Pirts rituāla sniegtā bauda ne vien uzmundrina garu, bet arī aplaimo ķermeni ar veselīgumu un sniedz mundrumu drēgnajā laikā. Lai ieguldījums veselībā būtu pilnvērtīgs un pēršanās pirtī izvērstos patīkamā piedzīvojumā, liela nozīme ir tam, kādi materiāli izmantoti pirtiņas būvniecībā un iekšējā apdarē.
Uzņēmums SIA Mans1 ražo koka pirts konstrukciju materiālus, pirts dēļus sienām un griestiem, kā arī materiālus lāvām, izmantojot augstvērtīgu liepas, apses un melnalkšņa koksni.
Pirts iekšējās apdares un lāvas dēļu izvēle ir nozīmīga, lai veldzētu ķermeni un miesu, nevis kaitētu organismam. Iekšējai apdarei visieteicamāk izmantot lapu koku materiālus, no kuriem vispopulārākie ir apse un melnalksnis. Šīs koku sugas nodrošina ne tikai pirts atbilstību pareizas būvniecības standartiem un latviskām tradīcijām, bet arī rada pirts telpās ārstniecisku klimatu. Zināms, ka melnalksnim piemīt spēja uzlabot cilvēku garīgo un fizisko veselību, pateicoties tā augstajai bioenerģijai. Apse laiku laikos bijusi negatīvās enerģijas aizvilinātāja, tādu pašu iedarbību dāvājot cilvēkam.
Kā norāda kokapstrādes speciālisti un pirts rituāla entuziasti, pirtiņas apdarē nevajadzētu izmantot skuju kokus, jo tie, kā zināms, izdala sveķus, kas var traucēt pilnvērtīgas baudas gūšanai. Izņēmums ir griestu daļa vietā virs pirts krāsniņas akmeņiem – to var apšūt ar priedes koka apdares dēļiem, jo, sākot izdalīt sveķus, priede dāvās patīkamu un veselīgu aromātu, kas līdzinās terpentīna smaržai.
Svarīga ir arī pirts apdares dēļu ieklāšanas metode – vislabāk, ja tie tiek ieklāti vertikāli, jo tādējādi tiem labāk piekļūs gaiss un netiks liegta materiāla ventilācija. Lai karstās gaisa temperatūras iespaidā pērtuves konstrukcija nekļūtu nestabila, dēlīšus ieteicams nostiprināt, izmantojot speciālus piederumus. Lāvu iesaka būvēt ar vienu vai diviem pakāpieniem, kas novietoti vienlaidus vai stūrī un sastāv no divām daļām. Vislabāk, ja lāvas izbūvē ar atvērtu priekšējo daļu, jo tas ļaus pirtij labāk vēdināties, kā arī krietni atvieglos kopšanu. Ieteicamais augšējās lāvas augstums – apmēram 1,10 metru līdz griestiem. Lai, sēžot uz lāvas, varētu justies komfortabli, kājas nedrīkst karāties – tās jāizbūvē tā, lai kājas var balstīt pret apakšējo lāvu.
Nedrīkst aizmirst par ventilāciju – pirtij ir jābūt aprīkotai ar regulējamām gaisa lūkām, kas pamīšus novietotas gan krāsniņas tuvumā, gan pretējā sienā – augšā un apakšā. Šāda taktika nodrošinās svaigā gaisa cirkulāciju pēršanās laikā un arī pēc tam.
***
NODERĪGI
Mans1 piedāvā:
• materiālus pirts konstrukcijām;
• pirts dēļus sienām, griestiem un lāvām;
• pilnu koka apstrādes ciklu;
• kurināmās briketes, granulas u.c.
Par uzņēmumu
• Dibināts 1995. gadā, kopš tā laika veiksmīgi darbojas kokapstrādes jomā
un turpina paplašināties savā nozarē, veicot pilnu koka apstrādes ciklu, kā arī ražojot kurināmās briketes un granulas.
• Vairāk par produktiem uzziniet mājaslapā www.mans1.lv
***
Pieredze
Pirts celšanas tradīcijas
Sergejs TIHONOVS, pirtī iešanas entuziasts:
– Esmu pirts apmeklētājs ar vairāk nekā piecdesmit gadu stāžu, tāpēc domāju, ka varu izdarīt vispārīgus secinājumus un dot padomus, jo gadu gaitā ir uzkrājusies dažāda pieredze. Vairākus gadsimtus pirts ir bijusi tā vieta, kur cilvēki pavadījuši savu laiku no dzimšanas līdz nāvei, – pirtī pieņemtas gan dzemdības, gan veikta pirmsapbedīšanas apmazgāšana. Mūsdienās tā lielākoties vairs nenotiek, taču pirts ir vieta, kur šodienas stresa pārņemtais cilvēks atgūst veselību, spodrina miesu un dvēseli, apstājas straujajā dzīves ritējumā un atvēl laiku sarunām ar draugiem. Pusi no labsajūtas, kas gūstama pirtī, dāvā kompānija, kaut arī daudzi izvēlas pērties vieni vai slēgtā kompānijā. Man pirtī nepieciešams, lai apkārt būtu draugi, – tad pēršanās ir niknāka un rezultāts patīkamāks. Pēdējā laikā sabiedrība ir atgriezusies pie sentēvu pirts celšanas tradīcijām, jo bija periods, kad pirts iekštelpu apdarē dominēja flīzes, betons un pat šīferis. Tas radīja pelējumu, sienu svīšanu, nepatīkamas smakas, jo bija pretrunā ar tradīcijām un veselo saprātu. Tagad, kad esam sapratuši savas modernisma kļūdas, atgriežamies pie koka. Šim materiālam piemīt zems enerģijas patēriņš, kas pirtī darbojas divējādi, – siltā laikā koks uzkrāj nakts vēsumu un uztur to dienas karstajā laikā, bet ziemā dienas laikā tiek akumulēts saules siltums, kas tiek atdots vēsajās nakts stundās. Pirts iekšējā apdarē kokmateriāli kalpo arī par mitruma regulētāju, to uzņemot vai izdalot, ja telpās mainās mikroklimats. Kokmateriālus pareizi izbūvējot un ventilējot, telpas nepelēs. Vēl var piebilst – šodienas ekoloģiski domājošiem cilvēkiem ir skaidrs, ka koks ir ekoloģisks un dabā atjaunojams materiāls. Kokmateriāli ir ērti pieejami un viegli konstruējami, ilgmūžīgi un par pieejamām cenām. Ilgmūžību ir pierādījušas mūsu senču celtās pirtiņas, kas dažādās vietās un apstākļos ir spējušas noturēties gadsimtiem ilgi, sniedzot daudz jauku, patīkamu un veselīgu mirkļu.