Kad lietuvietis gribēja būt latvietis

Latvijas un Lietuvas basketbola principālais duelis aizsākās vēl pirms Otrā pasaules kara, kad pēc 1939. gada Eiropas čempionāta skandalozā finālmača, kurā ar viena punkta pārsvaru negodīgi uzvarēja lietuvieši, Latvija sporta jomā pārtrauca jebkādu sadarbību ar kaimiņvalsti. Kopš tā laika abu valstu komandas dažādos līmeņos un turnīros tikušās daudzkārt un bilance bijusi par labu Lietuvai, kas nostiprinājusi savas pozīcijas pasaules basketbola elitē. Arī tajā septembra vakarā daudzi mūs apglabāja vēl pirms kaujas. Tomēr kļūdījās. Tas bija latviešu lielais vakars.

PIRMS SPĒLES

Pēc izgāšanās 1997. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā Spānijā, kur Latvijas basketbolisti piedzīvoja piecus zaudējumus un palika pēdējā, 16. vietā, nākamais kvalifikācijas cikls aizritēja Valda Valtera eksperimentu režīmā, kas vainagojās ar paša Ģenerāļa atziņu par zudušo paaudzi. Arī 2001. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas sākums sagādāja vilšanos - zaudējumi mājās pret Ungāriju un Angliju cerēt uz vietu finālturnīrā ļāva tikai lielākajiem optimistiem. Sakritība vai ne, taču tāpat kā iepriekšējā ciklā izlases sniegums uz augšupejošas līknes nonāca pēc tam, kad Valters atteicās strādāt kopā ar Armandu Krauliņu un pameta valstsvienības treneru štābu, kuram pievienojās Varis Krūmiņš. Nākamajās četrās spēles tika izcīnītas četras uzvaras un jau pirms pēdējās kārtas Latvijas izlase bija garantējusi dalību finālturnīrā.

Neskatoties uz kvalifikācijas cikla veiksmīgo otro apli, pirms došanās uz Ankaru valstsvienība netika saposta cerību pilna optimisma mundierī. Rīgas 800 gadu jubilejas turnīrā komanda parādīja atzīstamu spēli un daudzi jau sāka bažīties, ka optimālā forma sasniegta krietni pirms laika, tomēr Krauliņš mierināja: „Sliktāki mēs nebūsim, tikai labāki.” Lielais jautājums bija - kā komandā iekļausies jaunības spēka pārpilnais Kaspars Kambala? Lai gan finālturnīra pirmo maču pret mājiniekiem turkiem muskuļotais skūtgalvis iesāka nepārliecinoši, otrajā puslaikā vairākās epizodēs viņš jau bija neapturams. Trešās ceturtdaļas vidū latviešiem bija septiņu punktu pārsvars, nepilnas trīs minūtes līdz spēles beigām neizšķirts, bet galotnē Turcija saimnieku tiesu tomēr paņēma (82:85). Pēc bezcerīgā zaudējuma Spānijai (77:106) no došanās mājup varēja atturēt tikai uzvara pār Slovēniju. Spēles pēdējās minūtēs Latvijas izlasei izdevās atspēlēt astoņu punktu deficītu, bet papildlaikā, izšķirošu tālmetienu no stūra iemetot Arnim Vecvagaram, latvieši iniciatīvu vairs neatdeva (99:93).

Latvijas izlases uzvara pamatīgi sabojāja omu turkiem, jo tagad viņiem pēdējā mačā obligāti bija jāuzvar Spānija - pretējā gadījumā mājiniekiem turnīrs būtu beidzies. Lai gan spāņi šajā mačā bija labāki, savu darbu paveica tiesneši. Jau 7. minūtē par diskusijām ar soģiem no zāles tika izraidīts Spānijas izlases galvenais treneris Havjērs Imbroda, bet, kad spāņi mača beigās no -15 pievilka līdz mīnus divi, tiesneši vēlreiz uzspļāva godīgas spēles principiem. Arbitrs Jefims Resers sastrīdējās pat ar hronometru - tas rādīja, ka turki spāņu presinga dēļ savā laukuma pusē uzkavējušies jau deviņas sekundes, bet tiesnesis iebilda, ka precīzākais laiks ir viņa paša noskaitītais. Turku uzvara nozīmēja, ka latvieši grupā ieņem trešo vietu un izslēgšanas spēlēs pretī stāsies Lietuva vai Izraēla. Kuru labprātāk izvēlētos Krauliņš? „Es jau gan zinu…” viltīgs smaids iezadzies Latvijas izlases galvenā trenera sejas vaibstos.

Pēc Lietuvas zaudējuma Francijai kļuva skaidrs, ka letiņiem astotdaļfinālā būs jātiekas ar kaimiņiem, kuri pirms gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs izcīnīja bronzas medaļas, turklāt pusfinālā pavisam nedaudz pietrūka, lai paveiktu neiespējamo - uzvarētu ASV. Tieši pirms nedēļas pēdējā pārbaudes mačā pirms došanās uz Turciju abas komandas jau bija tikušās - Viļņā ar 114:98 pārāki bija lietuvieši. Kaimiņzemes žurnālisti gan neslēpa - komandas gars un gaisotne, kas leišus spārnoja olimpiādē, ir zudusi, tā vietā spēlētājiem darbojoties haotiski. Galvenais treneris Jons Kazlausks uzskata, ka ārzemju klubos pavadītais laiks spēlētājiem nav nācis par labu, jo katrs pavelk segu uz savu pusi. Lietuvā pirms gaidāmās spēles valdīja vienaldzība, sak, Latviju jau apspēlēsim šā vai tā, bet ceturtdaļfinālā pretī būs pasaules čempione Dienvidslāvija! Skarbā realitāte lika Lietuvas fanu sirdīm asiņot. Pēc Sidnejas olimpiādes kaimiņos valdīja noskaņa, ka beidzot mājās varētu pārvest zeltu, bet te - jau ceturtdaļfinālā pretī dienvidslāvi. Vēl gan līdz tam jātiek, bet, kas tad tur latviešiem ir? Nu labi, Kambala - vienīgais, kurš savā pozīcijā varētu būt meistarīgāks par savu oponentu. Starp citu, novērtējuši Kaspara iespaidīgo būdu, daži spāņu žurnālisti steidza apgalvot, ka šis čalis noteikti lieto aizliegtus medicīniskos preparātus, jo bez tiem nav iespējams uztrenēt tik spēcīgu un muskuļotu ķermeni. Kāds spalvas meistars iedeva Kambalam pirmo iesauku Eiropas laukumos - Misters Anaboliks.