Brīvības piemineklis

Godinot Lāčplēša dienu šodien plkst.12 pie Brīvības pieminekļa vēsturiskajā vietā atgriezīsies četri Latvijas valsts karogi, informē Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds.

Jau šajā mēnesī, Latvijas proklamēšanas svētkos Brīvības piemineklis iemirdzēsies īpaši spoži un turpmāk tas būs skaidri saskatāms arī gada tumšajā laikā, ziņo LTV Ziņu dienests.

Turpinot Brīvības pieminekļa izgaismošanas projektu, šodien sāks metālapstrādes uzņēmuma "Tecnopali" izgatavoto 12 speciālo balstu uzstādīšanu, kuru augstums būs 11 metri un kuros tiks izvietotas apgaismošanas komunikācijas.

Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, 18.novembrī, tiks atklāta mākslinieciskā izgaismošana Brīvības piemineklim, informē Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonda pārstāve Ilze Ošāne.

Rīgas centrā partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers šodien rīko akciju, protestējot pret obligāto vakcināciju.

Noslēgusies Brīvības pieminekļa izgaismošanas projekta izstrāde, un uzsākta būvdarbu realizēšanas fāze. Šodien ar svinīgu lāpas iedegšanu Brīvības pieminekļa pakājē atklāta būvdarbu uzsākšana. Brīvības pieminekļa izgaismošanas un tā apkārtnes labiekārtošanas projekta realizēšanu veiks Rīgas pašvaldības aģentūra „Rīgas gaisma”, bet AS “Būvuzņēmums Restaurators” nodrošinās vispārējo būvdarbu vadīšanu. Projekta realizācija tiek veikta par privāto ziedojumu, Rīgas pašvaldības un valsts budžeta līdzekļiem. Šodien visi projekta veicēji parakstījās Brīvības pieminekļa Goda grāmatā. Lāpas iedegšana kā simbols izgaismošanas būvdarbu uzsākšanai izvēlēts par godu tēlnieka Kārļa Zāles projektam “Mirdzi kā zvaigzne”, kurš arī kļuva par uzvarētāju 1930. gada decembrī, kad konkurss pieminekļa metiem noslēdzās.

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, Valsts prezidents Egils Levits noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Šodien Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 31.gadadiena. 1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.

Leģionāru piemiņas diena jeb vienkārši 16. marts ir neoficiāla piemiņas diena, kad Latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin Latvijas iedzīvotājus, kuri cīnījās Trešā reiha bruņotajos spēkos Latviešu leģiona sastāvā. No 1998. gada leģionāru piemiņas diena kļuva par asu strīdu jautājumu, visasākās diskusijas bija par gājienu, kas notiek no Vecrīgas līdz Brīvības piemineklim. Lielākie piemiņas pasākumi notiek Rīgā un Tukuma rajona Lestenē, kur atrodas leģionāru brāļu kapi. 16. martā, tradicionāli tiek rīkoti pasākumi latviešu leģionāru piemiņai, taču saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktajiem pasākumiem, tie ir atcelti un iedzīvotāji aicināti karavīrus atcerēties mājās, iededzot sveces, vai arī ziedus piemiņas vietās nolikt individuāli.

Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds gada nogalē Rīgas pilsētas būvvaldē saņēmis būvatļauju Brīvības pieminekļa izgaismošanai.

Šogad valsts svētkos Brīvības piemineklis tiek izgaismots patriotiskās krāsas. Iedzīvotāji devās pie pieminekļa, lai noliktu svecītes un ziedus, tādējādi godinot valsts 102. gadadienu. Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī. Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka "Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce.

Šodien Latvijā tiek atzīmēta valsts proklamēšanas 102. gadadiena. Sabiedrība vienkopus devās uz Brīvības pieminekli, lai noliktu ziedus un godinātu šo dienu. Ziedus pie pieminekļa devās nolikt arī valsts amatpersonas un prezidents. 1918. gadā šajā dienā Latvijas Tautas padome Rīgas pilsētas 2. teātra (pašreizējā Latvijas Nacionālā teātra) ēkā paziņoja, ka suverēnā valsts vara Latvijā ir pārgājusi tās rokās un griezās pie Latvijas pilsoņiem ar uzsaukumu, kurā pasludināja, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika.

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienu, valsts galvaspilsētā nenotiks publiski pasākumi, taču svētku noskaņu radīs tiešsaistē skatāmie koncerti, pilsētas noformējums un patriotiskās krāsās izgaismotais Brīvības piemineklis.

Šogad 11.novembrī, Lāčplēša dienā, notiks Brīvības tēla fasādes izgaismošanas mēģinājums. Tā mērķis ir pārliecināties, vai iepriekš veiktā digitālā modelēšana un veiktie gaismu aprēķini būs atbilstoši vajadzībām konkrētajā vidē. Interesentiem būs iespēja redzēt, kā projekta ietvaros tiks izgaismots Brīvības tēls, kas šobrīd grimst tumsā jau pēc plkst. 18.00, ziņo Ilze Ošāne no Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonda.

Vizītē Latvijā no šodienas līdz 22.oktobrim uzturēsies Šveices Nacionālās padomes prezidente Izabella Morē. Vizītes laikā plānots pārrunāt Latvijas un Šveices turpmākās sadarbības iespējas, kā arī aktuālos Eiropas Savienības, drošības un ārējo attiecību jautājumus. Latviju un Šveici vieno ciešs politiskais dialogs, norāda Saeimā. Aizvadītajos gados Šveices finanšu palīdzības programmas ietvaros Latvijā īstenoti vairāki projekti, tostarp reģionālās attīstības, tiesu sistēmas modernizācijas, izglītības un pētniecības jomās.

Šodien notika Brīvības pieminekļa izgaismošanas koncepcijas publiskā apspriešana. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā publiskajai apspriešanai izstādīta Brīvības pieminekļa izgaismošanas arhitektoniskā koncepcija.

Īsi pēc vieniem naktī pie Brīvības pieminekļa esošās policijas patruļas darbiniekiem izbrīnā iepletušās acis, kad negaidīti laukumā, kur atļauta vien gājēju kustība, iestūrējis kāds auto, vēstīja raidījums "Degpunktā".

Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašuma tiesību jautājums tiek cilāts jau kopš 2002. gada. Patlaban zeme zem abām nacionālajām svētvietām pieder pašvaldībai, taču paši objekti nepieder ne vietvarai, ne valstij. Beidzot top likumprojekts, kas paredz sakārtot ne tikai īpašuma tiesības, bet arī apsaimniekošanu un finansēšanu. Šobrīd šos objektus apsaimnieko Rīgas pieminekļu aģentūra, kura bažījas, ka tā veiks visu melno darbu, bet tad to nobīdīs malā, lai gan tā arī turpmāk būtu gatava pildīt līdzšinējos pienākumus.

Kādam galvaspilsētas viesim atmiņā no Rīgas paliks ne tikai skaistie skati un draugu lokā pieredzētais, bet arī iepazīšanās ar vietējo policiju, vēstīja raidījums "Degpunktā".

30.novembrī aprit 78 gadi kopš lielākās civiliedzīvotāju masu slepkavības Latvijas vēsturē - Rumbulas mežā dzīvību zaudēja 25 000 Latvijas pilsoņu. Pieminot šo traģisko notikumu, pilsoniskā iniciatīva "Rumbula - 78. Mēs atceramies, mums sāp" sestdien pie Brīvības pieminekļa aicina aizdedzināt sveci Rumbulas mežā noslepkavoto ebreju piemiņai.