Lietuvas un Latvijas valdības katru gadu varētu tikties pilnā sastāvā
Lietuvas un Latvijas valdības reizi gadā varētu tikties pilnā sastāvā, lai pārrunātu abām valstīm aktuālus jautājumus, izriet no Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) paustā žurnālistiem pēc tikšanās Rīgā ar Lietuvas premjeru Mindaugu Sinkeviču.
Šādu priekšlikumu amatpersonu tikšanās laikā izteicis Lietuvas premjers. Kulbergs sacīja, ka šādās valdību tikšanās reizēs varētu pārrunāt ne tikai abām valstīm aktuālos drošības un transporta jautājumus, bet arī, piemēram, kultūras, veselības un citas tēmas.
Kulbergs domā, ka Latvija varētu sadarboties ar Lietuvu un arī Igauniju, piemēram, filmu nozarē. Tas, viņaprāt, piesaistītu nozarei arī lielākas investīcijas.
Abu valstu premjeri piekrita, ka kultūras jomā Latvijai un Lietuvai ir plašas sadarbības iespējas. Sinkevičs piedāvājis izveidot Jāņa Raiņa vārdā nosauktu forumu, kurā abu valstu mākslinieki un citi radošo industriju pārstāvji varētu tikties un apmainīties idejām.
Latvijas premjers pēc šodienas tikšanās pauda gandarījumu, ka viņš ar Sinkeviču abi esot uz "viena viļņa", jo abi nāk no biznesa vides un saprot, ka ekonomika ir ļoti svarīga sastāvdaļa valstu izaugsmei.
Kulbergs izcēla Latvijas un Lietuvas sadarbību Eiropas Savienībā, NATO un citās organizācijās, un uzsvēra - tā kā abas valstis ir Eiropas austrumu flanga valstis, kas robežojas ar agresoru, tām nevajadzētu būt konkurentiem. Veselīga konkurence esot laba, tomēr šajos ģeopolitiskajos apstākļos Lietuvai un Latvijai, un visām trim Baltijas valstīm kopumā ir jābūt vienotām, uzsvēra politiķis.
Latvijas premjers izteica pateicību Sinkevičam par Lietuvas 20 robežsargiem, kas sadarbojas ar robežsargiem Latvijā. Kulbergs arī iepazīstināja Lietuvas politiķi ar nesen sākto operāciju "Vilkatis" nelegālās migrācijas ierobežošanai. Plānots, ka abu valstu premjeri šodien iepazīsies ar operācijas norisi arī klātienē.
Sinkevičs atzina, ka Lietuvā ir aktuāla tā sauktās sekundārās migrācijas problēma no Latvijas puses. Kopš gada sākuma Lietuvas robežu sekundārās migrācijas ceļā esot šķērsojuši aptuveni 1900 nelegālo migrantu. Tomēr šobrīd esot redzami uzlabojumi.
Abu valstu politiķi pārrunājuši arī Baltijas valstīm aktuālo dzelzceļa projekta "Rail Baltica" norisi. Kulbergs uzsvēra, ka būtu jāizveido Baltijas valstu sadarbības komanda, kas regulāri tiktos par šo jautājumu. Viņš pauda, ka visām Baltijas valstīm ir vienotas problēmas, kas saistītas ar "Rail Baltica".
Savukārt Sinkevičs uzsvēra, ka "Rail Baltica" nav tikai vienas valsts, bet ir reģionāls projekts, tāpēc viņš pauda gandarījumu, ka visu triju Baltijas valstu līderi esot apliecinājuši politisko gribu cīnīties par to.
Kulbergs arī komentēja pēdējos piedzīvotos Krievijas sabotāžas gadījumus Latvijā un Igaunijā - Ukrainas atbalsta biedrības "Tavi draugi" noliktavas aizdedzināšanu un aizsardzības tehnoloģiju uzņēmuma "Milrem Robotics" ēkas ļaunprātīgu dedzināšanu Igaunijā.
Viņš uzsvēra, ka visu triju Baltijas valstu specdienesti savstarpēji sadarbojas saistībā ar Krievijas sabotāžām. Šāda veida hibrīduzbrukumi esot dabisks elements, ko Krievija izmanto. "Krievijai nepatīk, ka mēs palīdzam Ukrainai," teica Kulbergs.
Premjers pauda, ka aizsardzības nozares uzņēmumiem un organizācijām jāuzlabo savas drošības prasmes, kas saistītas ar apsardzi, bet, minētajos gadījumos, drošības institūcijas, iespējams, līdz galam neesot paklausītas.
Jau vēstīts, ka Sinkevičs un Lietuvas 21. valdības locekļi jūlija vidū deva zvērestu Seimā pēc valdošās koalīcijas pārkārtošanas.
