Latvijā dārgāka elektrība nekā vidēji ES
Eiropā enerģijas cenas kopš 2022. gada ir saglabājušās virs pirmskrīzes līmeņa, liecina “Euronews”.
Tallinā gan elektroenerģijas, gan gāzes cena nomināli ir zemāka par ES vidējo rādītāju, raksta “Postimees”. Tas pats ir arī Rīgā un Viļņā. Elektroenerģijas un gāzes cenas visā Eiropā ievērojami atšķiras, taču, koriģējot atbilstoši pirktspējas standartiem, enerģijas cenas vislielākās ir mājsaimniecībām Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Saskaņā ar “Euronews” datiem, mājsaimniecību enerģijas cenas Eiropā strauji pieauga pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā. Lai gan cenas stabilizējās aptuveni gadu vēlāk, tās joprojām pārsniedza pirmskrīzes līmeni, liecina Mājsaimniecību enerģijas cenu indekss (HEPI). Augstas enerģijas izmaksas ir īpaši kritiskas mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kuras lielu daļu sava budžeta tērē šiem izdevumiem. Saskaņā ar “Eurostat” datiem, elektrība, gāze un cita degviela veido vidēji 4,6 procentus no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem Eiropas Savienībā. Elektroenerģijas cenas nav zemas 2026. gada janvāra sākumā elektroenerģijas gala cenas mājsaimniecībām svārstījās no 8,8 centiem/kWh Kijivā līdz 38,5 centiem/kWh Bernē, savukārt Eiropas Savienības (ES) vidējais rādītājs bija 25,8 centi/kWh. Dārgākās pilsētas bija Berlīne (38,4), Brisele (36,5), Dublina (36,5), Londona (36,4) un Prāga (36,4). Lētākā elektrība bija Budapeštā (9,6), Podgoricā (11,1) un Belgradā (11,6). Galīgā elektrības cena mājsaimniecībām Tallinā bija 23,0 centi/kWh, kas ir ievērojami zemāka nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs. Tas nozīmē, ka, salīdzinot ar reālajām tirgus cenām, elektrība Tallinā ir pieejamāka nekā Rīgā (26,5) un Viļņā (28,4). Lai gan cenas Igaunijā ir zemākas nekā Helsinkiem (20,8) un Stokholmai (21,3), Tallinas cenu līmenis ir ievērojami zemāks nekā Eiropas līderiem, piemēram, Bernē un Berlīnē.
Ievērtējot pirktspēju, situācija būtiski mainās Tomēr, vērtējot elektroenerģijas cenas, izmantojot pirktspējas standartus (PSL), rangs būtiski mainās. Šis salīdzinājums novērš vispārējās cenu atšķirības starp valstīm un atklāj patiesās elektroenerģijas izmaksas jūsu makam. Pielāgojot pirktspējai, elektrība ir visdārgākā Bukarestē (49,0), bet vislētākā - Oslo (10,9). Interesanti atzīmēt šo maiņu: Berne, kas ir visdārgākā pilsēta Eiropā eiro izteiksmē, nokrītas uz 22. vietu, pielāgojot to pirktspējai. Savukārt Bukareste no 11. vietas eiro izteiksmē paceļas uz pirmo vietu, padarot to par visdārgāko, ja raugāmies uz pirktspēju. Tas parāda, ka, lai gan daudzās Austrumeiropas galvaspilsētās nominālās elektroenerģijas cenas ir zemākas, vājā pirktspēja rada lielu slogu mājsaimniecībām.
Arī dabasgāzes cenas ir ļoti dažādas: no 1,6 centiem/kWh Kijivā līdz 35 centiem/kWh Stokholmā. Cena Stokholmā ir vairāk nekā 13 reizes augstāka nekā Budapeštā (2,6 centi/kWh). Stokholmas ārkārtīgi augstā cena ir izskaidrojama ar vietējā gāzes tirgus struktūru, kur neliels skaits patērētāju ir pieslēgti izolētam tīklam. Igaunijā dabasgāzes cena ir ļoti konkurētspējīga, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju (10,6 centi/kWh). Galīgā cena mājsaimniecībām Tallinā ir 7,6 centi/kWh, kas igauņus ierindo reitinga apakšējā trešdaļā. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, gāze Tallinā ir lētāka nekā Rīgā (8,0) un Viļņā (8,2). Tāpat kā elektrības gadījumā, pirktspējas korekcija maina arī gāzes cenu reitingu. Lai gan daudzas Rietumeiropas galvaspilsētas nomināli ir dārgas, to augstāks ienākumu līmenis bieži vien padara tās iedzīvotājiem pieejamākas nekā Austrumeiropas pilsētas ar zemām nominālajām cenām. Izņēmums ir Stokholma, kas ir visdārgākā gāzes patērētāja Eiropā gan eiro izteiksmē, gan pēc pirktspējas korekcijas.
