Vitamīni ir vielas, kas organismam vajadzīgas pavisam nelielās devās, taču tiem ir svarīga loma dzīvības procesu normālā norisē. Vitamīni piedalās vielmaiņā un arī imūnās sistēmas darbībā. Ja kāda no tiem trūkst, negatīvi ietekmēta tiek visa vielmaiņa kopumā.
* C vitamīns (askorbīnskābe) ir visai būtisks, jo stiprina organisma imunitāti, bet bagātas ar askorbīnskābi ir dilles, paprika, citrusaugļi u.c. Vēl C vitamīns nepieciešams kauliem, skrimšļiem, saistaudiem, zobiem, tam ir arī antioksidatīva darbība - spēja saistīt kaitīgās vielas, kas atrodas šūnās. Ziemā uzņemt pietiekami daudz C vitamīna ar uzturu ir problemātiski.
* A vitamīns (retinols) veicina augšanu un stiprina redzi, vajadzīgs ādai un gļotādām, matiem, zobiem, smaganām. Sastopams aknās, sviestā, margarīnā. A vitamīnu mēs iegūstam, uzņemot arī betakarotīnu jeb A provitamīnu, kas ir burkānos, kāpostos, brokoļos un citos produktos un ko organisms pārveido A vitamīnā.
* E vitamīns (tokoferols) piedalās muskuļu un citu audu veidošanas procesā, tam piemīt antioksidanta īpašības. E vitamīna avots uzturā ir rieksti, augu eļļas, margarīns, pilngraudu produkti, olas, zivis.
* B1 vitamīns (tiamīns) ir nozīmīgs ogļhidrātu vielmaiņas procesā, enerģijas ieguvē no pārtikas, nepieciešams muskuļiem. Atrodams kartupeļos, pākšaugos, pilngraudu produktos un auzu pārslās, liesā cūkgaļā un putnu gaļā, aknās.
* B2 vitamīns (riboflavīns) vajadzīgs ādai un acīm, piedalās ogļhidrātu, tauku un aminoskābju vielmaiņā. Meklējams zirņos, pupiņās, kāpostos, klijās, liellopu aknās, piena produktos, rīsos, gaļā, jūras zivīs, olās.
* B6 vitamīns (piridoksīns) galvenokārt piedalās aminoskābju vielmaiņā, vajadzīgs augšanai, muskuļiem, ādai. To uzņemam ar pākšaugiem, kartupeļiem, banāniem, zivīm, kāpostiem, cūkgaļu, zivīm.
* B12 vitamīns (ciankobalamīns) organismā ir atbildīgs par noteiktu aminoskābju noārdīšanos un veidošanos. To satur dzīvnieku valsts produkti: aknas, nieres, sirdis, arī olas un piens.
* D vitamīns (holekalciferols) piedalās kaulu un zobu veidošanās procesā, regulē kalcija un fosfora līmeni. Šis vitamīns ir zivju eļļā un treknajās zivīs, avokado, aknās, olu dzeltenumos, margarīnā.
* K1 vitamīns (filohinons) vajadzīgs organisma olbaltumvielu sintēzes procesā. Tā avots uzturā - dažādi kāposti, spināti un citi zaļie dārzeņi, graudaugu produkti, piens, gaļa.
* K2 vitamīns (menakvinons) palīdz nogādāt kalciju uz tām ķermeņa daļām, kur tas vajadzīgs, piemēram, kauliem un zobiem, kā arī aizgādāt kalciju projām no vietām, kur tam nav jābūt - artērijām, mīkstajiem audiem u.c.
* Biotīns ietilpst daudzu enzīmu sastāvā un iesaistās ogļhidrātu, tauku un olbaltumu vielmaiņā. Sastopams sojas pupiņās, zirņos, banānos, auzu pārslās, aknās, burkānos, olu dzeltenumos, kviešu asnos.
* Folskābe nepieciešama šūnu veidošanās procesā. Tā ir kāpostos un zaļajos lapu dārzeņos, tomātos, gurķos, riekstos, olās, pilngraudu produktos, piena produktos.
* Niacīns piedalās enerģijas veidošanā šūnās, olbaltumu un tauku sintēzē un noārdīšanā. Atrodams gaļā, olās, kāpostos, auzu pārslās, zivīs.
Minerālvielas ir neorganiskas vielas, kas nepieciešamas organisma dzīvības procesiem un normālai attīstībai. Tās nodrošina organisma audos neitrālu reakciju un noteiktu osmotisko spiedienu, piedalās šūnu kairinājuma - uzbudinājuma procesos, veicina vai kavē dažādu fermentu darbību, tā ietekmējot visdažādākās vielmaiņas norises, piedalās skeleta veidošanā. Cilvēka organisms minerālvielas saņem ar uzturu un daļēji ar ūdeni. Atkarībā no minerālvielu daudzuma organismā tās iedala makroelementos (vidējais daudzums lielāks nekā 50 mg uz vienu ķermeņa masas kilogramu) un mikroelementos (vidējais daudzums mazāks nekā 50 mg uz ķermeņa masas kilogramu).
* Kalcijs vajadzīgs kauliem, zobiem, kolagēnajām šķiedrām. To uzņemam ar piena produktiem, zaļajiem dārzeņiem, riekstiem, zivīm.
* Kālijs regulē šūnās šķidruma daudzumu, piedalās olbaltumvielu sintēzē un ogļhidrātu vielmaiņā. Sastopams banānos, plūmēs, dārzeņos, piena produktos, gaļā, zivīs.
* Fosfors piedalās kaulu un zobu veidošanās procesā, organisma enerģijas uzkrāšanā un patēriņā. Tā avoti: kartupeļi, kvieši, sojas milti, piens, gaļa, olas.
* Magnijs svarīgs organisma enerģijas veidošanā, nepieciešams kauliem, muskuļiem. Meklējams pākšaugos, gaļā, riekstos, banānos, sezama sēkliņās, pienā.
* Hlorīdi nepieciešami organisma šķidruma regulācijas procesos. To galvenais avots uzturā ir sāls.
* Mikroelementi. Dzelzs saista skābekli sarkanajos asinsķermenīšos, tā ir vairāku enzīmu sastāvā, nepieciešama augšanai. Niķelis piedalās asinsradē, veicina augšanu, palīdz nierēm pārstrādāt dzelzi, varu un cinku. Jods vajadzīgs pilnvērtīgai vairogdziedzera darbībai, regulē vielmaiņu un organisma temperatūru. Līdztekus tiem organismam vajadzīgs arī cinks, silīcijs, selēns, varš, alva, mangāns, vanādijs u.c.
