Mirusi bijusī Lietuvas premjerministre Prunskiene

Lietuvā 83 gadu vecumā mirusi pirmā atjaunotās neatkarīgās Lietuvas premjerministre Kazimira Prunskiene, ceturtdien vēsta portāls "Delfi.lt".

Ziņu par Prunskienes nāvi portālam apstiprināja viņas dēls Vaidots.

Prunskiene bija pirmā Lietuvas valdības vadītāja pēc neatkarības atjaunošanas un vairākus gadu desmitus bija ievērojama figūra valsts politikā.

Prunskiene dzimusi 1943. gadā Švenčones rajonā. Viņa pabeidza vidusskolu Viļņā un ekonomikas studijas. Vēlāk viņa ieguva ekonomikas zinātņu doktora grādu un kļuva par profesori. Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, neatkarības kustības laikā, viņa tika ievēlēta par tautas deputāti.

Kopā ar citiem parakstītājiem Prunskiene 1990. gada 11. martā parakstīja Lietuvas Valsts atjaunošanas aktu un drīz pēc tam kļuva par pirmo premjerministri pēc neatkarības atgūšanas.

Prunskiene atkāpās no premjerministres amata 1991. gada janvārī, īsi pirms asiņainajiem 13. janvāra notikumiem pie televīzijas torņa, pēc tam, kad Augstākā padome atcēla viņas valdības strīdīgo lēmumu paaugstināt pārtikas cenas.

Prunskiene turpināja aktīvi darboties Lietuvas politikā arī turpmākajos gados. No 1996. līdz 2008. gadam viņa bija parlamenta deputāte un no 2004. līdz 2008. gadam - lauksaimniecības ministre kreiso spēku valdībā.

Viņa vadīja vairākas politiskās organizācijas, bet padomju okupācijas laikā viņa bija Komunistiskās partijas biedre.

2012. gadā Prunskiene pārcieta insultu. Šis notikums ietekmēja viņas runas spējas, un veselības stāvokļa dēļ viņa neatgriezās aktīvajā politikā.

Kopš neatkarības atjaunošanas Prunskienei tika izvirzītas apsūdzības par iespējamu sadarbību ar Padomju Savienības Valsts drošības komiteju (VDK).

Gadiem ilgais tiesas process noslēdzās 2011. gada janvārī, kad Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa pieņēma galīgo spriedumu, ar ko atcēla Lustrācijas komisijas lēmumu. Komisija iepriekš vienbalsīgi bija secinājusi, ka politiķe padomju okupācijas laikā slepeni sadarbojās ar VDK, veicot izlūkošanas, pretizlūkošanas un ideoloģiskās uzraudzības uzdevumus.