Vai Lietuva beidzot tikusi pie jaunas valdības?
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pirmdien parakstīja dekrētu, ar kuru apstiprināja Sociāldemokrātu partijas līdera Mindauga Sinkeviča izveidotās valdības sastāvu, informē prezidenta birojs.
Jaunās valdības pilnvaras sāksies, kad Seims apstiprinās valdības programmu. Līdz tam turpinās darbu lidzšinējā valdība, kuru vada sociāldemokrātu politiķe Inga Ruginiene.
No Sociāldemokrātu partijas izvirzītajiem līdzšinējiem ministriem jaunajā valdībā turpinās darbu četri - ārlietu ministrs Ķēstutis Budris, kas nav nevienas partijas biedrs, aizsardzības ministrs Roberts Kauns, satiksmes ministrs Jurs Taminsks, kā arī izglītības, zinātnes un sporta ministre Raminta Popoviene. Pārējie līdzšinējās valdības sociāldemokrātu ministri ir nomainīti. Jaunajā valdībā finanšu ministrs būs līdzšinējais ārlietu viceministrs Taurims Valis, iekšlietu ministrs - Seima deputāts Martīns Katelīns, kultūras ministrs - līdzšinējais Kultūras ministrijas kanclers Luks Alsis, vides ministre - līdzšinējā Lietuvas Pašvaldību savienības pārstāvniecības Briselē vadītāja Ieva Andrjulaitīte, bet sociālās aizsardzības un darba ministre - līdzšinējā premjerministre Ruginiene, kas bija šajā ministra amatā pirms kļūšanas par valdības vadītāju.
No Demokrātu savienības "Lietuvas vārdā" jaunajā valdībā strādās enerģētikas ministrs - bijušais ekonomikas un inovāciju ministrs Luks Savicks, zemkopības ministrs - bijušais vides ministrs Ķēstutis Mažeika, kā arī veselības ministrs - bijušais sociālās aizsardzības un darba ministrs Lins Kukuraitis.
No Zemnieku un zaļo savienības un Poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības kopīgās frakcijas jaunajā valdībā turpinās darbu abi līdzšinējie ministri - ekonomikas un inovāciju ministrs Edvins Grikšs, kas pārstāv zaļzemniekus, un tieslietu ministre Rita Tamašuniene, kas pārstāv Poļu vēlēšanu akciju-Kristīgo ģimeņu savienību.
Jau ziņots, ka Nausēda 30. jūnijā iecēla Sinkeviču premjerministra amatā un uzticēja viņam 15 dienu laikā izveidot valdību un iesniegt tās sastāvu apstiprināšanai. Saskaņā ar konstitūciju premjerministru ieceļ un atbrīvo no amata prezidents ar Seima piekrišanu. Seims 30. jūnijā atbalstīja Sinkeviča kandidatūru premjerministra amatam. 3. jūlijā Sinkevičs iesniedza Nausēdam jaunās valdības sastāvu.
Jūnija vidū tika parakstīts līgums par jauno valdošo koalīciju.
Jaunā koalīcija izveidota, jo sociāldemokrāti, kas ir lielākais politiskais spēks Seimā, ilgstošo nesaskaņu dēļ jūnijā nolēma izbeigt koalīciju ar populistisko partiju "Nemunas rītausma". No iepriekšējās koalīcijas jaunajā koalīcijā strādās centriski kreisā Zemnieku un zaļo savienība, kam Seimā ir kopīga frakcija ar centriski labējo Poļu vēlēšanu akciju-Kristīgo ģimeņu savienību, savukārt "Nemunas rītausmas" vietu ieņems centriski kreisā Demokrātu savienība "Lietuvas vārdā", kas līdz šim bija opozīcijā.
Līdzšinējā koalīcija, kurā ietilpst sociāldemokrāti, "Nemunas rītausma" un Zemnieku un zaļo savienība, tika izveidota pagājušajā vasarā pēc tam, kad jūlijā atkāpās toreizējais sociāldemokrātu līderis un premjerministrs Gintauts Palucks, jo atklājās nelikumības viņa biznesa darījumos. Koalīcijai bija 80 no 141 deputātu vietas parlamentā.
Lēmumu par jaunas koalīcijas veidošanu bez "Nemunas rītausmas", ar kuru bija pastāvīgas domstarpības, Sociāldemokrātu partijas padome pieņēma 6. jūnijā. Nausēda Sinkeviča kandidatūru premjerministra amatam Seimam iesniedza 25. jūnijā.
Pēc 2024. gada parlamenta vēlēšanām sociāldemokrāts Palucks izveidoja valdības koalīciju ar Demokrātu savienību "Lietuvas vārdā" un "Nemunas rītausmu". Pēc Palucka valdības krišanas valdību izveidoja Ruginiene, un "Lietuvas vārdā" viņas kabinetā nomainīja zaļzemnieki.
Jaunajai sociāldemokrātu, zaļzemnieku un "Lietuvas vārdā" koalīcijai Seimā ir 75 deputātu mandāti.
Sinkevičs par Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju kļuva pēc Palucka atkāpšanās no priekšsēdētāja amata 2025. gada jūlijā, bet par priekšsēdētāju tika ievēlēts kongresā šogad maijā. Viņš ar pārtraukumiem ir bijis Jonavas rajona mērs kopš 2011. gada, bet 2016.-2017. gadā bija ekonomikas un inovāciju ministrs. Sinkevičam ir divi bakalaura grādi - ekonomikā un jurisprudencē, maģistra grāds mārketingā un menedžmentā, kā arī doktora grāds sociālajās zinātnēs.
2023. gadā Sinkevičs bija iesaistīts tā dēvētajā čeku skandālā par neatbilstošu pašvaldības līdzekļu izlietošanu. 2024. gada oktobrī Apelāciju tiesa noraidīja Sinkeviča pārsūdzību un atstāja spēkā pirmās instances tiesas lēmumu, kas aizliedza viņam vairākus gadus ieņemt amatu valsts pārvaldē, un tādēļ viņš zaudēja Jonavas rajona mēra amatu. Taču pērn pavasarī Augstākā tiesa atcēla šo spriedumu, secinot, ka, neskatoties uz iespējamo pārkāpumu, Sinkevičs nav krimināli sodāms un ir atjaunojamas viņa kā Jonavas rajona mēra pilnvaras.
Kārtējās parlamenta vēlēšanas Lietuvā gaidāmas 2028. gada rudenī.
