesaka, apsekojot jumtu stāvokli pavasara sezonā, pievērst uzmanību:

• notekcauruļu tīrībai;
• caurumiem uz jumta seguma;
• jumta elementu (piemēram, sniega balstu) stāvoklim;
• jumta pieslēgumiem.

Raksts tapis sadarbībā ar SIA Jumtu ekspertīžu birojs