“Bolt” vadītājam Igaunijā radušās aizdomas, ka elektriskie skrejriteņi tiek izmantoti narkotiku tirdzniecībā

Kā apgalvo “Bolt” Igaunijas vadītājs Jans Hendriks Murumetss, pastāv aizdomas, ka narkotiku tirdzniecība tiek veikta, izmantojot vieglos transportlīdzekļus, tostarp “Bolt” elektriskos skrejriteņus, raksta “Postimees.ee”.

"Vienā pilsētā mums bija jāpārbauda katra lietotāja identitāte, jo varas iestādēm pastāv aizdomas, ka ievērojama daļa narkotiku tirdzniecības tiek veikta, izmantojot vieglos transportlīdzekļus," sacīja Murumetss.

Uzstājoties ikgadējā IT vadības konferencē šajā pavasarī, Murumetss sīki aprakstīja daudzos mazos uzdevumus, ko “Bolt” komanda ikdienā risina, lai nodrošinātu, ka uzņēmuma transportlīdzekļi harmoniski iekļaujas pilsētvidē: piemēram, viņiem ir jāregulē jautājumi, kas saistīti ar ātruma ierobežojumiem, stāvvietu noteikumiem, akumulatoru prasībām un apdrošināšanu.

"Ja mēs savu darbu darām pareizi, neviens pat nepamana mūsu komandas eksistenci," viņš paskaidroja.

Igaunijas policijas un robežsardzes pārvalde apstiprina, ka pēdējā laikā tiek veikta padziļināta izmeklēšana saistībā ar vieglo elektrisko transportlīdzekļu izmantošanu nelikumīgās darbībās. Lai gan konkrētus gadījumus iestādes nekomentē, tiek norādīts, ka “mikromobilitātes” risinājumi nereti sniedz noziedzniekiem anonimitāti un pārvietošanās brīvību pilsētās, kur tradicionālie transportlīdzekļi ir vieglāk izsekojami.

“Elektriskie skrejriteņi ir ērti, ātri un pieejami jebkurā laikā - tieši tas arī padara tos pievilcīgus ne tikai godīgiem lietotājiem,” atzīst policijas pārstāvis. Viņš uzsver, ka šobrīd tiek apsvērta ciešāka sadarbība ar “Bolt” un citiem pakalpojumu sniedzējiem, lai ieviestu papildu drošības protokolus, tostarp datu analīzi aizdomīgu pārvietošanās maršrutu noteikšanai.

Savukārt “Bolt” pārstāvji norāda, ka uzņēmums aktīvi sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādēm un regulāri uzlabo drošības sistēmas.

“Katrs mūsu transportlīdzeklis ir aprīkots ar GPS, un nepieciešamības gadījumā mēs spējam palīdzēt izmeklēt nelikumīgas aktivitātes. Mūsu mērķis ir padarīt pilsētas mobilākas, nevis radīt jaunas problēmas,” uzsvēra Murumetss.

Eksperti uzskata, ka šī situācija izgaismo plašāku jautājumu - cik lielā mērā tehnoloģiju uzņēmumiem jāuzņemas atbildība par savu platformu izmantošanu. Daļa speciālistu aicina ieviest stingrākas lietotāju identifikācijas prasības, savukārt citi brīdina, ka pārāk liela kontrole varētu kavēt inovāciju un lietotāju privātumu.

Lai arī aizdomas par narkotiku tirdzniecību caur mikromobilitātes platformām vēl nav pilnībā apstiprinātas, gan uzņēmēji, gan likumsargi atzīst: šī problēma kļūs arvien aktuālāka līdz ar pilsētu digitalizācijas pieaugumu.