55 no 57: Gudļevskis pret Kanādu
2.lapa
“Pēdējās 20 minūtēs pie sevis visu laiku atkārtoju, ka jānoķer vēl viena ripa, vēl viena, vēl viena. Tobrīd nogurumu nejutu, tas atgādināja par sevi tikai pēc spēles beigām. Savukārt mača laikā - ir emocijas, adrenalīns, kas liek aizmirst nogurumu. Ieej pilnīgā autopilotā un ķer tikai ripas. Jā, biju noguris, taču svarīgāk - centos dod pārējiem spēlētājiem kaut nelielu atelpas brīdi. Ļaut lēnāk nomainīties un izdarīt to papildu elpas vilcienu, kas, iespējams, palīdzēs spēles laikā.”
Varonīgo Kristapa Sotnieka kreiso āķi, kad viņš jau guļus ar cimdu pieturēja ripu, lai tā neieslīd tukšos vārtos, Gudļevskis tajā brīdī pat nepamanīja. “Neredzēju nedz, kurš izdarīja metienu, nedz arī, kā Sotnieks izvilka ripu. To ieraudzīju tikai pēc divām dienām, kad noskatījos video. Gūlos tikai virsū ripai. Jutu, ka pašā sākumā ripa izgāja caur kājsargiem. Tad sapratu, ka jāsāk gulties. Nogūlos un, tad jau vairs neko nekontrolēju. Cerēju tikai, ka ripa atrodas zem manis. Tobrīd nebiju pārliecināts (ka vārtus neieskaitīs). Kad tiesnesis devās epizodi skatīties vēlreiz, tad gan kļuva nelāgi ap dūšu. Sapratu - ja reiz atgriežas, nekas labs tur nevar būt.”
Kristers atminas, ka kanādieši sākuši nervozēt un spēlēt “netīrāk”. Piemēram, Korijs Perijs, bremzējot pie vārtiem, iemeta viņam acīs tā saucamo “sniedziņu”. “Tas bija apzināti. Amerikā tas notiek vēl acīmredzamāk. Divas reizes noteikti, iespējams, pat trīs vai četras, kad biju piespiedis ripu pie ledus, viņi bakstījās ar nūju, centās dabūt ripu laukā. Katrā brīdi, kad viņi slidoja gar vārtiem, varēja just, ka gar tevi cenšas noslidot, lai nedaudz pabakstītu. Situācija, kad Perijs iemeta ledu acīs, pat sagādāja zināmu gandarījumu, jo sapratu - ja reiz tevi cenšas izsist no ritma ar šādiem paņēmieniem, tātad esi viņiem pamatīgi uzkāpis uz varžacīm. Tātad viņiem sāk aptrūkties meistarības un risinājumu. Arī tas deva papildu motivāciju.”
Kad līdz spēles beigām bija palikušas septiņas minūtes, pēc Drū Dautija izdarītā metiena Kristers piespieda ripu un palūdza, lai viņam atnes ožamo spirtu. Pēc nākamā iemetiena tika zaudēti otrie vārti… “Man nekas nebija noticis! Tā atkal bija iespēja dot atelpu komandas biedriem. Tagad, pēc spēles, var teikt, ka, iespējams, vajadzēja paņemt pārtraukumu. Taču tobrīd viss šķita kārtībā, man nekas nekaitēja. Turpinām cīnīties! Neuzskatu, ka tobrīd vajadzēja ņemt pusminūtes pārtraukumu.”
Pēc tāda cīniņa un jau spēles beigu daļā ielaistiem vārtiem, protams, bijusi rūgtuma sajūta. “Cerēju, ka tiksim līdz papildlaikam, kur visu izšķirtu viens metiens vai pēcspēles metieni. Pēc beigu sirēnas gandarījuma nebija - zaudējums paliek zaudējums.”
Gandrīz visi kanādieši pēc spēles Gudļevski paslavējuši un komandas biedrs no “Tampa Bay Lightning” Martins Sentluī pat viņu apskāva. “Kopā ar viņu biju trenējies, bijām pazīstami. Arī viņš pateica, ka labi nospēlēts, un apsveica ar paveikto. Apsveikt gan nebija par ko, tādā brīdī zaudējums paliek zaudējums. Beigās visu izšķir tikai tas, vai esi uzvarējis spēli. Ar skaistiem zaudējumiem tālu netikt. Tikai nākamajās dienās uzzināju, ka spēle izraisījusi internetā lielu traci. Patīkami dzirdēt tādas lietas, taču es saprotu, ka tas viss jau ir beidzies, un jādzīvo tālāk. Zaudējumus aizmirsīs, atcerēsies uzvaras…”
- chevron_left Iepriekšējā
- 2 / 2