Baltijas valstis grasās kopā iepirkt Rail Baltic vilcienus, pirmie būs jau 2030. gadā
Baltijas pasažieru vilcienu operatori - Latvijas AS "Pasažieru vilciens" (PV), kas strādā ar zīmolu "Vivi", Igaunijas "Elron" un Lietuvas "LTG Link" - ir izsludinājuši kopīgu iepirkumu, kas paredz iegādāties līdz 20 dzelzceļa projekta "Rail Baltica" reģionālajiem vilcieniem, trešdien medijiem paziņoja Baltijas valstu vilcienu pasažieru pārvadātāji.
Tostarp Latvija plāno iegādāties līdz pieciem reģionālajiem vilcieniem, vienlaikus saglabājot tiesības lemt par šo vilcienu iegādi trīs gadu laikā pēc pirmā vilciena nodošanas ekspluatācijā Igaunijas pārvadātājam "Elron".
Savukārt Igaunija plāno pasūtīt piecus vilcienus ar opciju iegādāties vēl divus papildu vilcienus, bet Lietuva varētu iegādāties līdz astoņiem vilcieniem.
Precīzas iepirkuma izmaksas būs zināmas pēc ražotāja izvēles un līguma noslēgšanas, tomēr Igaunija paziņojusi, ka piecu vilcienu iegādei paredzēti 60-75 miljoni eiro.
Jaunie reģionālie vilcieni būs pielāgoti Eiropas standarta platuma (1435 milimetri) "Rail Baltica" sliežu ceļam. Katrs vilciens nodrošinās aptuveni 200 sēdvietu, tajā būs gan pirmās, gan otrās klases vagoni, zonas velosipēdu pārvadāšanai, kā arī piekļuve pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām. Reģionālo vilcienu maksimālais ātrums sasniegs līdz 200 kilometriem stundā (km/h).
Pasākumā tika uzsvērts, ka kopīgais iepirkums ļaus ne tikai optimizēt izmaksas, bet arī nodrošinās ritošā sastāva tehnisko savietojamību visā reģionā. Lai gan vilcieni būs tehniski identiski, katrs pārvadātājs pārvaldīs savu vilcienu parku, savukārt ritošā sastāva ārējais dizains atspoguļos attiecīgā nacionālā pārvadātāja zīmolu.
"Elron" valdes loceklis Merts Ērenpreiss pasākumā informēja, ka vilcieniem jābūt ekspluatācijā līdz 2030. gada beigām. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš iepirkumā ir līdz šā gada 4. maijam.
Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Kristaps Zaļais norādīja, ka, veidojot modernu un vienotu Baltijas dzelzceļa tīklu ciešā sadarbībā ar Igauniju un Lietuvu, ne tikai tiek uzlabota reģionā mobilitāte un ekonomiskā izaugsme, bet vienlaikus tiek stiprināta drošība, noturība un savienojums ar Eiropu.
Savukārt PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors sacīja, ka šis kopīgais Baltijas valstu iepirkums iezīmē nozīmīgu "Rail Baltica" attīstības posmu. "Jaunie vilcieni sniegs būtiskus ieguvumus pasažieriem un pārvadātājiem, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un vienlaikus ļaujot efektīvāk izmantot pieejamos resursus. Koncentrējamies uz klientu pieredzi visā reģionā, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu dzelzceļa attīstību Baltijā," uzsvēra Nešpors.
Tāpat vēstīts, ka "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
