SENIORIEM: Pensionētā Gulbenes skolotāja atklāj skaista mūža noslēpumu

JUBILEJĀ VISAS RUNAS galvenokārt bija par skolu, par skolēniem. Tā savus 95 gadus nosvinēja gulbeniete Olga Grasa © Monika Sila

Pensionētā Gulbenes skolotāja Olga Grasa, kura nesen nosvinējusi 95. dzimšanas dienu, var dalīties pieredzē, kā sasniegt tik skaistu mūžu, lai vadītu to ar skaidru galvu un staltu stāju. Viņas recepte ir vingrot divreiz dienā, rūdīties ar aukstu ūdeni, pašai sev gatavot siltas pusdienas katru dienu, doties pastaigās svaigā gaisā un būt vienmēr sasniedzamai radiem un draugiem.

Savā dzīvoklī seniore mitinās viena pati. Bērniem Valdim un Velgai, mazbērniem viņa ļauj dzīvot pašiem savu dzīvi. Taču mīļie tur roku uz māmuļas pulsa un zvana Olgai vai katru dienu un, ja vajag, pat vairākas reizes dienā. Šobrīd seniore domās jau ir savā mazdārziņā. Laika gaitā viņa to ir samazinājusi, ņemot vērā, ka spēka vairs nav tik daudz. Un tomēr dārzs ir. Olga strādās tajā arī šogad.

Pensionētā Gulbenes 1. vidusskolas skolotāja savā profesijā savulaik ir nostrādājusi 35 gadus, bijusi un ir mīlēta. Viņa bija fizkultūras skolotāja, kā arī mācīja bērniem tautiskās dejas. Bija stingra, prasīga un pret visiem izturējās vienādi. To bijušie audzēkņi ielāgojuši, atceras un saka paldies par to arī šodien.

Dzimšanas dienā Olgu apciemoja bijušie kolēģi, draugi, novada pašvaldības sociālā dienesta pārstāvji. Savā jubilejā draugu lokā gaviļniece visvairāk runāja par laimīgajiem skolas gadiem, par skolotājas darbu. Tosts bija arī par rozā kleitu, kāda bijusi skolotājai! Ar šo tērpu jubilārei asociējās skolotājas gaitu sākums. Protams, jubilejā sarunas bija arī par Olgas bērnību. Viņa piedzimusi Vecgulbenē tālajā 1924. gadā, 19. februārī, rentnieka Osvalda un viņa dzīvesbiedres Annas ģimenē. Olga bijusi vidējā no trim māsām, no kurām katrai bijis citāds raksturs. Vecākā māsa Velta bijusi dumpiniece, Latvijas patriote. Par to viņa tika izsūtīta uz Sibīriju, un ģimene viņu atgriežamies no trimdas sagaidīja pēc gariem 15 gadiem. Jaunākā Olgas māsa Mirdza bijusi ļoti maigas dabas. Šodien no trim māsām palikusi vairs Olga viena. Taču sirdī ir māsu mīlestība, kuru nespēj dzēst itin nekas.

Jubilāre 95. dzimšanas dienā ar optimismu uztvēra vēlējumu dzīvot vēl vismaz piecus gadus un sagaidīt simtgadi. Viņa sacīja, ka ir ar mieru un vēlas pretī apaļajai jubilejai turpināt soļot ar gaišu galvu un pati savām kājām. Ar dzejas vārdiem un pašvaldības dāvanu - 35 eiro (saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem) - jubilāri sveica novada sociālā dienesta darbinieces Anita Beļajeva un Daira Vīksniņa. Ar īpašu mīļumu Olga sagaidīja pie durvīm piezvanījušo savu audzēkni, šobrīd tuvu draudzeni Ilzi Lesiņu, kura ikdienā gluži kā meita rūpējas par pensionēto skolotāju. Sarunas bija arī par sadzīvi, par to, kā bijušie audzēkņi metušies palīgā skolotājai brīdī, kad viņa bija nonākusi slimnīcā, un kā pārvarētas veselības problēmas. Tikai nesen Olga ārpus mājām ir sākusi ņemt sev palīgā «trešo kāju» - Ilzes sarūpēto kūju - drošības sajūtai. Tā viņa dodas ikdienā iepirkties veikalos un pa ceļam atņem labdienas sveicienu no daudzie gulbeniešiem. Skolotāju pazīst, ciena.