Igaunija ievēlēta ANO Cilvēktiesību padomē
Igaunija otro reizi ievēlēta Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē (UNHRC), un tās pilnvaru termiņš padomē būs no 2026. līdz 2028. gadam.
Ārlietu ministrs Margus Tsahkna, komentējot Igaunijas ievēlēšanu UNHRC, teica, ka tas apliecina valsts uzticamību un aktīvo cilvēktiesību aizstāvības lomu pasaulē. "Mēs esam konsekventi iestājušies par pasaules kārtību, kas balstīta uz ANO Statūtiem un starptautiskajām tiesībām, kur cilvēktiesības tiek garantētas visiem - neatkarīgi no rases, tautības, reliģiskās pārliecības vai seksuālās orientācijas," uzsvēra Margus Tsahkna.
Ministrs piebilda, ka, ņemot vērā pieaugošo autoritāro spēku ietekmi un demokrātisko vērtību graušanu, ir ļoti svarīgi, lai cilvēktiesībām arī turpmāk būtu centrālā vieta pasaules politikā. "Dalība ANO Cilvēktiesību padomē dod Igaunijai iespēju iestāties par mums svarīgiem cilvēktiesību jautājumiem globālā līmenī un veidot starptautisku vērtību sfēru, kurā tiek ievērotas un aizsargātas cilvēka pamattiesības," viņš uzsvēra.
Igaunijas darbs UNHRC koncentrēsies uz trim prioritārajām jomām. Pirmā ir bērnu tiesību aizsardzība. "Bērni aizvien biežāk kļūst par karadarbības upuriem," norādīja Margus Tsahkna. Viņš uzsvēra, ka kopš Krievijas agresijas kara Ukrainā sākuma ir nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 3000 bērnu un vairāk nekā 19 500 ir deportēti uz Krieviju. "Mums jādara viss, lai izbeigtu jebkādu vardarbību pret bērniem un dotu visiem bērniem iespēju augt mierīgā un drošā vidē," sacīja Margus Tsahkna.
Otra Igaunijas prioritāte ir cilvēktiesību nodrošināšana digitālajā vidē. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Igaunija iestājas par to, lai digitālajā telpā tiktu piemēroti tādi paši cilvēktiesību standarti kā ārpus tās. "Jaunajām tehnoloģijām, mākslīgajam intelektam un digitālajai sfērai ir jāievēro starptautisko tiesību principi, arī cilvēktiesības. Mūsu mērķis ir nodrošināt iekļaujošu, atvērtu, drošu un uz cilvēku orientētu digitālo nākotni ikvienam un mazināt globālo digitālo plaisu," teica ministrs.
Trešā Igaunijas prioritāte UNHRC ir mediju brīvības veicināšana. Aplūkojot mūsu pašu vēsturi, mēs ļoti labi zinām, cik grūti ir dzīvot sabiedrībā, kur vārda brīvība ir ierobežota un brīva prese ir aizliegta," sacīja Margus Tsahkna, piebilstot, ka tāpēc "ir ļoti svarīgi, lai tiktu saglabāta neatkarīga un daudzveidīga plašsaziņas līdzekļu vide".
Bez šīm trim prioritārajām jomām Igaunija turpinās strādāt pie sieviešu tiesību veicināšanas un aizsardzības, uzsverot saikni starp cilvēktiesībām un klimata krīzi, kā arī apkarojot nesodāmību.
Bez Igaunijas darbam 2026.-2028. gadā UNHRC ievēlētas arī Angola, Čīle, Dienvidāfrikas Republika, Ekvadora, Ēģipte, Indija, Irāka, Itālija, Lielbritānija, Maurīcija, Pakistāna, Slovēnija un Vjetnama.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padome tika izveidota 2006. gadā ar ANO Ģenerālās asamblejas lēmumu. Tā ir starpvaldību institūcija, kuras misija ir aizsargāt un veicināt cilvēktiesības visā pasaulē. Padomi veido 47 dalībvalstis, kuras Ģenerālā asambleja ievēlē uz trīs gadu termiņu. Padomes sastāvs ik gadu tiek daļēji atjaunots. Igaunija bija Cilvēktiesību padomes locekle arī no 2013. līdz 2015. gadam.
