Francija

Francijā ceturtdien gaidāmi jauni dzelzceļa satiksmes ierobežojumi, jo, neskatoties uz Ziemassvētku brīvdienām, jau gandrīz mēnesi turpinās sabiedriskā transporta darbinieku streiks.

Francijas prezidents Emanuels Makrons lūdzis tautas vārdā uz Ziemassvētku brīvdienām apturēt streikus, kas paralizējuši valsts dzelzceļa sistēmu.

Parīzē otrdien sākusies liela protesta akcija pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu. Protestos šoreiz iesaistījušās arī mērenāk noskaņotās arodbiedrības, lai gan viņu prasības ir nedaudz pieticīgākas. Francijas lielākās arodbiedrības CFDT līderis Lorāns Bergers medijiem atklāja, ka CFDT iebilst pret plānoto minimālā vecuma palielināšanu pilnas pensijas saņemšanai un vēlas "pasākumus sociālā taisnīguma stiprināšanai". Tikmēr kreisās arodbiedrības CGT līderis Filips Martiness, kurš bijis vadošais spēks streikos un protestos pret pensiju sistēmas reformu, pauda viedokli, ka valdībai būtu jāuztver šie protesti kā zīme par arodbiedrību vienoto pretestību un jāpārdomā šī lieta. Francijas mediji vēsta, ka protesti šodien notiek arī Lionā, Marseļā, Bordo un Nantē.

Teju visu Eiropu pārņēmis decembrim neraksturīgs siltums, tā ietekmē balti Ziemassvētki gaidāmi tikai galējos ziemeļos un augstkalnu apgabalos, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām un sinoptiķu prognozes.

Francijā spēcīga vēja un lietusgāžu dēļ pārtrūkusi elektroenerģijas padeve 60 000 mājsaimniecībām un plūdu un zemes nogruvumu dēļ bloķēta piekļuve vairākām iecienītām slēpošanas trasēm.

Francijas lidostu darbinieki, skolotāji un citu profesiju pārstāvji otrdien pievienojušies streikam, ko, protestējot pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu, sākušas arodbiedrības, kas pārstāv Parīzes sabiedriskā transporta sistēmas darbiniekus.

Arodbiedrībām turpinot streikus pret prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju reformu, sestdien protesta akcijās iesaistījušies arī kravas automašīnu vadītāji, kas daudzviet Francijā bloķējuši ceļus, lai protestētu pret degvielas nodokļu paaugstināšanu.

Franciju arī nedēļas nogalē sagaida transporta sistēmas paralīze, arodbiedrībām turpinot protestus pret prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu.

Francijā piektdien otro dienu pēc kārtas norisinās strādājošo streiks, arodbiedrībām turpinot plašus protestus pret prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu, un visā valstī ir paralizēta satiksme. Valsts dienesti vēsta, ka uz galvenajiem ceļiem Parīzes reģionā izveidojušies satiksmes sastrēgumi vairāk nekā 375 kilometru garumā. Francijas valsts dzelzceļa uzņēmums SNCF informējis , ka no desmit tālsatiksmes vilcieniem kursē tikai viens, bet Parīzes metro satiksme notiek tikai tajās divās līnijās, kurās kursē automātiskās vadības vilcieni bez vadītāja. Tāpat atcelti simtiem avioreisu, un satiksmes sarežģījumi gaidāmi arī nedēļas nogalē. Nedarbojas arī skolas, bet slimnīcas strādā ar ierobežotu darbinieku skaitu. Otro dienu apmeklētājiem slēgta Versaļas pils, bet Luvras muzejs brīdinājis apmeklētājus par iespējamiem kavējumiem un atsevišķām slēgtām galerijām. Eifeļa tornis piektdien atsācis darbību, taču tūristiem ir problēmas nokļūt līdz tornim satiksmes traucējumu dēļ.

Arodbiedrībām uzsākot plašus protestus pret prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu, lielu daļu Francijas ceturtdien paralizējuši streiki. Vairums skolu ir pilnībā slēgtas vai arī nodrošina tikai bērnu pieskatīšanu. Tas licis daudziem vecākiem meklēt alternatīvas vai arī neiet uz darbu un palikt mājās. Taču nekursē arī vilcieni, metro un autobusi. Tūkstošiem cilvēku jau izgājuši ielās, bet divas lielākās demonstrācijas paredzētas pēcpusdienā Parīzē, kur ielās vērojama daudz mazāka satiksme, nekā ierasts, jo daudzi cilvēki vienkārši izšķīrušies paņem brīvdienu vai strādāt no mājām, lai nenāktos nīkt iespējamajos sastrēgumos, ko varētu izraisīt sabiedriskā transporta paralīze. Ceturtdienas rītā normāli darbojās tikai divas no 16 Parīzes metro līnijām. Nopietni traucēta bija arī parasti stipri noslogotā piepilsētas vilcienu satiksme, un galvaspilsētā nekursēja arī daudzi autobusi un tramvaji. Atcelti arī 90% ātrgaitas vilcienu TVG un reģionālo vilcienu reisu. Savukārt lidsabiedrība "Air France" atcēlusi 30% iekšzemes reisu un 15% tuvās distances starptautisko lidojumu. Nepietiekamā personāla dēļ slēgts arī Eifeļa tornis un Orsē muzejs. Tikmēr Luvrs, Pompidū centrs un citi muzeji brīdinājuši, ka daļa to ekspozīcijas vai izstāžu var būt nepieejama.

Francijas un Itālijas Rivjēru, kā arī daļu Grieķijas ir piemeklējušas stipras lietusgāzes, kas izraisīja plūdus un vismaz deviņu cilvēku bojāeju.

Parīzē pie pazīstamākajiem Francijas galvaspilsētas objektiem sestdien redzama pastiprināta policijas klātbūtne, jo "dzeltenās vestes" gatavojas atzīmēt savas kustības pirmo gadadienu ar plašām protesta akcijām.

Spēcīgajā sniegputenī, kas plosās lielā daļā Francijas dienvidaustrumu, gājis bojā viens cilvēks un 300 000 mājokļu palikuši bez elektroapgādes, piektdien paziņojušas amatpersonas. Apledojums radījis dzelzceļa un autoceļu satiksmes sarežģījumus. Ceturtdienas vakarā Izēras departamentā kāds 63 gadus vecs vīrietis miris no traumām, kuras guvis, kad viņam uzkritis sniega svara nolauzts koks. Elektropārvades sistēmu operators "Enedis" ziņo, ka piektdien elektroapgāde pārtraukta 300 000 mājokļiem. Elektroapgādes traucējumi galvenokārt ir Dromas, Ardēšas, Izēras un Ronas departamentos, kur atrodas arī Liona un Grenoble, kompānijas preses pārstāvis pavēstīja televīzijas kanālam BFM. "Tā ir izņēmuma situācija, jo sniegs ir ļoti koncentrēts vienā apkaimē, tādēļ ir nodarīti būtiski bojājumi mūsu elektrolīnijām," paskaidroja kompānijas preses pārstāvis Robēns Devoželērs. "Ir nolauzti koki, un sniega noliektie zari ir sasaluši un izraisījuši īssavienojumus," viņš teica un piebilda, ka nedrošie ceļi apgrūtina darbiniekiem nonākt pie pārrautajām vietām un salabot vadus. Nepilnu 24 stundu laikā augstākajās vietās Alpu tuvumā ir uzsnigusi līdz 30 centimetriem bieza sniega sega. Lionas lidostā reģistrēta 15 centimetru sniega sega.

Četri cilvēki ievainoti neierasti stiprā zemestrīcē Francijā, kas bijusi jūtama no Lionas līdz pat Monpellierai, vēsta Euronews.

Francijas dienvidos Baijonnā pirmdien apšaudē pie mošejas ievainoti divi cilvēki, pavēstīja vietējās varasiestādes.

Sestdien Francijā stājies spēkā likums, kas nosaka elektrisko skrejriteņu jeb elektroskūteru izmantošanas kārtību. Pašlaik pats svarīgākais ir tas, ka ar šiem un līdzīgiem transporta līdzekļiem vairs nedrīkst traukties pa ietvēm (ja vien vietējā pašvaldība nav to atļāvusi), bet nākamā gada vasarā stāsies spēkā arī ātruma ierobežojumi. Municipalitātēm ir arī tiesības aizliegt skrejriteņu pamešanu dažādās sabiedriskās vietās, taču Parīzes pieredze liecina, ka vainīgos šādos gadījumos ir ļoti sarežģīti identificēt.

Policija Francijas dienvidos trešdien aizturējusi vīrieti, kurš naktī ielauzās arheoloģijas muzejā un draudēja pārvērst to "ellē", vēsta ziņu aģentūra LETA. Vīrietis tika aizturēts "bez pretošanās un vardarbības" neilgi pēc plkst.11 (plkst.12 pēc Latvijas laika) Senrafaelas arheoloģijas muzeja dārzā, paziņojušas varasiestādes.

Francijas dienvidos muzejā, uz kura sienām uzķēpāti draudīgi uzraksti arābu valodā, policija aplenkusi vismaz vienu vīrieti, aģentūrai AFP pavēstījis avots policijā.

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā. Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī. Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus. "Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu," norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa. "Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu," viņa piebilda. Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā. Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai "Au Nom de la Terre", kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu. Zemnieki norāda, ka, neskatoties uz smago darbu, ienākumi bieži knapi nosedz izdevumus. Vairāk nekā 30% lauksaimnieku nopelna tikai 350 eiro mēnesī, liecina sociālās apdrošināšanas dati.