Tagad, kad Ozo jeb Sandis Ozoliņš kļuvis par Rīgas “Dinamo” galveno treneri, ir vēl jo interesantāk atskatīties uz to, ko par viņu kā līderi savulaik teikuši apkārtējie. Piemēram, Zemgus Girgensons 2014. gada vasaras sākumā pēc Soču olimpiskajām spēlēm.
Visi parasti piemin Ozo lomu Soču olimpiskajā hokeja komandā.
Nuuu. Sandim bija ļoti liela loma. Visi uz viņu skatījās kā uz nopelniem bagātu veterānu. Hokeja leģenda. Visiem jaunajiem tā bija laba skola, un neviens negribēja Sandi pievilt. Spēlēt kopā ar viņu vienā komandā bija gan prieks, gan bauda.
Kas viņam ir atšķirīgs no pārējiem?
Raksturs.
Pretīgs? Kā sportistam laukumā viņam jābūt nepiekāpīgam un pretspēlētājam pretīgam.
Laukumā pret pretinieku viņš ļoti jauks nav. Nekad nebiju viņu tā īsti saticis. Sočos bija iespēja viņu mazliet labāk iepazīt. Es tāpat kā citi jaunie negribēju viņu pievilt. Kā tikāmies? Droši vien viņš man paspieda roku. (Smiekli.) Es viņam.
Vai Sandis arī ir šis motivētāja tips kā (Teds) Nolans?
Protams. Viņš varbūt ne tik daudz runā, bet runāja arī ar mums. Kā motivācija mums visiem bija tas, ka Sandis šādā vecumā tik labi vēl spēlē. Tad jaunajiem ir jāgrauž ledus. Zinot visu, ko viņš savā karjerā ir izdarījis.
Vai ģērbtuvē viņam virs galvas nav redzama aura vai kaut kas cits no šīs sfēras?
Droši vien kaut kas ir, bet spīdēt gan nekas nespīdēja. Vismaz es neredzēju.