"airBaltic" šefs atklāj aviokompānijas nākotnes plānus

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" arī turpmāk vēlas ieņemt spēcīgu tirgus pozīciju Lietuvā un Igaunijā, ceturtdien Rīgas Aviācijas forumā sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Erno Hildēns.

Viņš sacīja, ka aviācijas nozare ir ļoti konkurētspējīgs bizness, tāpēc, lai arī tiek runāts par draudzību un partnerību, beigās viss nonāk līdz tam, ka katrs rūpējas par savām interesēm.

Taču viņš uzsvēra, ka tik mazam tirgum kā Baltijas valstis ir nepieciešama vienotība un visaptverošs ieguldījums, lai stiprinātu klātbūtni un iegūtu lielāku ietekmi starptautiskajā konkurencē.

Viņš atzīmēja, ka "airBaltic" vislielākā klātbūtne ir Rīgā, kas ir aviokompānijas bāze un centrs, taču "airBaltic" ir plaša klātbūtne arī Lietuvā un Igaunijā, un kompānija vēlas arī šajos tirgos ieņemt spēcīgu pozīciju, vienlaikus saglabājot labi funkcionējošu un pietiekami lielu aviācijas mezglu.

Lietuvas aviācijas eksperts Ģedimins Almants norādīja, ka "airBaltic" ir unikāls risinājums, kas ir izdzīvojis visas turbulences, kas notikušas šajā reģionā, un visām trim valstīm "airBaltic" reģionā ir vitāli nepieciešams. "Ja kaut kas noietu greizi, neviena no šīm valstīm nevarētu atļauties atsevišķi vai kopā izveidot jaunu nacionālo pārvadātāju," viņš uzsvēra.

Komentējot, kādēļ "airBaltic" vēl nav kļuvusi par Baltijas valstu aviokompāniju, Almants sacīja, ka Eiropā nav labu piemēru šāda veida risinājumam. ""Scandinavian Airlines" (SAS) īsti nav labs piemērs, jo neviens šo modeli nevar vienkārši atkārtot. Tas bija cits laiks un cita situācija," viņš uzsvēra.

Viņš teica, ka Baltijas valstīm arī nav labas pieredzes ar kopīgi vadītiem projektiem, un "Rail Baltica" noteikti neveicina šo pārliecību.

Igaunijas Klimata ministrijas valsts sekretāra vietnieks Sanders Salmu piebilda, ka Baltijas valstīm ir ļoti sarežģīti un grūti iesaistīties šādā konkurējošā biznesā, kuru ir sarežģīti vadīt, kā arī ir daudz viedokļu par aviāciju un par to, vai valstij vispār vajadzētu piederēt aviokompānijai.

Vienlaikus Salmu sacīja, ka Igaunija ir bijusi atvērta sarunām par iepriekš izteiktajiem un turpmākajiem "airBaltic" piedāvājumiem, kā arī tie tiek rūpīgi apspriesti.

Latvijas Aviācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Zigmārs Vestfāls norādīja, ka katrai no Baltijas valstīm aviācijas nozarē ir atšķirīgas stiprās puses, pieredze un arī skatījums. Viņš pauda pārliecību, ka, apvienojot šīs spējas, Baltijas valstu reģionam ir milzīgs potenciāls, veidojot dinamisku aviācijas ekosistēmu.

Savukārt satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) sacīja, ka pašreizējie izaicinājumi neapstājas pie valstu robežām. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstis ir salīdzinoši nelielas un, atrodoties pie Eiropas Savienības (ES) austrumu robežas, laba gaisa satiksme nav tikai ērtības jautājums, bet tā ir nepieciešama arī ekonomikas konkurētspējai, tūrismam, uzņēmējdarbībai, investīcijām un drošībai.

Viņš atzīmēja, ka būtiska nozīme ir arī infrastruktūrai, piebilstot, ka pagājušajā nedēļā Rīgas lidosta sāka nozīmīgu jaunu posmu termināļa paplašināšanā, kas nodrošinās plašāku un tehnoloģiski modernāku termināli, kā arī palielinās kapacitāti un uzlabos pasažieru pieredzi.

LETA jau ziņoja, ka ceturtdien notiek Rīgas Aviācijas forums, kurā nozares eksperti spriež par aviācijas nozares izaicinājumiem un tendencēm Baltijā, Eiropā un pasaulē.

Rīgas Aviācijas forumu organizē Latvijas Aviācijas asociācija, kas ir brīvprātīga 2016. gadā dibināta aviācijas nozares uzņēmumu apvienība, sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Tamperes Biznesa forumu.