Lietuvu satricina nepieredzēta mēroga datu zādzība

No Lietuvas Reģistru centra nokopēti aptuveni 600 tūkstoši ierakstu. Ģenerālprokuratūra ir uzsākusi izmeklēšanu par notikušo.

Ģenerālprokuratūra ir uzsākusi izmeklēšanu par notikušo. Publiskajā telpā ir sākušas cirkulēt dažādas versijas par to, kam patiesībā varētu būt bijuši nepieciešami dati par iedzīvotāju nekustamo īpašumu reģistru, viņu adresēm, un kam nepieciešami nekustamā īpašuma īpašnieku kontakti.

Kiberdrošības eksperts un IT speciālists Marjus Pareščs ziņu portālam "Lrytas" stāsta, ka viņam ir vismaz vairākas dažādas versijas par to, kam varētu būt bijis nepieciešams iegūt tik lielu datu apjomu par iedzīvotāju nekustamo īpašumu aktīviem. Tomēr pagaidām viņš publiski vēlējies runāt tikai par vienu versiju. Eksperts pieļauj, ka kādam varētu būt bijusi nepieciešama datubāze ar nekustamo īpašumu vērtībām. "Iespējams, brokeru vai nekustamo īpašumu iegādes darbiem," savā "Facebook" kontā rakstīja M. Pareščs.

Viņš arī piebilda: "Varam noraidīt stāstus par personas datiem ārvalstu izlūkošanas vajadzībām, mērķis ir cits. Pagaidīsim un redzēsim, ko teiks izmeklētāji, kad viņi pārbaudīs apstākļus un atradīs iespējamos klientus."

Prezidenta kanceleja par to zināja jau agrāk

Pēc M. Parešča teiktā, nopludinātie dati nav pilnīgi, kas nozīmē, ka tie varētu būt izmantoti konkrētam mērķim.

"Es aptaujāju savus sekotājus, kuru dati tika nopludināti, ko viņi redz RC ziņojumos. Manuprāt, galvenokārt tika apkopoti izraksti no lielajām pilsētām. Es domāju, ka tas nebija vērsts uz konkrētiem cilvēkiem, bet gan uz nekustamā īpašuma objektiem, kas atrodas noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, un izrakstiem no šiem objektiem. Jo dažiem cilvēkiem ir vairāk nekustamā īpašuma, nekā par viņiem ir datu. Piemēram, ir tādi, kuriem ir mājokļi Viļņā, Kauņā, viņi īrē šos mājokļus, un viņiem ir vēl vairāki zemes gabali šajā reģionā, bet neviens par tiem neinteresējas. Es domāju, ka varēja izveidot iespējamo nekustamā īpašuma objektu un šo objektu identifikatoru sarakstu visām lielajām pilsētām, un meklēšana tika veikta nevis pēc īpašnieka, bet gan pēc identifikatora," - šādu versiju izvirza IT speciālists.

Turklāt viņš piebilst, ka šādā veidā kādi indivīdi varēja saņemt ne tikai informāciju par nekustamā īpašuma vērtībām, bet arī kārtīgu nekustamā īpašuma īpašnieku sarakstu ar visu viņu kontaktinformāciju.

“Tad jūs varat iesaistīties brokeru darbībās, pārdodot un pārstāvot savu pārdevēju. Tāpēc jums ir nepieciešama gan vērtība, gan kontakti, un jūs tos iegūsiet dažādos veidos,” saka M. Pareščs. Viņš arī piebilst, ka viņam ir vēl vismaz septiņas versijas, kā varētu izmantot no reģistra iegūtos datus.

Pēc kiberdrošības eksperta teiktā, viņš pagaidām nav izslēdzis nevienu no versijām.