NVO: Igaunijā trūkst skaidra punkta par lēmumu attīstīt atomelektrostacijas

Igaunijas Klimata ministrijas izstrādātais Kodolenerģijas un drošības likumprojekts ļauj virzīties uz atomelektrostacijas (AES) izveidi valstī, taču tas neatrisina pamata lēmumu par kodolenerģijas ieviešanu Igaunijā, secinājušas nevalstiskās orgaizācijas (NVO).

Atbildē Klimata ministrijai "Eesti Keskkonnaühenduste Koda" ("Vides NVO padome" jeb EKO), kas apvieno desmit ekspertu organizācijas, uzsvēra, ka pašreizējais likumprojekts balstās uz virkni nelielu tehnisko lēmumu, kas pakāpeniski virza Igauniju uz kodolelektrostacijas būvniecību, taču tajā pašā laikā tajā trūkst konkrēta lēmuma punkta, kurā valsts un sabiedrība kopīgi varētu pieņemt informētu lēmumu par kodolenerģijas ieviešanu Igaunijā.

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra arī ir rekomendējusi Igaunijai noteikt šādu skaidru punktu par lēmuma pieņemšanu.

Igaunijas Dabas fonda klimata politikas eksperte Pireta Veinsalu pauda, ka skaidra lēmuma pieņemšanas punkta pievienošana likumam nodrošinātu nepieciešamo pārredzamību attiecībā uz sabiedrības pēdējo iespēju izteikt savu viedokli par kodolenerģijas ieviešanu.

"Pašlaik nav skaidrs, kad mēs kā sabiedrība varēsim pieņemt fundamentālu lēmumu par to, vai mēs vēlamies ieviest kodolenerģiju Igaunijā. Līdz tam laikam visām saistītajām sekām jābūt skaidrām, un visām iespējām joprojām jābūt apspriežamām, arī iespējai, ka Igaunijā kodolenerģija netiks ieviesta," paskaidroja Veinsalu.

Pirms tiek pieņemts pamata lēmums, ir nepieciešams veikt visaptverošu ietekmes novērtējumu, cita starpā skaidri analizējot saistītos riskus un izmaksas valstij. Piemēram, likumprojektā nav skaidrības par to, kas un kā būtu atbildīgs par kodolatkritumiem.

"Pat nelielas rūpnīcas konteineris, kas piepildīts ar augsti radioaktīviem atkritumiem, kļūst par problēmu, ja, diemžēl, atbildība par to apsaimniekošanu gulstas uz valsti. Tad mums par nodokļu maksātāju naudu būtu jāuzceļ ārkārtīgi dārga galīgā apglabāšanas vieta, pieņemot, ka kāds vispār piekristu, ka šāds objekts atrodas viņa pagalmā," brīdināja Igaunijas Zaļās kustības vecākais eksperts mazās kodolelektrostacijas jautājumos Madiss Vasers.

Viņš piebilda, ka ir vērts izpētīt starptautisko praksi un analizēt Igaunijas iespējas no tās pozitīvi atšķirties. Piemēram, dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās ir kodolenerģija, vidēji ir pieejama tikai apmēram puse no līdzekļiem, kas nepieciešami staciju ekspluatācijas pārtraukšanai un atkritumu galīgajai apglabāšanai, pat ja stacijas jau tuvojas savas darbības beigām.

"Pirms pieņemt pamata lēmumu par kodolenerģijas ieviešanu, mums jāanalizē, vai atkritumu galīgā apglabāšana ir iespējama valstī gan finansiālā ziņā, gan konkrētas vietas atrašanas ziņā," secināja Vasers.

Saskaņā ar pašreizējo grafiku, kodolenerģijas un drošības likumprojekts Igaunijas parlamentā tiks apspriests šopavasar. Plānots, ka likums tiks pieņemts šogad.

Klimata ministrija decembrī pabeidza Kodolenerģijas un drošības likumprojekta izstrādi. Likumprojekts paredz izveidot regulatīvo iestādi un atļaut būvēt kodolelektrostacijas Igaunijā. Kodolenerģijas un drošības likumam ir jāizveido tiesiskais regulējums, kas aptvertu visu kodoldegvielas ciklu, sākot no ieguves un ekspluatācijas līdz galīgajai atkritumu apglabāšanai, vienlaikus risinot arī kodoldrošības, drošības, kā arī starojuma un vides aizsardzības jautājumus.

Likumprojektā netiek noteikts, vai tiks būvēta kodolelektrostacija un kāda tā būs, iepazīstinot ar projektu, teica enerģētikas un vides ministrs Andress Suts.

Tomēr ministrs pauda atbalstu iespējai valstī izmantot mazu modulāro kodolreaktoru. "Kodolenerģija ir tīra, uzticama un konkurētspējīga. Atgādināsim, ka mēs joprojām importējam aptuveni trešdaļu no mūsu elektroenerģijas un mums noteikti ir nepieciešama lielāka vietējā elektroenerģijas ražošana," teica Suts.

Likumprojektā paredzēts, ka kodolenerģijas uzraudzība būtu Patērētāju aizsardzības un tehniskās regulēšanas iestādes (TTJA) kompetencē, kas darbotos kā neatkarīga regulējošā iestāde. Licencēšanas process notiktu pakāpeniski: vispirms tiktu veikts iepriekšējs novērtējums, pēc tam izsniegta būvatļauja un visbeidzot ekspluatācijas licence.

Kā paredz likumprojekts, tiktu ieviests "piesārņotājs maksā" princips, kas nozīmē, ka kodolenerģijas ražotājs veiktu iemaksas ekspluatācijas izbeigšanas fondā, lai segtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Līdz elektrostacijas ekspluatācijas beigām šis fonds, kā paredzams, pārsniegs vienu miljardu eiro. Operatoriem būtu arī jānodrošina finanšu garantijas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, lai segtu iespējamos zaudējumus.

Turklāt kodolelektrostacijas licences turētājs maksātu pašvaldībai vietējo labumu maksu, kas 50% no ieņēmumiem sadalītu starp iedzīvotājiem, kuri dzīvo elektrostacijas tuvumā vai ārkārtējo situāciju plānošanas zonā. Saskaņā ar Klimata ministrijas datiem, pašvaldība vietējo labumu maksā varētu saņemt 0,30 eiro par katru megavatstundu, kas tiek pievadīta elektrotīklam.

Likumprojektu valdībai plānots iesniegt martā, pēc kā tas tiks apspriests parlamentā. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2027. gada janvārī.

Paralēli valdība turpina darbu pie valsts īpašā plāna kodolelektrostacijas būvniecībai, kas tika uzsākts aprīlī. Kā teica ministrs Suts, nākotnes elektrostacijas atrašanās vietu varētu izraudzīties līdz 2027. gadam.

Igaunijas privātais attīstītājs "Fermi Energia", kas jau ilgstoši strādā pie AES projekta, 2022. gada jūlija sākumā paziņoja, ka, sākot darbu tobrīd, pēc desmit gadiem Igaunijā būtu pieejama no laikapstākļiem un citiem piegādātājiem neatkarīga elektrība.

AES ar 300 MW jaudu nodrošinātu apmēram piekto daļu no Igaunijas elektrības patēriņa dienā, bet naktī spētu nodrošināt pat ceturto daļu nepieciešamās elektrības.

"Fermi Energia" plāno būvēt atomelektrostaciju ar diviem "GE Hitachi BWRX-300" reaktoriem. Šie modernie mazie moduļu reaktori nodrošinās Igaunijas minimālo (vasaras) bāzes slodzes enerģijas patēriņu. Kodolenerģija neaizstās atjaunīgos enerģijas avotus, bet papildinās tos periodos, kad elektrības ražošana, izmantojot saules un vēja enerģiju, nav liela. Nākotnē kodolenerģija varētu daļēji aizstāt nolietotās degslānekļa spēkstacijas.

Kompānijas ieplānotie reaktori pašlaik pasaulē nekur nav izmantoti.

2024. gada vasarā Igaunijas parlaments apstiprināja gatavošanos kodolenerģijas ieviešanai valstī un atbilstoša tiesiskā pamata izstrādi.