Farmācijas ministre Ārstu kongresā nepiedalījās•. Organizatori nebija pabučojuši roku. Bet patiesību sakot – nebija jau arī aicināti uz ministriju, kur roku pabučot. Toties kongresa sagatavošanas laikā ministre nāca ar vairākiem nozīmīgiem paziņojumiem: „Čakša atklāj, vai grūtniecības dēļ plāno atkāpties", „Anda Čakša atklāj detaļas par sava trešā bērna noslēpumaino tēvu", „Anda Čakša atklāj, kāpēc izjukušas abas viņas laulības", „Čakša satraucas, ka mediķu algas pieaugs pārāk strauji".
Kongresā piedalījās vairāk nekā 4000 ārstu. Kongresa laikā tika prezentēta augusta beigās un septembra sākumā Latvijas Ārstu biedrības un SKDS veikta aptauja, kurā atbildes bija snieguši 2644 sertificēti ārsti no Latvijas Ārstu biedrības datubāzes. Apjomīgais pētījums tiks publicēts žurnāla „Latvijas Ārsts" oktobra numurā, bet zināma daļa datu jau ieguva publicitāti. Jāpiebilst, ka šāda pati ārstu aptauja notika pirms 2013. gada kongresa, tā ka rezultāti ir salīdzināmi. Piemēram, kolēģiem tika jautāts par „izdegšanu" - t.i., fiziskās un emocionālās pašsajūtas pasliktināšanos, ieinteresētības zaudēšanu par savu darbu, ciniskas attieksmes parādīšanos, personisku sasniegumu sajūtas trūkumu. 2013. gadā biežu izdegšanu atzīmēja 31% ārstu, bet 2017. gadā - jau 35%. Vairāk nekā puse ārstu izdegšanas sajūtas novēro dažkārt. Savukārt kolēģu vidū vislielāko izdegšanu novēro arodveselības un arodslimību ārstiem, kā arī ģimenes ārstiem.
Jautājumi par to, kas ir izdegšanas cēloņi, tika ņemti no Rietumeiropas ārstu aptaujām, bet atbildes atšķīrās kā gaisma un tumsa. Vācijā kolēģi par galvenajām problēmām atzina vientulības sajūtu, pārliecīgu smagu pacientu skaitu, kā arī grūtības sastrādāties ar priekšniecību un kolēģiem. Latvijas ārstu aptaujā 53% ārstu augstāko iespējamo atzīmi kā izdegšanas iemeslam ielika „nemitīgās veselības aprūpes reformas/pastāvīga neskaidrība par nākotni", bet kā cēloni izdegšanai to norādīja kopumā 76% ārstu. Tātad 3/4 ārstu ir panikā par Veselības ministrijas rosību un darbību. Otrs būtiskākais iemesls izdegšanai tika norādīts „pārāk daudz birokrātisku pienākumu un procedūru", ko ar augstāko punktu skaitu novērtēja 40% ārstu, bet kā iemeslu izdegšanai norādīja 67%, proti, divas trešdaļas kolēģu. Trešajā vietā tika ierindotas „grūtības slimības gadījumā paņemt slimības atvaļinājumu (līdz pilnībā izveseļojos)" un tikai ceturtajā vietā „pārāk mazi ienākumi/ alga".
Vēl dažas atziņas par to pašu birokrātiju. Ārstiem tika lūgts izvērtēt, cik daudz stundu nedēļā viņiem aizņem birokrātiskais un administratīvais darbs. Vidēji - 15 stundas 29 minūtes nedēļā, kas ir par 2 stundām un 11 minūtēm vairāk nekā 2013. gadā. Bet vislielāko papīra darba pieaugumu piedzīvojuši ģimenes ārsti. Par šīm reformām un birokrātisko slogu, kas nomāc ārstus, mēs varam teikt pateicības vārdus tikai Guntim Belēvičam un Andai Čakšai, kas diagnostikas un ārstniecības medicīnu ir centušies pārvērst papīrrakstīšanas medicīnā. Jebkuram interesentam būs iespējams iepazīties ar aptaujas datiem, bet uzmanības vērta ir 32% aptaujāto atziņa „pilnībā piekrītu" un 34% „daļēji piekrītu" tam, ka „valsts politika attiecībā uz oriģinālajiem un ģenēriskajiem medikamentiem pārāk bieži mainās atkarībā no ministra tiešas vai netiešas piederības kādam farmācijas kopumam". Šajā rakstā neminēšu kāds ir ministrijas un tās padotības iestāžu darba vērtējums kolēģu skatījumā, to interesenti varēs izlasīt žurnālā „Latvijas Ārsts" vai varbūt atsevišķā publikācijā, bet tas nudien neliecina par atzinību.
Tomēr kongresā notika arī izlases pētījums (pirmskaitlis 149) ar aktuāliem jautājumiem, piemēram: vai ministrei jāturpina darbs bērna dzemdību un kopšanas atvaļinājuma laikā? Kolēģu viedoklis bija negatīvs un visspilgtāk atspoguļojās atbildē „laikā, kad slimoja ministre Ingrīda Circene, veselības ministres pienākumus pildīja premjerministre Laimdota Straujuma ar vārdiem: kā veselības ministre es uzskatu, ka nauda veselībai ir vajadzīga, bet kā premjerministre apgalvoju, ka naudas nav". Tika uzdots arī jautājums, kurš būtu labākais iespējamais kandidāts ministra amatam, norādot gan publiskajā telpā, gan aizkulišu politiskajās sarunās dzirdētus uzvārdus. Tā kā aptaujā piedalījās un atbildes sniedza tikai ārsti, aptaujātie kolēģi pat nemēģināja izskatīt kandidatūras - neārstus. Aptauja nebija pietiekami reprezentatīva, taču lielāko atbalstu saņēma RSU rektors profesors Jānis Gardovskis, kuram šogad beidzas rektora pilnvaras. Un būtiskās atziņas vērtējumam: pieredze, zināšanas, harisma, plašs skatījums uz medicīnu, prognozējamība. Šo rindu autors arī tieši prognozējamību uzskatītu par galveno uzstādījumu, ja vispār tāda opcija kā ministru maiņa būtu izskatāma.
Neapšaubāmi interesantākā atziņa par ministres Andas Čakšas rosību pusotra gada garumā bija: „vairāk neko neizdarīt nemaz nav iespējams", bet jādomā - kolēģis, kas to pauda, nebija informēts par Andas Čakšas panākumiem farmācijas jomā. Tiesa, viņam grūti nepiekrist attiecībā uz reformas plānu, kurā nav reformas, un veselības finansēšanas likumu, kurā nav nekā.