2017. gada 6. maijs paliks Latvijas hokeja vēsturē ar 3:0 uzvaru pār Dāniju, bet pirms 20 gadiem, mūsu debijas gadā pasaules elites līmenī, tieši šajā dienā sausā atstājām arī vāciešus. Turklāt paši sametām astoņus vārtus! "Tā ir kā Hirosima – tiek nomesta bumba un pāri paliek vienīgi melns caurums," pēc zaudējuma toreiz atzina Vācijas izlases galvenais treneris Džordžs Kingstons...
PIRMS SPĒLES
Pirms 1997. gada pasaules čempionāta Turku, Tamperē un Helsinkos Latvijas hokeja izlase bija izteikts melnais zirdziņš. Reti kurš no lielajiem speciālistiem saprata, kas ir Latvija un ko tā var. Kāds kolēģis, pavadot mani uz Somiju, nosmīnēja, ka ceļš Latvijai zināms - atpakaļ uz B grupu. Pat pieredzējušais izlases konsultants Vladimirs Jurzinovs runāja tikai par vietas saglabāšanu pasaules hokeja elitē, kur tolaik bija tikai ducis vienību.
Pirms 6. maija mača Tamperē ar Vāciju mūsu komanda jau bija veikusi šādus tādus ierakstus turnīra tabulā - 4:5 ar ASV un Vāciju, 3:3 ar Kanādu, 1:1 ar Zviedriju un 6:3 ar Norvēģiju. Turku grupā tas mūsu izlasei deva 4. vietu:
1. Zviedrija 4-1-0 20-8 9
2. Kanāda 3-1-1 23-11 7
3. ASV 3-0-2 14-15 6
4. Latvija 1-2-2 18-17 4
5. Itālija 1-1-3 12-21 3
6. Norvēģija 0-1-4 7-22 1
Lai spēlētu finālsešniekā Helsinkos, būtu pieticis ar uzvaru pirmajā spēlē pret ASV... Tagad ar atpakaļejošu skatu 17 gadu garumā varu apgalvot, ka vietu tur bijām pelnījuši. Pietrūka pieredzes un sava spēka apzināšanās. Itālijai zaudējām esot vadībā ar 4:1 (29:40), pret Kanādu pēc divām trešdaļām bija 3:1, un Iginla neizšķirtu panāca 56. minūtē. Pret Zviedriju 1:0 turējās vēl ilgāk (57:39).
Bet Tamperē viss sākās gandrīz no nulles: Itālijai bija 3 punkti, Latvijai, Slovākijai, Vācijai, un Francijai - pa 2, Norvēģijai - viens. A grupa bija jāpamet vienai no šā seksteta. Mums jāspēlē ar Vāciju (6. maijā), Franciju (8.) un Slovākiju (10.). Franciju pirms čempionāta bijām sasituši asiņainā draudzības spēlē Rīgā (7:1), ar Vāciju nospēlējuši pat trīs mačus - 3:1, 5:4 un 2:3. Vai bija kaut kāda nojausma, ka varētu sanākt tik prāva uzvara? Diezin vai. Vācijai tā praktiski bija DEL izlase - tikai vārtsargs Kelcigs un uzbrucējs Benda nebija no DEL, mums - Irbe un Žoltoks no NHL, pārējie pārsvarā no otrajām līgām.
Kā tas Vācijas izlasē pieņemts, arī Tamperē stundu pirms spēles pie viņu žurnālistiem ieradās izlases otrais treneris. Džeimss Saters preferēja, kā spēlēsim pret Latviju un kā viņus uzvarēsim. Latvija esot tehniska, īpaši tika izcelts Irbe un Vītoliņš, bet tā kā komandā daudz krievu, tā spēlējot padomju hokeju, brīžiem radot neorganizētības iespaidu. Nedrīkstot ļaut pretiniekiem mest pa vārtiem, toties pašiem jāmet un jābūt aktīviem pie laukuma apmales. Pirms spēles vācu žurnālisti korekti atbildēja uz visiem mūsu jautājumiem, taču otrajā pārtraukumā gāja garām, it kā mūs tur nemaz nebūtu...