Kultūrizglītībai ar valsts finansējumu nepietiek, tāpēc pašvaldībām un vecākiem arī turpmāk vajadzēs piemaksāt par bērnu mūzikas un mākslas zinību apguvi. Ja tas netiktu darīts, vairāk nekā 6000 audzēkņu paliktu aiz svītras. Kultūras ministrija (KM) no savas puses nesola palielināt šai jomai naudu, jo šobrīd tās prioritāte ir akadēmiskā personāla algu celšana.
„Latvijā ir unikāla un spēcīga kultūrizglītības sistēma, kas veido pamatu vienai no mūsu latviskās identitātes stūrakmeņiem – Dziesmu svētku procesam, tādēļ ir apsveicami, ka, par spīti sarežģītai ekonomiskajai situācijai, valdībai, sadarbojoties ar pašvaldībām, ir izdevies saglabāt finansējumu mūzikas un mākslas skolām visā Latvijā.