Igaunijai no septembra būs jauns valsts prezidents

Pēc Igaunijas prezidenta Alara Karisa ierosinājuma Rīgikogu priekšsēdētājs Lauri Husars sasaucis parlamenta ārkārtas sēdi 2. septembrī, lai vēlētu valsts prezidentu, vēsta parlamenta preses dienests.

Kariss, kurš novembrī izteicās, ka, visticamāk, nekandidēs uz otru piecu gadu amata termiņu, savu galīgo lēmumu solījis paziņot 25. jūnijā.

Tiesības izvirzīt kandidātu ir vismaz piektdaļai Rīgikogu deputātu (21 deputāts). Par ievēlētu tiek atzīts kandidāts, par kuru nobalso divas trešdaļas Rīgikogu deputātu (ne mazāk kā 68 deputāti). Pavisam parlamentā ir 101 deputāts.

Ja neviens no kandidātiem nesaņem pietiekamu balsu skaitu, tiek izvirzīti jauni kandidāti un tiek organizēta otrā balsošanas kārta. Ja arī šajā kārtā neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu, divi kandidāti, kuri ieguvuši visvairāk balsu, sacenšas trešajā balsošanas kārtā. Arī otrajā un trešajā kārtā ievēlēšanai ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.

Ja prezidents netiek ievēlēts arī trešajā balsošanas kārtā, tiek sasaukta vēlēšanu kolēģija.

Vēlēšanu kolēģija sastāv no Rīgikogu deputātiem un pašvaldību sapulču pārstāvjiem. Pašvaldību pārstāvju skaits vēlēšanu kolēģijā ir atkarīgs no spēkā esošā administratīvā iedalījuma un balsstiesīgo iedzīvotāju skaita pagastā vai pilsētā. Saskaņā ar stāvokli 2026. gada sākumā vēlēšanu kolēģijā ir 107 pašvaldību asambleju pārstāvji un 101 Rīgikogu deputāts. Līdz ar to pavisam vēlēšanu kolēģijā ir 208 locekļi.

Pirmajā balsošanas kārtā vēlēšanu kolēģijā automātiski tiek iekļauti divi kandidāti, kuri piedalījušies trešajā balsošanas kārtā parlamentā. Turklāt vismaz 21 vēlēšanu kolēģijas loceklis var izvirzīt jaunu kandidātu.

Par ievēlētu tiek uzskatīts kandidāts, par kuru nobalsojuši vairākums vēlēšanu kolēģijas locekļu, kuri piedalījušies balsošanā.

Ja neviens no kandidātiem pirmajā kārtā nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota otrā balsošanas kārta, kurā sacenšas divi kandidāti, kuri pirmajā kārtā ieguvuši visvairāk balsu. Par ievēlētu tiek atzīts kandidāts, par kuru nobalso vairākums vēlēšanu kolēģijas locekļu, kuri piedalījušies balsošanā.

Ja arī tad neviens no kandidātiem netiek ievēlēts, visa procedūra parlamentā sākas no jauna.

Igaunijā prezidentam ir galvenokārt reprezentatīvas funkcijas. Prezidents nevar būt amatā vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.