Lieta par 15 gadus vecas meitenes izvarošanu atrakciju parkā Lietuvā: māte izmisumā, tiesnesis uzsver, ka vardarbība nav tikusi izmantota

Izklaides jomas darbinieks Klaids Siņica, kurš Lietuvā Anīkšču rajonā "Šausmu parkā" izvaroja 15 gadus vecu meiteni, izvairījās no reāla cietumsoda – šādu lēmumu pieņēma Panevēžas apgabaltiesas tiesnešu kolēģija, izraisot sašutumu sabiedrības daļā un politiķu vidū. Tiesā vainīgais mēģināja novelt atbildību uz nepilngadīgo, atsaucoties uz viņas "seksualizēto uzvedību", turklāt viņš neatzina savu vainu un nepauda nožēlu.

"Mans bērns ir guvis traumas un cieš no to sekām, kamēr tas pedofils - kā es viņu dēvēju - staigā brīvībā; viņam nekas nav noticis, viņa veselība nav cietusi. Toties mana bērna veselība ir sagrauta. Man tā ir kā strutojoša brūce. Ir pagājuši divi gadi; šķiet, ka brūce dzīst, bet tad notiek tas pats - tā atkal atveras, un mums viss jāpārdzīvo no jauna. Tas ir briesmīgi; es nevēlētu nevienai mātei - pat ne ienaidniekam - piedzīvot to, kas mums bija jāiztur," portālam LRT sacīja meitenes māte. Portāls neatklāj viņas uzvārdu, lai pasargātu meitenes privātumu. K. Siņica tika notiesāts ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem (ar soda izpildes atlikšanu uz diviem gadiem) par nepilngadīgas meitenes izvarošanu labirintu parkā; viņam arī tika uzdots izmaksāt cietušajai 5000 eiro lielu kompensāciju par morālo kaitējumu. Tāpat viņam tika uzdots divu mēnešu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā sākt strādāt, mācīties vai reģistrēties Nodarbinātības dienestā, piedalīties vardarbīgas uzvedības maiņas programmās, kā arī sešus mēnešus uzturēties mājās laikposmā no plkst. 22.00 līdz 6.00, izņemot gadījumus, kad darbība saistīta ar darbu vai mācībām. Tiesā K. Siņica apgalvoja, ka dzimumakts noticis pēc abpusējas piekrišanas, norādot uz ārēju vardarbības pazīmju trūkumu. Turklāt izvarotājs mēģināja apgalvot, ka 15 gadus vecā meitene izturējusies rotaļīgi un labprātīgi un ka viņas uzvedība bijusi seksualizēta. K. Siņica kā būtisku apstākli minēja arī to, ka jaunietei jau bijusi seksuāla pieredze; tādēļ viņš apgalvoja, ka meitene nav varējusi būt pārsteigta vai šokēta brīdī, kad viņš sācis to skūpstīt un uzsācis dzimumaktu.

Tomēr jauniete stāstīja, ka sākumā izklaidētājs - tērpies klauna kostīmā - satvēra viņu aiz kakla, rotaļīgi mēģināja "sadurt" ar butaforisku dunci, paņēma viņas segu un aizskrēja prom. Pēc brīža, jūtot aukstumu, viņa devās meklēt segu, lai to atgūtu. Viņi kopā nofotografējās, un pēc tam klauns ievilka jaunieti un viņas draudzeni labirintā. Jaunietēm izdevās izkļūt no labirinta, taču tad klauns viņu - vienu pašu - ievilka nelielā saimniecības telpā. Ziņu portāls LRT neatklāj sīkākas ziņas par tālākajiem notikumiem, lai pasargātu cietušās labklājību un privātumu. Jebkurā gadījumā jauniete skaidri apliecināja, ka bija pieprasījusi viņam apstāties; viņa nekavējoties pastāstīja draudzenēm par piedzīvoto vardarbību un sāka raudāt. Draudzenes apstiprināja, ka, iznākot ārā, viņa bija pārbijusies un izstāstīja notikušo. Turklāt K. Siņica zināja, ka viņa ir nepilngadīga, jo bija jautājis, vai viņai jau ir 18 gadu, un viņa bija pakratījusi galvu, norādot, ka nav. Situāciju pasliktināja pārsteiguma moments, jo cilvēki apmeklē atrakciju parkus, lai izklaidētos, un negaida, ka viņiem uzbruks. Aculiecinieki skaidri aprakstīja, kā redzējuši K. Siņicu un vēl kādu izklaidētāju iedzenam stūrī divas meitenes labirintā; tomēr cietušās draudzene stāstīja, ka viens no izklaidētājiem (nevis K. Siņica) viņu aizvilcis prom, ļaujot izkļūt no labirinta, pēc kā viņa vairākkārt zvanījusi cietušajai, kura bija palikusi iekšpusē.

Tiesneša komentārs par lēmumu: vardarbība netika konstatēta

Panevēžas apgabaltiesas tiesnesis Donats Jatužis norāda, ka lieta tika skatīta slēgtā sēdē, tāpēc tiesa nevar atklāt visas detaļas. Tomēr viņš uzsvēra, ka, pieņemot lēmumus šādās lietās, tiesas izvērtē konkrētus apstākļus: vai tika lietota vardarbība, vai nodarījumu pastrādājusi līdzdalībnieku grupa, vai bija iesaistītas apreibinošas vielas, kādas bija nodarījuma sekas, kā arī to, vai pārkāpējs ir recidīvists vai viņam piemīt citas būtiskas īpašības. "Sabiedrība ir neapmierināta; tās ieskatā tiesām nepārprotami būtu jāpiespriež reāls cietumsods ikvienam, kurš izdara šādas darbības. Taču ir gadījumi, kad notiek grupveida izvarošana, kurā iesaistīts alkohols, narkotikas un brutāla vardarbība. Šajā gadījumā nekas no tā nav novērojams. Šeit nebija vardarbības; incidenta raksturs bija nedaudz citāds. Apsūdzībā tika minēta “upura spējas pretoties atņemšana”." "Es nevaru atklāt detaļas, taču tas ietekmē pašu lēmumu. Sekas izvarošanas lietās nekad nav vienādas; tās vienmēr atšķiras. Arī to tiesa ņem vērā," portālam “LRT.lt” sacīja tiesnesis. D. Jatužis norāda, ka spriedumu ietekmē arī pārkāpēja personība; tiesas izvērtē, vai reāls cietumsods palīdzēs koriģēt pārkāpēja uzvedību vai, gluži pretēji, saraus viņa sociālās saites un atstās negatīvu ietekmi. Tiesnesis minēja, ka ieslodzījuma vietās plaukst dažādas subkultūras, kas nozīmē, ka jaunietis var iznākt no cietuma nevis rehabilitējies, bet gan kļuvis vēl nežēlīgāks.

"Runājot par konkrēto personu: tas ir 18 gadus vecs jaunietis, kuram, kā mēdz teikt, trūkst dzīves pieredzes. Jā, viņš ir izdarījis noziegumu; mēs to ņemam vērā, tāpat kā faktu, ka viņš strādāja, viņam nav iepriekšēju sodāmību vai administratīvo pārkāpumu un viņam ir saglabājušās sociālās saites. Tagad mēs izvērtējam, vai šīs saites saraut, vai arī ļaut viņam izdarīt secinājumus un dot iespēju labot savu uzvedību, atrodoties brīvībā, nevis labošanas iestādē," norāda tiesnesis. "Runājot personīgi: padomāsim, kāds cilvēks iznāktu no ieslodzījuma vietas. Vai "labāks"? Mēs zinām par tur pastāvošajām subkultūrām un tamlīdzīgām lietām. Kāds cilvēks iznāktu, ja mēs ieslodzītu šo jaunieti? Vai tā bija kļūda vai nē - to patiesi zina tikai abi iesaistītie -, bet kāds viņš kļūtu, ja mēs izvēlētos šo ceļu? Vai viņš varētu kļūt vēl "izsmalcinātāks" savās metodēs un turpināt šādu darbību? Vai varbūt vēl vairāk nocietināties un kļūt nežēlīgāks?" saka D. Jatužis. Tiesnesis uzsvēra, ka tiesa atzina personu par vainīgu, piesprieda nosacītu sodu kopā ar citiem pienākumiem un nodrošināja iespēju atlīdzināt piespriesto kaitējumu, strādājot brīvībā. Ja K. Siņica nepildīs šos pienākumus, tiesa pēc Probācijas dienesta ieteikuma var atcelt soda nosacītību un noteikt reālu brīvības atņemšanas soda izciešanu. "Esmu skatījis līdzīgu lietu, kurā pieci vīrieši - narkotiku un alkohola reibumā - visu nakti turēja meiteni gūstā dzīvoklī un pēc kārtas viņu izvaroja. Viens no viņiem saņēma 10 gadu cietumsodu, bet pārējie - nedaudz mazāku. Tam, kurš saņēma bargāko sodu, jau iepriekš bija sodāmība par izvarošanu, tāpēc viņam tika piespriests maksimālais sods. Bet ko atklāja nozieguma raksturs? Tas parādīja, ka šie bija pagrimuši cilvēki; viņi ieslēdza meiteni, piedzirdīja viņu, piespieda lietot narkotikas, vienlaikus tās lietojot paši, un pati darbība bija ārkārtīgi bīstama tās seku ziņā," sacīja tiesnesis, salīdzinot abas situācijas. Savā spriedumā Panevēžas apgabaltiesai bija jānoskaidro, vai seksuālais kontakts starp K. Siņicu un cietušo - jaunu meiteni - notika pēc abpusējas piekrišanas vai ar varu. K. Siņica apgalvoja, ka meitene uzvedusies seksuāli provokatīvi un viņam pieskārusies, tādēļ viņš ierosinājis doties uz nomaļu vietu, uzskatot, ka meitene vēlas ar viņu stāties dzimumsakaros. Tomēr citi liecinieki situāciju raksturoja citādi: divi izklaidētāji bija ielenkuši divas meitenes un neļāva tām aiziet. Lai gan neviens tieši nebija redzējis pašu noziegumu, liecinieki stāstīja, ka meitene iznākusi ārā pārbijusies un asarās, nekavējoties pastāstot par notikušo. Arī otra meitene liecināja, ka izklaidētājs viņai pieskāries intīmajās zonās. Līdz ar to tiesa secināja, ka liecinieku un cietušās liecības veido konsekventu pierādījumu ķēdi, kas apstiprina K. Siņicas vainu. Tiesa ņēma vērā arī meitenes vecumu un sociālo briedumu, atzīstot, ka šoka, pārsteiguma momenta un personīgo īpašību dēļ viņa nespēja aktīvi pretoties K. Siņicas darbībām, tomēr bija skaidri paudusi savu nepiekrišanu. K. Siņica un viņa advokāts pat apstrīdēja ekspertu atzinumus par nozieguma sekām meitenei; viņi kritizēja informācijas kvalitāti, metodoloģiju un ticamību, kā arī apsūdzēja ekspertus neobjektivitātē. Tomēr tiesnešu kolēģija nesaskatīja pamatu apšaubīt ekspertus vai viņu secinājumus.

Tiesa nosprieda, ka meitenes iepriekšējā seksuālā pieredze vai fakts, ka viņa uzvedusies rotaļīgi, nekādā veidā nemaina faktu, ka K. Siņica šīs darbības veicis ar spēku. Panevēžas apgabaltiesa arī noraidīja K. Siņicas apgalvojumus, ka meitene nolēmusi viņu nepamatoti apsūdzēt tikai vēlāk; tiesa konstatēja, ka viņai nebija tam motīva un viņai nebija raksturīga faktu izdomāšana vai pārspīlēšana. Tomēr tiesneši secināja - lai gan nebija pierādījumu, ka K. Siņica būtu lietojis fizisku vardarbību pret meiteni, viņš tomēr bija atņēmis tai iespēju pretoties, izmantojot viņas kā nepilngadīgās statusu un pārsteiguma momentu, kā arī aizvedot viņu uz telpu, kas tai bija pilnīgi sveša. Nosakot sodu K. Siņicam, tiesa ņēma vērā, ka viņam iepriekš nav bijusi krimināla vai administratīva sodāmība (lai gan reiz viņš bija sodīts par administratīvu pārkāpumu), ka nozieguma brīdī viņš strādāja un vēlāk reģistrējās Nodarbinātības dienestā, kā arī to, ka viņš nav reģistrēts psihiatriskās vai atkarību ārstniecības uzskaitē. Tiesa ņēma vērā arī apsūdzētā jaunību, secinot, ka pat minimāls reāls brīvības atņemšanas sods būtu pretrunā ar taisnīguma principiem un soda mērķi.

Meitenes māte: mans bērns ir traumēts, bet vainīgais paliek brīvībā

Uzbrukumam pakļautās meitenes māte pauda sašutumu par Panevēžas apgabaltiesas tiesnešu kolēģijas lēmumu; izvarotājs paliek brīvībā, nekad nav atzinis savu vainu un nav lūdzis piedošanu. Viņa arī kritizēja ieilgušo tiesvedību, norādot, ka psihiatriskā ekspertīze tika nozīmēta tikai pēc sešiem mēnešiem un tiesas process vilkās divus gadus, liekot jaunietei pastāvīgi pārdzīvot notikušo no jauna. "Taisnīgums nav panākts. Esmu nikna. Pat nevaru vārdos izteikt savas sajūtas. Saņēmu spriedumu un trīs vai četras dienas neesmu gulējusi - trīcu un raudu. Un tas pat nav runājot par manu bērnu. Viņa ir pilnīgi sagrauta," sacīja sieviete. "Taisnīguma nav. Valsts, kurā valda tiesiskums... Kurš tad pasargās mūsu bērnus un nodrošinās viņu drošību? Kurš garantēs, ka, sūtot viņus ekskursijā, viņi atgriezīsies sveiki un veseli, kā arī laimīgi? Vai man visur jāiet viņiem līdzi? Nav aptverams, ka kaut kas tāds varēja notikt bērnu labirintu parkā," sacīja sieviete, neslēpjot savu šoku. Pēc meitenes mātes teiktā, labirintu parkam būtu jāuzņemas atbildība par pieņemto personālu un to, kas notiek tā teritorijā. Viņa norādīja, ka tuvojas Helovīns un vecāki atkal sūtīs savus bērnus uz bijušo "Horror Park" (tagad - "LABI Park"), kur var slēpties briesmas. "Mums nācās mainīt skolu, jo meita nespēja skatīties acīs klasesbiedriem. Gandrīz gadu viņa staigāja ar uzvilktu kapuci - nekad to nenovelkot -, vienkārši tāpēc, ka domāja, ka sabiedrība zina par notikušo, un baidījās tikt nosodīta. Tagad šķiet, ka viņa vairs tik ļoti neslēpj galvu. Kā māte redzu, ka viņa visu pārdzīvo iekšēji," ar nožēlu sacīja māte, piebilstot, ka meitai nepieciešama arī medicīniskā palīdzība. "Viņš staigā pa ielām kā brīvs cilvēks; ar viņu nekas nav noticis, un viņa veselība nav cietusi ne mazākajā mērā," sacīja sieviete. "Šajā gadījumā viņam piesprieda trīs gadu nosacītu sodu. Bet kāpēc gan nelikt viņam izciest vismaz daļu soda - kaut vai tikai sešus mēnešus -, lai viņš saprastu, kas ir cietums? Varbūt tad viņš aptvertu, ka tādas lietas nedrīkst darīt? Bet šobrīd? Nekas. Tikai kursu apmeklēšana, darba meklēšana... Es to nespēju aptvert. Mans bērns ir salauzts - viņa ir dzīva, bet tas arī viss. Viņi visi staigā brīvībā kā ērgļi, kamēr upuri paliek sagrauti," sacīja meitenes māte.