EY: Latvija trīs gadu laikā sasniegusi augstāko ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaitu Baltijā
Latvija pēdējo trīs gadu periodā ir sasniegusi augstāko ar ārvalstu tiešajām investīcijām saistīto darba vietu skaitu Baltijā, kopumā pērn Latvijā uzsākti 28 jauni ārvalstu investīciju projekti. Vienlaikus investoru skatījums uz reģiona nākotni saglabājas pozitīvs – 69 % investoru prognozē, ka Baltijas investīciju pievilcība nākamo trīs gadu laikā pieaugs, liecina uzņēmuma EY ikgadējais "European Attractiveness Survey 2026" pētījums, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi.
Jauni ārvalstu investīciju projekti 2025. gadā Latvijā radījuši 1015 jaunas darba vietas. Baltijas valstu starpā jaunu investīciju projektu skaita ziņā aizvadītajā gadā līderos izvirzījusies Lietuva ar 30 jauniem ārvalstu investīciju projektiem, savukārt Igaunijā projektu skaits krities līdz 7 projektiem. Līdztekus Lietuvā radītas 887 jaunas darba vietas, kamēr Igaunijā - 306.
“Eiropa pērn kopumā piesaistīja vairāk nekā 5000 ārvalstu investīciju projektu. Vienlaikus redzamas pazīmes, ka Eiropas inovāciju kapacitāte nostiprinās - ārvalstu tiešās investīcijas straujas izaugsmes nozarēs, tostarp mākslīgajā intelektā, aizsardzībā un zemu oglekļa emisiju enerģētikā, pieaug, lai gan kopējais īstermiņa investoru noskaņojums joprojām ir piesardzīgs. Īpaši strauji audzis mākslīgā intelekta ārvalstu investīciju projektu skaits, kas pērn Eiropā palielinājās par 96 %,” norāda Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.
Ieva Jāgere, LIAA direktore: “"EY European Attractiveness Survey 2026" rezultāti apliecina, ka Latvija arvien pārliecinošāk nostiprina savu vietu Eiropas investīciju kartē. Latvija šobrīd ieņem 7. vietu Eiropā pēc ārvalstu investīciju projektu skaita uz vienu iedzīvotāju un 8. vietu pēc radīto darba vietu skaita, kas ir spēcīgs signāls starptautiskajiem investoriem par mūsu ekonomikas konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi un spēju attīstīt augstas pievienotās vērtības nozares.”
Investori Latviju vērtē kā pievilcīgu, bet gaida lielāku prognozējamību
Latvijā nodokļu konkurētspēja ir faktors, ko investori visbiežāk ņem vērā - tam vislielāko nozīmi piešķir 34 % investoru. Enerģijas izmaksas kā būtisku faktoru min 26 %, savukārt politisko stabilitāti un makroekonomiskos apstākļus - 24 % investoru. Lai gan investīciju nodomi ir mazinājušies salīdzinājumā ar nesenajiem augstākajiem rādītājiem - 59 % 2025. gadā un 72 % 2024. gadā -, 54 % uzņēmumu vadītāju joprojām plāno nākamā gada laikā uzsākt vai paplašināt darbību Eiropā.
Ģeopolitika rada riskus, bet arī jaunas izaugsmes iespējas
Latvijā to kā būtisku risku norāda 42 % investoru. Līdzīgi rezultāti vērojami arī kaimiņvalstīs - Lietuvā 48 %, Igaunijā - 46 %.
“Pasaulē ģeopolitiskā nestabilitāte un makroekonomiskā nenoteiktība turpina uzturēt piesardzīgu investoru noskaņojumu, un tas skaidri atspoguļojas arī Eiropā. Ģeopolitisko spriedzi un konfliktus kā galveno risku Eiropas pievilcībai nākamo trīs gadu laikā šobrīd min 41 % respondentu - tas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 35 % 2025. gadā un 27 % 2024. gadā,” uzsver Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.
Otrs nozīmīgākais risks Latvijā ir uzņēmējdarbības izmaksu pieaugums - to min 28 % investoru. Savukārt 26 % investoru kā risku izceļ būtisku prasmju trūkumu. Lietuvā un Igaunijā pēc ģeopolitiskās spriedzes būtiskākie riski ir makroekonomiskie apstākļi, tostarp lēna izaugsme, augstas procentu likmes un augsts valsts parāda līmenis.
Vienlaikus ģeopolitiskā situācija rada arī jaunas iespējas. Tuvums Krievijai un Baltkrievijai palielina risku un var aizkavēt lēmumu pieņemšanu, taču tas arī mudina valdības palielināt izdevumus aizsardzībai, enerģētiskajai neatkarībai un infrastruktūras noturībai. Ar aizsardzību saistīto ārvalstu tiešo investīciju projektu skaits Eiropā palielinājās par 84 %, radot gandrīz 7000 jaunu darba vietu. Spēcīgākā aktivitāte šajā jomā bija Apvienotajā Karalistē, Francijā un Ukrainā.
Latvijā 42 % investoru norāda, ka pašreizējie konflikti ir palielinājuši viņu plānus investēt Latvijā, savukārt 32 % norāda, ka tie ir samazinājuši investīciju plānus. Kaimiņvalstīs šī ietekme bijusi vēl izteiktāka - Lietuvā par investīciju plānu pieaugumu norāda 56 % investoru, bet Igaunijā - 50 %.
“Investoru vērtējums apliecina, ka Latvija tiek novērtēta par konkurētspējīgu nodokļu vidi, kvalitatīvu infrastruktūru un stratēģiski izdevīgu pozīciju Baltijas reģionā. Vienlaikus tas skaidri iezīmē arī nākamās prioritātes — talantu pieejamību, enerģētisko konkurētspēju, digitālo attīstību un stabilu, prognozējamu uzņēmējdarbības vidi. Tieši šie faktori noteiks Latvijas spēju piesaistīt arvien lielākus un sarežģītākus investīciju projektus nākotnē. Šodien konkurence par investīcijām notiek ne tikai starp valstīm, bet starp reģioniem un inovāciju ekosistēmām. Latvijai ir visas iespējas nostiprināties kā Ziemeļeiropas reģiona centram augsto tehnoloģiju, digitālo risinājumu, enerģētikas un aizsardzības industriju attīstībā,” uzsver Jāgere.
Eiropā investīciju aktivitāte sarūk
Pētījums liecina, ka 2025. gadā investīciju vide Eiropā kļuvusi piesardzīgāka un selektīvāka. Kopumā 47 Eiropas valstīs reģistrēti 5026 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 7 % mazāk nekā 2024. gadā.
Neraugoties uz kopējo kritumu, Eiropas trīs lielākās ekonomikas joprojām dominē ārvalstu investīciju piesaistē - Francija, Apvienotā Karaliste un Vācija kopā piesaistīja 42 % no visiem projektiem kontinentā. Lai gan Francijā kopš 2022. gada vērojama lejupslīde, tā joprojām ir galvenais investīciju galamērķis Eiropā. Vienlaikus uzlabojumus uzrādījuši vairāki Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas tirgi: Turcijā jaunu ārvalstu investīciju projektu skaits pieaudzis par 20 %, Rumānijā - par 16 %, Polijā - par 10 %, bet Lietuvā - par 15 %.
