Švinka ierosina "airBaltic" solidāri atbalstīt visām trim Baltijas valstīm
Demisionējušās valdības satiksmes ministrs Atis Švinka (P) Baltijas valstu satiksmes ministru sanāksmē otrdien rosināja apsvērt plašāku reģionālu pieeju Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" finansēšanai un attīstībai, aicinot kolēģus vērtēt iespēju nākotnē uzņēmumu solidāri atbalstīt visām trim Baltijas valstīm.
Ministrs tviterī norāda, ka sarunas ar kolēģiem bija konstruktīvas un ministri pauda gatavību turpināt diskusiju pēc "airBaltic" aktualizētā biznesa plāna prezentēšanas.
Švinka atzīmē, ka Tuvo Austrumu krīze vēlreiz izgaismoja aviosavienojamības krīzi Baltijas reģionā un "airBaltic" loma visu trīs valstu savienojamībā ir stratēģiski svarīga.
Viņš uzsver, ka "airBaltic" patlaban faktiski ir Baltijas aviokompānija, jo tā nodrošina plašu savienojamību arī no Lietuvas un Igaunijas, kopumā piedāvājot 80 tiešos lidojumus no Baltijas valstīm.
Viņa ieskatā solidārs Baltijas valstu atbalsts dotu iespēju saglabāt vienu spēcīgu un reģionālu aviokompāniju ar plašu savienojamības tīklu un konkurētspējīgu tīklu Eiropā.
Satiksmes ministrijā (SM) aģentūru LETA informēja, ka Baltijas valstu satiksmes ministri pārrunāja arī Lietuvas ierosināto jautājumu par atteikšanos no sezonālās laika maiņas. Švinka, paužot Latvijas nacionālo pozīciju, uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir nepieciešama vienota pieeja, jo, piemēram, Valka un Valga nevar eksistēt divās dažādās laika zonās.
Latvija kā jauno standarta laiku atbalsta pāreju uz pastāvīgu vasaras laiku, vienlaikus norādot, ka par šo jautājumu ir nepieciešama plašāka diskusija sabiedrībā. Šādam uzstādījumam piekrīt arī Lietuvas un Igaunijas ministri. Tomēr būtisks faktors ir Somijas pozīcija, kas atbalsta pastāvīgu ziemas laiku, jo Igaunijai ir svarīgi saglabāt vienotu laika zonu ar Somiju, norādīja ministrijā.
Sanāksmes laikā Baltijas valstu satiksmes ministri parakstīja arī saprašanās memorandu par autonomiem transportlīdzekļiem. Memorandā Latvija, Igaunija un Lietuva vienojās stiprināt sadarbību, lai atbalstītu autonomu transportlīdzekļu un ar tiem saistīto pakalpojumu attīstību.
Memorands attiecas gan uz pasažieru, gan kravu pārvadājumiem, paredzot, ka valstis apmainīsies ar informāciju par saviem autonomo transportlīdzekļu noteikumiem un izmēģinājumiem, meklēs iespējas tos labāk saskaņot un sadarbosies Eiropas Savienības (ES) līmenī. Mērķis ir nākotnē atvieglot autonomu transportlīdzekļu risinājumu izstrādi Baltijas reģionā, stiprinot šajā jomā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju. Tāpat Baltijas valstis ir piemērotas dažādu pārrobežu projektu testēšanai.
Savukārt, pārrunājot "Rail Baltica" projekta īstenošanu, puses uzsvēra tā nozīmīgumu un lomu Baltijas reģiona savienojamības, ekonomikas un drošības stiprināšanā. Projekta veiksmīgas īstenošanas pamats ir cieša Baltijas valstu sadarbība, kā arī diskusijas un vienošanās par ES atbalstu nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, kas ir būtiskas ne tikai "Rail Baltica", bet arī kopējiem transporta infrastruktūras projektiem, uzsvēra ministrijā.
Tāpat sanāksmē ministri apsprieda arī reģionālās savienojamības nodrošināšanu, ņemot vērā Tuvo Austrumu enerģētiskās krīzes ietekmi uz nozari, "Via Baltica" attīstību, dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu ziemeļu-dienvidu virzienā esošajā dzelzceļa tīklā un citus aktuālos sadarbības jautājumus.
LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" koncerna zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī bija 70,064 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums palielinājās par 12,3% un bija 149,086 miljoni eiro.
