Roboti

Kāda māte Teksasā iesūdzējusi tiesā mākslīgā intelekta (MI) uzņēmumu, apgalvojot, ka tērzēšanas robots lika viņas 15 gadus vecajam dēlam ar autismu nodarīt sev kaitējumu un nogalināt vecākus, jo viņam tika ierobežots ekrāna lietošanas laiks, vēsta “The Independent”.

Pirmo reizi, kopš 2011. gada vētras un tam sekojošā cunami, vienā no trim bojātajiem reaktoriem Fukušimas Daiči atomelektrostacijā, no attāluma vadāms robots ir atguvis nelielu izkusušās degvielas gabalu, vēsta “Japan Today”.

Japāņu zinātnieki ir atraduši veidu, kā robotu sejām piestiprināt dzīvu ādu, lai iegūtu reālistiskākus smaidus un citas sejas izteiksmes, tomēr pagaidām prototips vairāk atgādina gumijas lācīti nevis dzīvu cilvēku.

Pašbraucošo auto uzņēmuma "Cruise” mašīna pērnā gada nogalē aizķēra kādu gājēju un vilka to pa ielu vismaz sešus metrus, kā dēļ uzņēmums bija spiests uz nenoteiktu laiku atstāt savu autoparku mierā.

Dienvidkorejā robots līdz nāvei saspiedis kādu vīrieti, nespējot cilvēku atšķirt no pārtikas kastēm, kuras tas apstrādāja, ziņo bbc.com.

Latvijas IT jaunrades darba augļi tiešā veidā nav redzami, bet Igaunijas IT darba rezultāts sastopams pat uz pilsētas trotuāriem. Jau kopš 2016. gada Tallinas ielās rosās igauņu radītie roboti – pastnieki. Sešos gados tie paguvuši iemantot rūpīga darba veicēja slavu un iekarot pilsētas iedzīvotāju mīlestību.

Mikroblogošanas vietnē "Twitter" publiskots video, kurā redzams, ka policisti Tallinā palīdz piegāžu robotam šķērsot ielu.

ASV zinātnieki, kas radījuši pirmos dzīvos robotus, atzīst, ka šīs dzīvības formas spēj arī vairoties, ziņo CNN.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Onkoloģijas centrā aprīlī sākuši darboties ķīmijterapijas zāļu jaucējroboti, informēja slimnīcas pārstāvji.

Tehnoloģiju jomā pat viens gads var nest lielas pārmaiņas, jo jaunu risinājumu radīšanai un ieviešanai visā pasaulē tiek veltīti ievērojami resursi. Tieši tāpēc ir skaidrs, ka pēc pieciem gadiem tehnoloģiju loma mūsu ikdienas dzīvē pavisam atšķirsies no tā, kāda tā ir šobrīd. Pateicoties lietu interneta (IoT), 5G un mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstībai, nākamo 5 gadu laikā arvien vairāk cilvēku pasaulē izvēlēsies robotus kā palīgus ikdienas darbos, savukārt rūpniecībā arvien biežāk tos redzēsim, veicot monotonus un bīstamus uzdevumus. Šīs un citas tendences, kas ienāks mūsu dzīvē līdz 2025.gadam, prognozē Huawei tehnoloģiju eksperti.

Pēc pieciem gadiem tehnoloģiju loma mūsu ikdienas dzīvē pavisam atšķirsies no tā, kāda tā ir šobrīd. Kādas tendences jau drīz ienāks mūsu dzīvē līdz 2025.gadam?

Šā gada janvārī Latvijas Onkoloģijas centrā darbu bija jāsāk jaunai tehnoloģijai – ķīmijterapijas zāļu jaucēju robotiem. Tomēr neviens no trim robotiem vēl nav iedarbināts, un zāles vēža pacientiem turpina gatavot māsas. Tas ir sarežģīts un ļoti atbildīgs roku darbs, tieši tāpēc Rīgas Austrumu slimnīca jau 2018. gadā uzsāka projektu zāļu jaukšanas modernizācijai.

Darba tirgus mainās, un šo pārmaiņu procesā izzūd vai mazinās pieprasījums pēc dažām tā sauktajām vecajām profesijām, taču to vietā uzņēmumos ienāk daudz jaunu profesiju pārstāvji. Lielo datu zinātnieki, IT risku vadītāji – tikai dažas no profesijām, par kurām pirms 10–15 gadiem vēl nerunājām. Arī robotikas inženieri ir jaunpienācēji plašajā profesiju saimē. Kā kļūt par šādu speciālistu un kāda ir viņu darba ikdiena un izaicinājumi, plašāk stāsta Dmitrijs Ivančenko no uzņēmuma ABB.

Nedrīkst par zemu novērtēt robotu sociālo ietekmi uz cilvēkiem un tās potenciālo bīstamību. Zinātnieku veiktajos pētījumos noskaidrots, ka roboti var efektīvi iegūt konfidenciālu informāciju no cilvēkiem, tāpat pārliecināt ļaudis veikt riskantas darbības, savukārt bērni notic pat robotu paustajām acīmredzamām aplamībām.

Roboti, mākslīgais intelekts, automatizācija spēs aizstāt virkni pašreizējo profesiju – cilvēka vietā visu vai lielāko daļu darba paveiks modernie risinājumi. Taču ir arī laba ziņa – izzūdošo specialitāšu vietā ir jau radušās un vēl radīsies daudz jaunu profesiju, kur bez cilvēka zināšanām, prasmēm neiztikt. Eksperti norāda – digitalizācijas laikmetā ieguvēji būs tie, kas laikus sapratīs – spēja mācīties, apgūt ko jaunu ir atslēga uz konkurētspējas saglabāšanu darba tirgū.

Digitalizācija, robotizācija un mākslīgais intelekts kļūst par realitāti – rodas jaunas darba formas, jaunas profesijas, daļu darba pienākumu, ko līdz šim veica algots darbinieks, var paveikt tehnoloģijas. Taču tas nenozīmē, ka cilvēks savu nozīmi darba tirgū zaudē, ja vien viņš ir gatavs mācīties un apgūt tādas prasmes un kompetences, kas robotiem nepiemīt.

Vēl pirms kāda laika tika vēstīts, ka entuziasti radījuši robotus, kas, piemēram, var dejot mūzikas ritmā. Tagad to jaunākās versijas varētu piegādāt arī pasūtītos sūtījumus.

Šonedēļ Tokijā durvis vērusi neparasta kafejnīca, kurā cilvēkus apkalpo roboti. Tiesa, šos tehnoloģiju brīnumus vada cilvēki ar invaliditāti, kuri paši nevarēto apkalpot klientus, tomēr roboti fiziski to izdara viņu vietā.

''European House Ambrosetti'' forumā Itālijā dr. Hiroši Išiguro prezentējis HI5 robotu, kurš tapis pēc viņal līdzības.