Eksperts: Igaunijā 1. pensiju līmenis nodrošina 1,6 reizes lielāku pensiju nekā Latvijā
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns TV24 pauda viedokli, ka tie, kas balsoja pret 2. pensiju līmeņa izņemšanu, rīkojās pilnīgi atbildīgi, un, viņaprāt, šis piedāvājums ir klaji populistisks.
P. Leiškalns aicināja saprast, ka zem nosaukuma “2. pensiju līmenis”, ja Latviju salīdzina ar Lietuvu un Igauniju, slēpjas pilnīgi dažādas lietas. Tur tas ir brīvprātīgs, bet Latvijā savukārt tas ir obligāts, tātad ir obligātās pensiju sistēmas sastāvdaļa. Ar Lietuvu mums ir ļoti atšķirīga darba nodokļu sistēma, bet ar Igauniju ir relatīvi līdzīga. Igaunijā darba devējs par darba ņēmēju pensiju apdrošināšanai samaksā 20 procentpunktus katru mēnesi, un tie nonāk 1. pensiju līmenī.
Latvijā darba devējs samaksā 23,91 procentpunktu, bet 20 procentpunkti tiek novirzīti uz personas pensiju kapitālu, no tiem 15 punkti ir 1. līmenī, bet pieci - 2. pensiju līmenī.
“Pēc būtības Latvijas pensiju 2. līmenis ir hibrīds. Tas ir obligātās pensiju sistēmas sastāvdaļa, kas ir diversificēta pēc izvietojuma - 15 punkti aiziet šā brīža pensionāru pensiju nodrošināšanai, bet pieci punkti ieiet personas fondētajā pensiju sistēmā,” skaidroja P. Leiškalns.
Latvijai ekonomikas izaugsmei neatbilstīgas politikas, nesamērīga administratīvā sloga un arī no okupācijas perioda pārmantotu dažu Darba likuma normu iespaidā ir ļoti atpalikusi ekonomika, t.i., mūsu iekšzemes kopprodukts, ja rēķinām pret iedzīvotāju skaitu, ir par 14 miljardiem zemāks, nekā tam vajadzētu būt, ja mums produktivitāte būtu vienā līmenī ar Igauniju, vai par 11 miljardiem zemāks, rēķinot pret Lietuvu, secināja P. Leiškalns.
“Ko nozīmē 14 miljardi? Tas nozīmē, ka 9,5 miljardiem vajadzēja būt tieši mājsaimniecību un uzņēmumu rīcībā. Mājsaimniecībām - normālākas dzīves nodrošināšanai, uzņēmumiem - attīstībai, savukārt 4,5 vajadzēja nonākt budžetā, un budžetā vajadzēja būt katru gadu papildus 4,5 miljardiem. Tas nozīmētu veselu virkni budžeta spēju nodrošināt lielāku atalgojumu visiem valsts apmaksātajiem, plus investīcijas, arī “Rail Baltica” un pārējās lietās. Igaunijā vidējā alga ir apmēram par 17% augstāka nekā Latvijā, un, ja mēs paņemtu tikai 1. pensiju līmeni, tad Igaunijā 1. pensiju līmenis nodrošina 1,6 reizes augstāku pensiju nekā Latvijā pie tādas pašas bruto algas,” atzina P. Leiškalns.
