Pētnieki ceļ trauksmi: visā Baltijā strauji izzūd putni
Pirmo reizi klātienē tikās visu trīs Baltijas valstu ūpju pētnieki. Šīs sugas aizsardzības speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārrunāja ūpju populācijas stāvokli, galvenos apdraudējumus un nepieciešamos aizsardzības pasākumus, kā arī dalījās ar jaunākajiem pētījumu datiem un rezultātiem.
Starp būtiskākajiem sanāksmes secinājumiem - ūpju populācija samazinās visās trīs Baltijas valstīs. Pašreizējie aizsardzības pasākumi nav pietiekami, lai šo tendenci apturētu.
“Ūpju populācijas stāvoklis Baltijā ir satraucošs. Šobrīd mums ir nepieciešama daudz ciešāka sadarbība starp visām trim valstīm. GPS raidītāju dati arvien skaidrāk parāda, ka ūpji nepazīst valstu robežas - atsevišķi putni pārvietojas starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Tas arī ir iemesls, kāpēc arī sugas aizsardzībai jābūt pārrobežu,” stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības Ūpju programmas Latvijā vadītājs Pēteris Daknis.
Nepieciešami aktīvāki aizsardzības pasākumi
Pētnieki norāda, ka līdztekus ierastajiem aizsardzības pasākumiem var būt nepieciešama arī aktīvāka rīcība, tostarp nebrīvē audzētu ūpju izlaišana savvaļā un savvaļā dzīvojošo putnu piebarošana ligzdošanas laikā. Lietuvā ūpju audzēšana nebrīvē un putnu izlaišana savvaļā jau tiek praktizēta. Vienlaikus ilgtermiņā būtiskākais uzdevums ir uzlabot ūpju dzīves vidi un barības pieejamību, īstenojot plašākus ekosistēmu atjaunošanas pasākumus.
Elektrolīniju konstrukcijas - būtisks sugas apdraudējums
Par ievērojamu draudu Baltijas ūpju populācijai atzīts noteikts elektrolīniju balstu konstrukciju veids Lietuvā. Pieejamie pierādījumi liecina, ka šīs konstrukcijas var izraisīt ievērojamu ūpju mirstību un, iespējams, veidot šķērsli putnu pārvietošanās ceļā starp Baltijas un Polijas populācijām. Lai precīzāk novērtētu šī apdraudējuma mērogu, nepieciešams apzināt problemātisko konstrukciju tīklu Lietuvā.
GPS dati palīdz izprast ūpju pārvietošanos
GPS raidītāju dati, ko ūpju izpētē izmanto visās trīs Baltijas valstīs, ļauj precīzāk noteikt putnu bojāejas cēloņus un pārvietošanās paradumus. Igaunijas pētnieku dati liecina, ka ūpji izvairās šķērsot lielas ūdenstilpes, tādēļ Somu līcis var darboties kā dabiska barjera starp Baltijas un Somijas ūpju populācijām. Tajā pašā laikā GPS dati apliecina, ka Baltijas valstu ūpju populācijas ir savstarpēji saistītas - atsevišķi putni pārvietojas starp visām trim valstīm. Tādēļ pētnieki uzskata, ka sugas aizsardzībai nepieciešama kopīga pieeja visā Baltijas reģionā.
“Jēdziens “Baltijas ūpju populācija” nav tikai trīs valstīs uzskaitīto ligzdojošo ūpju kopskaits - tā ir bioloģiski saistīta populācija, kuras saglabāšanai nepieciešama koordinēta rīcība. Ja mēs vēlamies panākt reālu ūpju populācijas atjaunošanos, nepietiks ar atsevišķiem projektiem katrā valstī. Mums ir jāskatās uz Baltiju kā uz vienotu ekoloģisku telpu un jāvienojas par kopīgiem aizsardzības mērķiem, pētījumiem un praktiskiem pasākumiem,” uzsver Pēteris Daknis.
Sanāksmes dalībnieki vienojās par nepieciešamību izveidot kopīgu Baltijas mēroga ūpju aizsardzības organizāciju, kas koordinētu ūpju pētniecību un aizsardzības pasākumus reģionā. Tās mērķim būtu jābūt ne tikai populācijas saglabāšanai, bet arī tās atjaunošanās veicināšanai.
Sanāksmē ornitologs Pēteris Daknis iepazīstināja ar līdzšinējām iniciatīvām un projektiem, ko Latvijas Ornitoloģijas biedrība īsteno Latvijā ūpju dzīves un ligzdošanas apstākļu uzlabošanai un kas norisinās ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Latvijas Ornitoloģijas biedrība pateicas arī brīvprātīgajiem ziedotājiem, kas atbalsta ūpju dzīves apstākļu uzlabošanu un pētniecību Latvijā. Tālākus darbus ūpju labā ir iespējams atbalstīt ar ziedojumu Latvijas Ornitoloģijas biedrībai.
