Lietuvas sabiedriskais medijs iekūlies pamatīgā skandālā

Lietuvas sabiedriskā medija LRT vadība ir iesaistīta skandālā pēc Valsts kontroles konstatējumiem - visos 12 no 12 pārbaudītajiem iepirkumiem tika konstatēti pārkāpumi.

Žurnālists Martins Žiļonis apgalvo, ka jebkurā citā iestādē šādi pārkāpumi uzreiz maksātu vadītāju padzīšanu no amatiem. Vienlaikus viņš LRT finansēšanas modeli sauc par “absurdu un nevadāmu”, bet vadības atalgojuma sistēmu - par necaurspīdīgu.

Seimā iesniegtie valsts kontroles secinājumi varētu gāzt no troņa pašreizējo Lietuvas Nacionālā radio un televīzijas (LRT) vadītāju.

tv.lt iztaujāja kolēģi - žurnālistu, kurš sabiedriskā medija finansēšanu ir pētījis jau sen un dziļi. Lūk, daļa intervijas:

Vai, jūsuprāt, LRT padomei ir pietiekams pamats lemt, ka LRT administrācija, izskatot šos secinājumus, ir pārkāpusi sabiedrības intereses?

Domāju, ka jebkurai citai iestādei, ja tās darbībā tiktu konstatēts tik daudz pārkāpumu, noteikti būtu jālemj par savu vadītāju likteni, jo nevis 1 no 12, nevis 2 no 12, bet 12 no 12 pārbaudītajiem iepirkumiem bija pārkāpumi. Ir acīmredzams, ka tās ir kaut kādas sistēmiskas kļūdas, un kaut kas ar to ir jādara.

Sabiedriskās raidorganizācijas finansējums pieaug neprātīgā tempā. Kā jūs domājat, vai tas ir pareizi? Vai pats modelis ir pareizs, kad finansējums ir atkarīgs no pieaugošajiem akcīzes nodokļiem un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)? Un kā jūs vērtējat Konstitucionālās tiesas secinājumu, ka šāds finansēšanas modelis ir iespējams tikai LRT, nevis visām pārējām valsts iestādēm?

Es domāju, ka pašreizējais modelis ir absurds un pilnīgi nepiemērots. Iedomājieties, valdība nolemj piešķirt vairāk naudas aizsardzībai, piemēram, palielina akcīzes nodokli. Tā to dara nevis tāpēc, ka kaut kas ir jāaizstāv, bet gan tāpēc, lai palielinātos LRT finansējums. Ja palielinās minimālā alga, tad automātiski palielinās LRT budžets. Lai kā tas darbotos, lai cik daudz pārkāpumu tiktu atklāts, finansēšanas modelis joprojām ir viens un tas pats.

Runājot par Konstitucionālās tiesas doktrīnu, ir labi, ka pastāv arī citas tiesas. Piemēram, Eiropas Vispārējā tiesa nolēma, ka Eiropas Komisija, kurai bija jāizskata pašreizējā LRT finansēšanas modeļa piemērotība, ir nepamatoti atteikusies izskatīt jauno finansēšanas modeli. Es uzskatu, ka agrāk vai vēlāk Eiropas Komisijai būs jāizskata pašreizējais modelis un beidzot jāpasaka, vai to ir iespējams realizēt vai nē.

Es domāju, ka Eiropas Komisijas lēmums un tās piedāvātais modelis būtu jāievieš arī Lietuvā. Galu galā nav īsti svarīgi, ko Lietuvas Konstitucionālā tiesa tur teica. No otras puses, būtu iespējams likumu grozīt no jauna. Nav svarīgi, vai Konstitucionālā tiesa, piemēram, ir izteikusies par šo vai iepriekšējo likuma versiju. Tomēr, ja likums tiktu grozīts saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu un priekšlikumu, es domāju, ka starp Konstitucionālās tiesas un Eiropas Komisijas iedibināto praksi nebūtu pretrunu.

Kā jūs kopumā vērtējat to, ka LRT finansēšanas modeli nosaka kāds no augšas? Galu galā to sauc par sabiedrisko raidorganizāciju, bet neviens nejautā sabiedrībai - vai tai vispār ir vajadzīgs šāds raidorganizācijas pārstāvis, vai tā vēlas maksāt tik daudz naudas par tā uzturēšanu?

Nu, šeit katra valsts izvēlas savu ceļu, un nevienam nepatīk maksāt nodokļus. Runājot par pašu finansēšanas modeli, Lietuvā, iespējams, nav citas institūcijas, kas noteiktu finansējumu, pamatojoties uz daļu no iekasētajiem nodokļiem. Tas ir vienkārši izņēmums. Un kāpēc tieši tā, godīgi sakot, es to nesaprotu.

Martin, viena no jūsu publikācijām par LRT vadītāju algām tika pārsūdzēta no LRT administrācijas puses. Atkal, šī pārsūdzība tika iesniegta uz visu mūsu nodokļu maksātāju rēķina. Vai, jūsuprāt, LRT vadītāju algu sistēma ir caurspīdīga?

Manuprāt, sistēma nav caurspīdīga, un tieši Valsts kontroles audits parādīja, ka LRT ir vairākas dažādas sistēmas maksu mainīšanai, palielināšanai un indeksēšanai un ka šī joma ir jāsakārto. Kas attiecas uz vadītājiem, viņi bija sūdzējušies par vienu no maniem rakstiem un par mani žurnālistikas ētikas inspektoram.

It kā tāpēc, ka es publiskoju, ka viens vai otrs vadītājs saņem vienu vai otru algu. Protams, inspekcija teica, ka es neesmu izdarījis nekādus pārkāpumus, neesmu pārkāpis viņu tiesības, un galu galā pēc mana raksta LRT nolēma vēl vairāk slēpt vadītāju algas.

Tagad LRT ir sametis astoņu vadītāju algas vienā kaudzē un vienkārši raksta kopējo summu. Mēs nevaram zināt, cik katrs nopelna individuāli.