Latvijas sieviešu tenisa otrā rakete Aļona Ostapenko šodien sasniedza karjeras rekordu Grand Slam turnīros, ar uzvaru pār ukrainieti Ļesju Curenko nodrošinot vietu Francijas atklātā čempionāta Top-16. Lielajā intervijā pirms 2017. gada sezonas Aļona mums nedaudz pavēra priekškaru uz to, cik patiesībā izmaksā būt profesionālai tenisitei. Nopelnītās summas no malas izskatās labi, taču tēriņi, kā izrādās, nav mazāki...
Parunāsim par to, cik izmaksā būt profesionālai tenisistei WTA tūrē. Daļa publikas izlasa tikai to vienu rindiņu ziņas beigās, no sērijas - “par otrās kārtas pārvarēšanu nopelnīja 4800 dolārus” - un padomā: tai gan labi, konts kļūst arvien pilnāks! Kaut gan tas varbūt nenosedz pat izmaksas.
Jāmaksā ar lidmašīnu, jāmaksā par viesnīcu, jāmaksā par treneri, jāmaksā par ēšanu... Par visu ir jāmaksā! Desmit tūkstoši [no balvu fonda] nedēļas laikā - no malas tas varbūt izklausās baigi labi, taču sākas viss jau ar nodokļiem, pēc kuriem pāri vairs nepaliek nekādi desmit tūkstoši. Dažās valstīs tie automātiski ir 30-40% nost. Tad sarēķini visus jau nosauktos izdevumus, lai vispār līdz šim turnīram tiktu, un kas atliek? Diezgan bieži beigās paliec mīnusā.
Cik lielu algu tu mammai maksā? Kā trenerei.
(Samulst.) Tas laikam lai paliek starp mums. Komercnoslēpums. (Smejas.)
Bet tā tomēr ir kāda konkrēta summa, kas tāmē ir kā trenera alga? Nav tā, ka jums ir kopējs ģimenes budžets, pie kura jums abām ir brīva pieeja?
Konfidenciāla informācija! (Smejas.) Bet varu pateikt, ka daži treneri tūrē pelna diezgan lielas summas.
Piemēram.
Vidēji - vairāk par pieciem tūkstošiem dolāru nedēļā. Dažiem tie ir arī desmit tūkstoši. Šausmas! Tāds Bekers Džokovičam - droši nezinu, bet domāju, ka ne mazāk par 20 tūkstošiem nedēļā.
Kā ir ar aviobiļetēm? Parastais cilvēks četrus mēnešus pirms plānotā lidojuma nopērk savas biļetes par saprātīgu cenu, un tālāk neliekas ne zinis. Tev ir citādāk.
Pirkt kādas biļetes mēnešus iepriekš nav iespējams, jo tu nekad nezini, kuros turnīros tiksi un kur varēsi spēlēt. Tenisā viss notiek pēdējā momentā, kad biļetes jau ir ļoti dārgas. Dažreiz 3-4 dienas pirms lidojuma - jo ātrāk vienkārši nav skaidrības, vai man konkrētajā turnīrā būs vieta. Iespēja iegādāties biļetes četrus mēnešus ātrāk samazinātu šo izdevumu sadaļu vairākas reizes.
Turklāt nekad nezini, cik ilgs tev būs šis turnīrs.
Tieši tā. Dažreiz nopērc biļetes uz turnīra pēdējo dienu, bet izkrīti jau pirmajās kārtās, citreiz tieši otrādi - nopērc atpakaļceļa biļetes nedēļas vidum, bet turpini uzvarēt. Kā man bija Dohā, kur tiku finālā - atceros, ka toreiz mums nācās mainīt biļeti. Protams, ja tu vinnē, kā šajā gadījumā, tad vēl okay - par to nav tādu pārdzīvojumu, taču pretējā situācijā... Jau tā esi sliktā noskaņojumā, un tad vēl jāver vaļā maks. Kosmiskas cenas biļetēm bija uz olimpiskajām spēlēm, tas vispār bija ārprāts. Lai tiktu no Kanādas uz Brazīliju, samaksāju četrus tūkstošus. Taču bija meitenes, kas toreiz palika vispār bez biļetēm - arī tā var gadīties.
Lielajos turnīros jādzīvo kādās konkrētās viesnīcās, kuras piedāvā organizators?
Jā, jādzīvo oficiālajās viesnīcās, kur arī cena parasti nav tā demokrātiskākā. Daudz gan atkarīgs no valsts - Ķīnā vari samaksāt 100-150 eiro, un tev būs superīga pieczvaigžņu viesnīca, tajā pašā laikā Ņujorkā va Parīzē tev paprasīs 350 eiro, un istabiņa droši vien būs tāda, nekāda.
Ceļojat divatā ar mammu, vai tavā komandā ir vēl kāds?
Uz dažiem turnīriem ņemu līdzi savu fiziskās sagatavotības treneri, uz dažiem - arī sparingu, taču, lai to atļautos regulāri, jāsāk spēlēt daudz labāk. Tas ir ļoti dārgi.
Kāds līmenis rangā ir jāsasniedz, lai ar visiem tiem izdevumiem reāli būtu plusā?
Top-20. Varbūt pat piecpadsmitnieks vai desmitnieks - lai varētu atļauties ņemt līdzi pilnu komandu.
Tas nozīmē, ka šobrīd tu bagāta nekļūsti.
Nav baigi plusā... (Iesmejas.) Jo par visu ir jāmaksā no savas kabatas.
Tu spēj par to nedomāt, izejot kortā?
Es nekad par to nedomāju. Vienkārši zinu - ja labi spēlēšu, tas viss būs. Ja laukumā sāc domāt par naudu, labāk uzreiz beigt spēlēt tenisu. Domāju, tas attiecas ne tikai uz tenisu, bet jebkuru sportu - ja pirmā doma ir par naudu, un tā kļūst par galveno motivāciju, tur nekas vairs nevar sanākt.