Lietuva pastiprina robežas apsardzi bažās par mobilizāciju Krievijā
Lietuvas armija ir izvietota robežas ar Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu apsardzei, jo Krievijā ir iespējama mobilizācija un šīs valsts pilsoņi, cenšoties no tās izvairīties, varētu mēģināt nokļūt Lietuvā, paziņoja Lietuvas iekšlietu ministrs Martīns Katelīns, neizslēdzot armijas izvietojuma pagarināšanu.
Aizsardzības ministrs Roberts Kauns iepriekš teica, ka Lietuvas armija tiks izvietota Lietuvas robežas ar Kēnigsbergas eksklāvu apsardzei "dažas nākamās nedēļas".
Katelīns precizēja, ka šis drošības režīms ilgs divas nedēļas.
"Mēs nevēlējāmies noteikt pārāk ilgu termiņu, tāpēc divas nedēļas tika izvēlētas kā saprātīgs periods, ko pēc konsultācijām vienmēr varētu pagarināt," ceturtdien žurnālistiem sacīja ministrs.
Lietuvas bruņotie spēki ceturtdien paziņoja, ka robežapsardzes posteņos atradīsies kopā ar Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta darbiniekiem. Nepieciešamības gadījumā varētu tikt izvietotas mobilās patruļas, mobilie novērošanas posteņi un Militārās policijas komandas.
Armija robežsardzei palīdz no ceturtdienas. Arī armija apstiprināja, ka šo periodu varētu pagarināt.
Katelīns norādīja, ka ir riski gan no Kēnigsbergas eksklāva, gan Baltkrievijas.
"Tāpēc robežsardzes rezerve nav bezgalīga. Pašlaik viņi netiek pārdislocēti no vienas robežas puses uz otru. Attiecībā uz karavīriem ir panākta vienošanās par rotu, aptuveni 100 karavīriem. Ja nepieciešams, tiks izvietoti vēl," paskaidroja Katelīns.
"Šis ir preventīvs pasākums, ņemot vērā publiski pieejamo, ne izlūkošanas informāciju, ka pēc vēlēšanām Krievijā ir plānota mobilizācija. Mēs varam sastapties ar tiem, kas mēģina izvairīties no mobilizācijas un meklē patvērumu Lietuvā," piebilda iekšlietu ministrs.
Viņš pauda viedokli, ka Lietuvai nevajadzētu apmierināt patvēruma pieteikumus, ja mobilizācija ir vienīgais pamatojums patvēruma lūgumam.
"Es uzskatu, ka tas nav pietiekams pamats patvērumam Lietuvā vai kādā citā valstī," teica Katelīns.
Ministrs sacīja, ka tas bijis kopīgs lēmums ar dienestiem, jo Valsts robežsardzes dienests jau ilgstoši saskaras ar draudiem uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju.
Katelīns iepriekš sacīja, ka lēmums par armijas iesaistīšanu tika pieņemts pēc incidenta uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, ņemot vērā kopējo drošības situāciju reģionā un signālus, ka Krievija varētu izsludināt mobilizāciju. Aizsardzības ministrs Kauns minēja līdzīgus iemeslus.
Pirmdienas vakarā vismaz 20 nelegālo migrantu grupa trīs maskās tērptu pavadoņu vadībā mēģināja nelikumīgi šķērsot Latvijas un Baltkrievijas robežu.
Nelegālo migrantu pavadoņi bija bruņoti, izteica draudus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem, kā arī aktīvi mudināja un dzina migrantu grupu Latvijas virzienā. NBS aģentūrai LETA apliecināja, ka, no attāluma spriežot, pavadoņi bija bruņoti ar pistoli.
Vairākas stundas pēc šī konflikta maskās tērpti cilvēki iekļuva Latvijas teritorijā, sabojāja elektrības sadales skapi un nozaga divas novērošanas kameras. Personas atgriezušās Baltkrievijas teritorijā, pirms paspēja ierasties robežsargu vienība.
"Redzot, ka instrumentalizēta migrācija rada arvien nopietnākus draudus, tika pieņemts lēmums pieprasīt aizsardzības ministram papildu spēkus uz Lietuvas robežas ar Kēnigsbergas apgabalu," atsaucoties uz Latvijā notikušo incidentu, teica Katelīns.
Viņš piebilda, ka pašlaik nav plānu izvietot armiju robežas ar Baltkrieviju apsardzei.
"Ja radīsies nepieciešamība, mēs to apspriedīsim ar aizsardzības ministru," sacīja ministrs.
Viņš piebilda, ka viņam nav informācijas par to, ka Polija ieviestu līdzīgus pasākumus robežas drošības stiprināšanai ar Kēnigsbergas eksklāvu. Katelīns arī apliecināja, ka draudu līmenis nav mainījies.
"Šobrīd, cik man zināms, draudu līmenis nav mainījies. Protams, atbildīgās iestādes veic draudu novērtējumu. Atkārtoju, šis solis tika sperts preventīvā nolūku," sacīja ministrs.
Lietuvas armija norādīja, ka šāda preventīva sadarbība starp iestādēm ir ierasta prakse, kas ļauj tām stiprināt robežas drošības spējas un nodrošināt kopīgu uzdevumu netraucētu izpildi, vienlaikus konsekventi aizsargājot robežu.
Armija apliecināja, ka turpinās pildīt tai uzticētos uzdevumus, uzturot pastāvīgu gatavību un sadarbību ar iestādēm, lai nodrošinātu valsts robežas un Lietuvas iedzīvotāju drošību.
Pēdējo 24 stundu laikā uz Lietuvas robežas ar Baltkrieviju nav reģistrēti nelegālie migranti, savukārt otrdien Latvijas robežsargi piespieda doties atpakaļ 21 migrantu. Katelīns sacīja, ka šādi incidenti rada bažas, taču Lietuva ir gatava tos novērst.
