Lietuvas žurnālisti atkal gatavojas protesta akcijai
Lietuvas žurnālisti aprīlī plāno turpināt protestus pret sabiedriskā medija LRT likuma grozījumiem, kurus pirms dažām nedēļām Seims atbalstīja pirmajā lasījumā.
Profesionālo žurnālistu asociācijas (ŽPA) priekšsēdētāja Birute Davidonīte sociālajā tīklā "Facebook" trešdien norādīja, ka parlaments grozījumu projektu turpinās izskatīt 7. aprīlī un pēc tam to var drīzumā pieņemt.
Viņa uzsvēra, ka valdošā koalīcija plāno politizēt LRT līdzīgi kā citās valstīs sabiedriskos medijus politiskiem mērķiem izmanto vairāki autokrāti.
Kā teica ŽPA vadītāja, valdības koalīcija cer "pagaidīt, kamēr sabiedrības sašutums norims", un vēlāk sasniegt savus mērķus bez jebkādas pretestības.
Davidonīte norādīja, ka likums ļautu politizēt un cenzēt LRT, jo valdība būtībā varētu pārņemt kontroli pār sabiedrisko raidorganizāciju. Viņa pauda, ka līdzīga situācija ir Ungārijā un Slovākijā.
Decembrī Lietuvas valdības koalīcija steidzamības kārtā centās pieņemt grozījumus, kas ļautu rīkot aizklātu balsojumu par LRT ģenerāldirektora atbrīvošanu no amata. Atbrīvošana būtu iespējama, ja to atbalstītu vairāk nekā puse LRT padomes locekļu jeb vismaz septiņi no 12 locekļiem saistībā ar sabiedriskās raidorganizācijas gada pārskata noraidīšanu vai ģenerāldirektora pienākumu pienācīgu nepildīšanu.
Tomēr likumprojekts iestrēga pēc tam, kad parlamenta Kultūras komisijas priekšsēdētājs Ķēstutis Vilkausks komisijas sēdes laikā tika nogādāts slimnīcā un pēc tam tika atcelta paredzētā Seima ārkārtas plenārsēde. Tad valdība nolēma atlikt grozījumu virzīšanu un pārskatīt izstrādāto grozījumu projektu un izveidoja darba grupu Seima spīkera Joza Oleka vadībā, kas izstrādāja jaunu grozījumu projektu.
Pret sākotnējiem grozījumiem Lietuvā notika plaši protesti, kā arī tos kritizēja Eiropas Parlaments un starptautiskās mediju brīvības aizstāvības organizācijas. Opozīcija izmantoja obstrukciju, iesniedzot simtiem grozījumu ierosinājumu un tādējādi novilcinot izskatīšanu.
Pašlaik spēkā esošais regulējums paredz, ka LRT ģenerāldirektoru var atbrīvot no amata sabiedrības interešu aizstāvībai un vismaz astoņu padomes locekļu atbalstu atklātā balsojumā.
LRT padomes sastāvā ir 12 locekļi. Četrus locekļus ieceļ valsts prezidents, četrus - Seims un vēl četrus - sabiedriskās organizācijas.
Jaunākajā grozījumu ierosinājumā darba grupa nolēma likumā definēt sabiedriskās raidorganizācijas misiju, kas nav iekļauta esošajā versijā, izveidot jaunu sabiedriskās raidorganizācijas pārvaldes struktūru - valdi, palielināt LRT padomes locekļu skaitu no 12 līdz 15, pievienojot papildu pārstāvjus, kurus deleģē personu ar īpašām vajadzībām organizācijas, Lietuvas Vietējo kopienu organizāciju savienība un Trīspusējā sadarbības padome.
Tomēr jautājums par Trīspusējās padomes deleģēto locekli izraisīja debates grupā, jo šajā formātā piedalās arī valdība, tāpēc tiks meklēti veidi, kā to izslēgt no LRT padomes kandidātu atlases procesa.
Grozījumu projektā paredzēts, ka LRT ģenerāldirektoru var atlaist pirms amata termiņa beigām, ja amatpersona nepilda pienākumus pienācīgi, pārkāpj sabiedrības intereses, izdara rupjus pienākumu pārkāpumus vai neatbilst prasībai par nevainojamu reputāciju. Tomēr ir saglabāta pašreizējā prasība par divu trešdaļu balsu vairākumu, lai atlaistu LRT vadītāju uzticības trūkuma dēļ, atceļot tikai prasību par atklātu balsošanu. Balsošanas metode tiks atstāta LRT padomes ziņā.
Plānots arī ar jaunajiem grozījumiem ierobežot LRT ģenerāldirektora amata termiņu. Amatpersona nevarēs būt amatā vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.
Aptuveni 60 žurnālistu no dažādiem medijiem un divām žurnālistu organizācijām, kas ir neapmierināti ar jaunākajiem grozījumiem, ir vērsušies pie deputātiem, premjerministres un kultūras ministres ar aicinājumu neatbalstīt likumprojektu, kas varētu apdraudēt sabiedriskās raidorganizācijas neatkarību.
