Pasaules finanšu krīzes. Tālo planētu ietekme

Oktobris ir tāds melno jubileju mēnesis – varam pieminēt 1929. gada «Melno ceturtdie­nu» ASV, kas aizsāka smago ekonomisko krīzi jeb Lielo depresiju.

Va­ram at­mi­nē­ties 1987. ga­da 9. ok­tob­ri Vols­trī­tā, kad bru­ka fon­du tir­gus. Un 2008. ga­da 3. ok­tob­ri, kad to­rei­zē­jais ASV pre­zi­dents Džordžs V. Bušs pa­rak­stī­ja rī­ko­ju­mu par 700 mil­jar­du do­lā­ru vēr­tu eko­no­mi­kas glāb­ša­nas plā­nu. Ar ASV in­ves­tī­ci­ju ban­kas «Leh­man Brot­hers» ne­at­grie­ze­nis­kām pro­blē­mām pirms pie­ciem ga­diem sā­kās glo­bā­lā fi­nan­šu krī­ze, kas skā­ra vai vi­su pa­sau­li, arī Lat­vi­ju, un no ku­ras vēl aiz­vien ķe­pu­ro­ja­mies ār­ā.

Krī­zes as­tro­lo­ģis­kie as­pek­ti

Viens no as­tro­lo­ģi­jas vir­zie­niem – mun­dā­nā as­tro­lo­ģi­ja – pē­ta val­stu lik­te­ņus, glo­bā­las no­ri­ses. Jeb­ku­ru tā­lo pla­nē­tu (Ju­pi­ters, Sa­turns, Urāns, Nep­tūns, Plū­tons) kom­bi­nā­ci­jas at­spo­gu­ļo­jas gan so­ci­āli, gan val­stis­ki, un to iz­paus­mes skar pla­šā­kus re­ģi­onus, pat vi­su pa­sau­li. Kā iz­pē­tī­ja «Prak­tis­kā As­tro­lo­ģi­ja», tas dar­bo­jas. Pār­lū­ko­jam krī­žu lai­ku no­ti­ku­mus un ie­pa­zīs­ti­nām ar as­tro­lo­ģis­ko fo­nu.

«Zel­ta» ga­di Ame­ri­kā

Mūs­lai­ku krī­zei no­ri­sēs bi­ja zi­nā­mas lī­dzī­bas ar Lie­lās de­pre­si­jas lai­ku.

At­gā­di­nā­sim, ka pa­gā­ju­šā gad­sim­ta div­des­mi­tos ga­dus mē­dza dē­vēt par «zel­ta div­des­mi­ta­jiem», jo strau­ji pie­au­ga lab­klā­jī­ba, val­dī­ja op­ti­misms, glu­ži tā­pat kā mū­su pirm­skrī­zes lai­kos. Ame­ri­kā­ņi kā tra­ki pir­ka ak­ci­jas, to vēr­tī­ba pie­au­ga, sā­kās vē­rie­nī­gas spe­ku­lā­ci­jas, bet 1929. ga­da ok­tob­ra bei­gās bur­bu­lis sprā­ga ar lie­lu blīk­šķi. Vols­trī­tā, Ņu­jor­kas bir­žā, ak­ci­ju ce­nas dār­dē­da­mas kri­ta le­jup, un tā ga­da 24. ok­tob­ris vēs­tu­rē ie­gā­jis kā «Mel­nā ce­tur­tdie­na».

Lī­dzī­gi kā ame­ri­kā­ņi pa­gā­ju­šā gad­sim­ta sā­ku­mā pir­ka ak­ci­jas, pa­gā­ju­ša­jā des­mit­ga­dē daudz­viet pa­sau­lē, tos­tarp Lat­vi­jā, cil­vē­ki bi­ja me­tu­šies uz ne­kus­ta­ma­jiem īpa­šu­miem. Pir­ka lep­nas mā­jas, lie­las ma­šī­nas, ņē­ma ne­sa­mē­rī­gus kre­dī­tus (ko ban­kas, pro­tams, vē­lī­gi de­va). To lai­ku Lat­vi­jas prem­jers Aigars Kal­vī­tis ie­vie­sa nu jau par fol­klo­ru kļu­vu­šo tei­cie­nu «trek­nie ga­di».

Li­kum­sa­ka­rī­gi, ka ne­sa­prā­tī­ga saim­nie­ko­ša­na un dzī­ve uz pa­rā­da no­ve­da pie bē­dī­ga re­zul­tā­ta. «Bur­bu­lis» plī­sa.

Mil­jar­di grim­sto­šu ku­ģu glāb­ša­nai

Spē­cī­gā­kais sa­tri­ci­nā­jums arī 2008. ga­dā nā­ca no Ame­ri­kas. Krī­zes pa­zī­mes jau bi­ja, ta­ču lie­lā­kais do­mi­no efek­ta iz­rai­sī­tājs jeb pa­lai­dēj­me­hā­nisms bi­ja ASV ban­kas «Leh­man Brot­hers» ban­krots. Vē­lāk ban­kas va­dī­ba ap­gal­vo­ja, ka ASV val­dī­bai bi­ju­si ie­spē­ja iz­glābt ban­ku, ta­ču tas ne­ti­ka da­rīts, jo val­dī­ba gri­bē­ju­si dot mā­cī­bu Vols­trī­tas baņ­ķie­riem. (2008. ga­da mar­tā ASV val­dī­ba pa­lī­dzē­ja glābt no ban­kro­ta in­ves­tī­ci­ju ban­ku «Be­ar Ste­arns», bet «Leh­man Brot­hers» šā­da pa­lī­dzī­ba vairs ne­ti­ka snieg­ta.)

Rau­go­ties no lai­ka dis­tan­ces, ASV Fi­nan­šu mi­nis­tri­ja šā ga­da sep­tem­bra pir­ma­jā pus­ē pa­zi­ņo­ja, ka val­dī­bas rī­cī­ba ir at­mak­sā­ju­sies, no­vēr­šot ka­tas­tro­fā­lu fi­nan­šu sis­tē­mas sa­bru­ku­mu. Zi­ņo­ju­mā, kas ie­zī­mē in­ves­tī­ci­ju ban­kas «Leh­man Brot­hers» ban­kro­ta ga­da­die­nu, mi­nis­tri­ja aiz­stāv val­dī­bas lē­mu­mu iz­man­tot no­dok­ļu mak­sā­tā­ju lī­dzek­ļus sim­tiem mil­jar­du do­lā­ru ap­mē­rā, lai glāb­tu ci­tas ban­kas, lie­lā­kās fi­nan­šu in­sti­tū­ci­jas un au­to­bū­ves kom­pā­ni­jas.

Šo pa­sā­ku­mu ne­ga­tī­vā pus­e gan ir tā, ka strau­ji pie­au­ga ASV bu­dže­ta de­fi­cīts un pa­rād­sais­tī­bu ap­joms. Tā­pēc val­dī­bas kri­ti­ķi uz­sver, ka glāb­ša­nas prog­ram­mas bi­ju­šas ne­pa­rei­zas, no­rā­dot, ka no­dok­ļu mak­sā­tā­ji par tām tur­pi­nās mak­sāt vēl vai­rā­kus ga­dus.

Lat­vi­jā krī­zes vil­nis sa­šū­po­ja sa­vu­laik ie­tek­mī­go un plauk­sto­šo «Parex» ban­ku, un Lat­vi­jas val­dī­ba pie­ņē­ma lē­mu­mu to pār­ņemt.

God­ma­nis: «Un tad sā­kās pa īs­tam...»

At­mi­ņas par krī­zes sā­kum­pos­mu spil­gtā in­ter­vi­jā «Lat­vi­jas Avī­zei» pērn stās­tī­ja tā lai­ka prem­jers Ivars God­ma­nis: «Un tad sā­kās pa īs­tam. Pirm­ās bau­mas par zvied­ru ban­ku pro­blē­mām arī Lat­vi­jā. Ie­sais­tām spe­ci­ālās iz­mek­lē­ša­nas ie­stā­des, mek­lē­jot bau­mu iz­pla­tī­tā­jus. At­ce­ros – lai mie­ri­nā­tu tau­tu, no­la­sī­ju tele­vī­zi­jā FKTK (Fi­nan­šu un ka­pi­tā­la tir­gus ko­mi­si­jas – red.) 19. sep­tem­bra ofi­ci­ālu slē­dzie­nu, ka ar vi­sām mū­su Lat­vi­jas ban­kām viss kār­tī­bā. Tad nāk «Leh­man Brot­hers» sprā­dzien­vei­da krahs, 17. ok­tob­rī brau­cu uz ār­kār­tas Eiro­pas Pa­do­mes sē­di. Vis­i bā­li, un Mer­ke­le mums pa­zi­ņo, ka vi­ņa ko­pā ar Sar­ko­zī, Ber­lus­ko­ni un ci­ti ir pie­ņē­mu­ši lē­mu­mu un aici­na mūs vi­sus Eiro­pas Sa­vie­nī­bā glābt sis­tē­mis­kās ban­kas, lai tas mak­sā ko mak­sā­dams, jo ci­tā­di būs vis­pā­rējs fi­nan­šu krahs Eiro­pā. Vis­i tam pie­krīt.»

Vi­su ais­ber­gu ne­redz

Ivars God­ma­nis at­ce­ras, ka pēc at­grie­ša­nās FKTK rā­dī­ju­si do­ku­men­tus – mū­su ban­kām nau­das pie­tiek. «Tele­vī­zi­jā tā­pēc arī skaid­ro­ju – bau­mām, kas to­reiz cē­lās par «Swedbank», nav pa­ma­ta, vis­iem ir pie­tie­ka­mi ka­pi­tā­la, viss ir kār­tī­bā,» in­ter­vi­jā «Lat­vi­jas Avī­zei» at­mi­nas Ivars God­ma­nis. «Pēc tam, iz­rā­dās, Kar­gins ma­ni mek­lē­jis. Es ar vi­ņu nu tā… ne­al­ku tik­ties. Sā­ku­mā at­sa­kos. To­mēr vi­ņi abi – Kar­gins un Kra­so­vic­kis – at­nāk. Stās­ta – val­dī­bai nau­du va­ja­dzē­tu ie­dot, kā­dus 300 mil­jo­nus. At­bil­du, ka man nav tā­das lie­kas nau­das ka­sē! Pa­rād­zī­mes pil­nī­bā pār­dot ne­iz­de­vās, un at­zi­nos, ka arī bu­dže­ta iz­de­vu­mus ma­zi­nā­sim vēl šo­gad. Vi­ņi sa­ka, ka esot pro­blē­mas, kaut gan FKTK man ne­ko nav zi­ņo­jis, Rim­šē­vičs arī nav zva­nī­jis. Nu, pa­ga, pat ja es nau­du da­bū­tu, ko vi­ņi dos val­dī­bai ķī­lā? Ak­ci­jas do­šot. Ko man līdz tās ak­ci­jas, ja es pri­vāt­ban­kā ie­gul­dī­šu 300 mil­jo­nus? Ja bū­tu tā da­rī­jis, ta­gad sē­dē­tu jau cie­tu­mā. Kad at­tei­cos, nik­ni aiz­gā­ja, sā­ka sū­dzē­ties pa vi­su pa­sau­li. Kā vē­lāk iz­rā­dī­jās, to­brīd, sā­kot jau no pa­va­sa­ra, ban­kā pa­ma­zām jau bi­ja iz­ņem­ti ap 12% no­gul­dī­ju­mu.»

Pēc da­žā­dām pe­ri­pe­ti­jām valsts pār­ņē­ma ban­ku, sa­da­lī­ja un, ja gri­bam būt ob­jek­tī­vi, to­mēr sta­bi­li­zē­ja si­tu­āci­ju.

Tie­sa, fi­nan­šu krī­zes re­zul­tā­tā aiz­ņem­tos mil­jar­dus mēs mak­sā­sim ga­du ga­diem. Un dro­ši vien ne ti­kai mēs, bet arī mū­su bēr­ni un var­būt pat bēr­nu bēr­ni.

To­mēr, pē­tot as­tro­lo­ģis­kās kom­bi­nā­ci­jas, va­ram pro­gno­zēt, ka Lat­vi­jai eko­no­mis­ki la­bā­kiem lai­kiem va­ja­dzē­tu nākt ap 2016. ga­du.

As­tro­lo­ģis­kās kom­bi­nā­ci­jas

* «Mel­nās ce­tur­tdie­nas» as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē ir Sau­les ap­tum­su­ma ie­tek­me, kas ie­zī­mē kar­mis­kus, glo­bā­lus no­ti­ku­mus. As­tro­lo­ģi­jas te­ori­jās tiek uz­svērts, ka Sau­les ap­tum­su­miem ir lie­la ie­tek­me tie­ši mun­dā­na­jā as­tro­lo­ģi­jā un no­ti­ku­mos, kas skar val­stis un tau­tas. Kar­tē ir sa­sprin­gta kom­bi­nā­ci­ja starp Ve­ne­ru (nau­da) un Urā­nu (pēk­šņi, ne­kon­tro­lē­ja­mi no­ti­ku­mi, pār­mai­ņas).

* «Leh­man Brot­hers» ban­kro­ta iz­zi­ņo­ša­nas lai­ka as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē ir iz­vei­do­jies tā dē­vē­tais T kvad­rāts, kas ie­zī­mē pro­blē­mas. Ta­jā ie­sais­tī­ti de­be­su ķer­me­ņi: Sau­le, Mē­ness (mun­dā­na­jā as­tro­lo­ģi­jā tiek tul­kots kā tau­ta), Plū­tons (krī­zes, glo­bā­las pār­mai­ņas), Urāns (pēk­šņi, ne­kon­tro­lē­ja­mi no­ti­ku­mi, pār­mai­ņas). Tur­klāt Plū­to­nam ir slik­tas kom­bi­nā­ci­jas ar ci­tām pla­nē­tām.

Ju­pi­te­ram ir slik­ti as­pek­ti, kas no­rā­da uz pār­mē­rī­bām, ne­gau­sī­bu, kas tam lai­kam bi­ja rak­stu­rī­ga gan kā pār­lie­ku liels, ne­pa­ma­tots op­ti­misms, gan kā «dzī­ve uz pa­rā­da».