Pirms dažām dienām Latvijas čempionu titulu basketbolā atguva VEF Rīga. Finālsērija noslēdzās rīdzinieku laukumā, taču prieka brīžus un šampanieša šaltis ar komandu klātienē dalīja vien saujiņa atbalstītāju. Kopā visus LBL finālsērijas mačus apmeklēja vien pieci tūkstoši... Rudens pusē par šo tēmu publicējām lielāku materiālu, un viena no versijām – šajā fragmentā no tā.
Par pazudušo basketbola līdzjutēju ne tikai galvaspilsētas, bet visas Latvijas mērogā savs skatījums ir sporta žurnālistam un producentam Jānim Janševicam, kurš savulaik pats darbojies basketbola saimniecībā un vaļsirdīgi atzīst, ka atsevišķus jautājumus nav mācējis sakārtot. Šobrīd viņš uz basketbolu raugās kā līdzjutējs un arī meklē atbildi uz jautājumu - kāpēc cilvēki nenāk uz basketbolu? Jānis akcentē, ka pēdējos gados divas trīs labākās Latvijas komandas vienā sezonā ir startējušas trīs līdz piecos dažādos turnīros, kas vidējam skatītājam ir pilnībā saputrojis galvu. „Pat basketbola cilvēkiem acumirklī nebūs atbildes, kuri Latvijas klubi spēlē LBL, BBL, VTB līgā, bet kuri startē Eirokausos un kādi ir šo turnīru nosaukumi. Lai kā spēlētu Rīgas Dinamo, bet Kontinentālā hokeja līga ir viens turnīrs, kurā komanda spēlē jau devīto gadu, tādēļ pat vecmāmiņas ir iemācījušās izrunāt vārdus Neftekhimik, Barys un Salavat Yulaev.”
Ja uzrunāts vidējais sporta līdzjutējs varēs nosaukt vismaz dažas KHL zvaigznes, tad ko viņam atbildēt uz jautājumu - kādas ir lielākās zvaigznes turnīros, kuros piedalās Latvijas basketbola klubi? Pat Zenta no Ugunsgrēka zina, ka Dinamo mērķis ir play-off, bet kurš var nosaukt kādi ir Latvijas klubu mērķi konkrētajos turnīros? Kāda ir bijusi izspēles kārtība BBL pēdējās trīs sezonās? Kuri Latvijas klubi šosezon piedalīsies Baltijas līgā, bet kuri Eirokausos? Galva sāk jau kūpēt, bet jautājumi turpina birt. Kurš ir konkrētās komandas labākais spēlētājs? Statistika saka, ka LBL tas ir Juris, BBL - Kārlis, bet Eirokausos visvairāk sametis Pēteris. Sāk šķist, ka basketbola sacensības tiek rīkotas jebkam, izņemot līdzjutēju. „Es priecājos par Latvijas jauniešu un pieaugušo izlasēm, tur viss ir kārtībā. Bet, es nespēju atrast iemeslus, kādēļ iet uz klubu basketbolu? Un, manuprāt, pustukšās un tukšās tribīnes ir jāuztver kā skatītāju balsojums, ka viņiem tas nav interesanti,” secina Janševics.
Lietuvieši no sava vietējā čempionāta pagaidām nav gatavi atteikties, bet Latvijas un Igaunijas apvienotais sieviešu turnīrs apliecina, ka Baltijas mēroga čempionāts arī vīriešiem tomēr ir iespējams. Vīriešu konkurencē šādā turnīrā varētu piedalīties pa piecām sešām labākajām komandām no Latvijas un Igaunijas. Janševics ir pārliecināts, ka tas būtu interesants risinājums, no kura iegūtu arī tās LBL komandas, kuras nespēlētu apvienotajā čempionātā.
„Jelgava, Ogre, Valka, Madona, Dobele, Gulbene, Rēzekne, Saldus. Tās visas spēlētu jaunās un skaistās hallēs. Veidotos derbiji - Gulbene pret Madonu, Dobele pret Saldu. Turklāt visām komandām apakšā ir sporta skolas. Šādas komandas, kurās spēlētu trīs līdz septiņi vietējie puiši, būtu foršas pilsētas vizītkartes,” prāto Janševics. Tās kalpotu par izaugsmes platformu ne tikai spēlētājiem un treneriem, bet arī menedžeriem. Viņš uzskata, ka šāda turnīra apmeklētība jau pirmajā sezonā būtu ievērojami lielāka. Bet klubiem nebūtu jācenšas savākt reģioniem neatbilstošu budžetu, lai tikai nezaudētu vadošajām komandām ar 40 punktu starpību.
Vai šāda kārtība būtu sliktāka par pašreizējo, kurā BBL turnīra prestižs atrodas kaut kur virs dēļu grīdas, bet ne augstāk par botu šņorēm. Kurš gan spēj atcerēties lietkabeļus un piena zvaigznes vai atšķirt īsto Kalev no Kalev/TTU? Līdzjutējs grib saprast, kādā turnīrā komanda spēlē un kādi ir tās mērķi, kuri ir komandas līderi un kad būs iespēja revanšēties, ja vakar tava komanda tika notēsta ar +20. Un, kamēr nebūs loģikas šajos jautājumos, basketbola spēļu laikā Arēnā (un ne tikai...) visticamāk turpināsim klausīties zoļu čīkstoņā.