Saeima ceturtdien, 1.novembrī, 3.lasījumā pieņēma grozījumu Darba likumā, kas paredz nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos tiek būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt iespēju vienoties par virsstundu apmaksas apmēru. Pieņemtais likumprojekts paver iespēju nodot publicēšanai būvniecības ģenerālvienošanos “Latvijas Vēstnesī”, tādējādi nodrošinot tās spēkā stāšanos jau 2019.gada vidū.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) Saeimas Prezidijā vēlētos redzēt piecas vēlēšanās lielāko balsu skaitu ieguvušās partijas, izriet no JKP premjera amata kandidāta Jāņa Bordāna teiktā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".
13.Saeimā ievēlētie Zaļo un zemniekus savienības (ZZS) topošie deputāti pauduši atbalstu tam, ka par ZZS parlamenta frakcijas vadītāju kļūtu topošais deputāts un pašreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis, sacīja politiskā spēka valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Latvijas Denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija šodien pie Saeimas ēkas rīkoja piketu. Piedalījās aptuveni aptuveni 30 cilvēki.
Ja 6.novembrī nebūs vienošanās par valdības koalīciju, tad par Saeimas priekšsēdētājs varētu ievēlēt relatīvi nejaušu personu, norāda politologs Ojārs Skudra.
Politisko spēku Saeimas frakcijas šonedēļ vērtēs iespēju par Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām lemt vēl 12.Saeimai, pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Valsts prezidents Raimonds Vējonis Rīgas pilī ceturtdien sāks konsultācijas ar Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām, vispirms tiekoties ar "Jauno Vienotību" (JV), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un "Attīstībai/Par!".
Partiju apvienībai "Attīstībai/Par!" ir svarīgi, lai koalīcijas kodols veidojas ap jaunajiem politiskajiem spēkiem, tai pat laikā arī līdzšinējām koalīcijas partijām ir pieredze, kas ir būtiska pēctecības nodrošināšanai, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja apvienības līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Darba likuma grozījumu projektu, kurā noteikts, ka darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka svešvalodu zināšanas, ja tas neietilpst darba pienākumos.
Vairākas nevalstiskās organizācijas un vairāku nozaru pārstāvji vērsušies pie valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar aicinājumu neizsludināt Saeimā īsi pirms vēlēšanām pieņemtos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas paredz būtiski ierobežot patēriņa kredītu likmes un liegt to reklāmas. Ar šīm likuma izmaiņām nav apmierināti gan pašas ātro kredītu nozares pārstāvji, gan Darba devēju konfederācija, gan reklāmas nozare u.c.
Iniciatīva par nepilsoņu bērniem būs viens no likumprojektiem, kas tiks iesniegts vēlreiz, šoreiz jau jaunajai Saeimai, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Aktuāla ir ideja par taisnīgas valsts vadības sistēmas izveidi un tās darbības kontroli no darba devēja – vēlētāja - puses. Mēģināšu paskaidrot savu dīvaino, bet cilvēku pieprasīto ideju, kas, dabiski, var raisīt iebildumus no konservatīviem juristiem. Tādēļ piedāvāju diskusijas.