5.lapa
Hokeju spēlē ne tikai uz ledus
Pirms pieņēmu lēmumu doties uz Latviju, ikviens hokeja cilvēks, ar ko apspriedos, teica - ja vēlies redzēt krietnus cilvēkus ar milzu darba spējām un lielām sirdīm, dodies uz Latviju. Šobrīd rit darbs pie spēles koncepcijas, spēles sistēmas skaidrošana. Uzsvars tiek likts uz niansēm - savstarpējo komunikāciju, nūjas pozīciju utt. Jā, daži spēlētāji angļu valodā nerunā tekoši. Tas nekas, mēs virzīsimies nedaudz lēnāk. Jau zinu aptuveni desmit vārdus latviešu valodā, arī dažus skarbākus, ko spēlētāji iemācīja... Treniņos nebija nevienas situācijas, kurās kāds no mums pazustu tulkojumā. Arī ģērbtuvē cenšamies radīt pozitīvu gaisotni. Mana ideja bija, ka izvēlamies spēlētāju vietas ģērbtuvē. Vēlējos līderus dažādos ģērbtuves galos. Šobrīd vēl īsti neesmu iepazinis katru no viņiem, tāpēc šajā aspektā palīdzēja cilvēki, kuriem es uzticos. Trim līderiem nevajadzētu sēdēt blakus, tāpat - trim jaunajiem, klusajiem spēlētājiem kaut kur stūrī. Vajadzīgs pozitīvs strāvojums visā ģērbtuvē. Dažkārt tieši blakus līderim nepieciešams nosēdināt spēlētāju, kuram retu reizi jāuzsit pa plecu un jāpasaka: “Aiziet, aiziet, aiziet!” Hokejs netiek spēlēts tikai uz ledus, bet arī ģērbtuvē. Tā ir gan fiziska, gan mentāla spēle. Arī plakāts izlases ģērbtuvē, kurā ietvertas mūsu vērtības - tā ir kā recepte. Atkārtojot to dienu no dienas, gūsti pārliecību par savām spējām.
Es neesmu brīnumdaris
Vienmēr esmu uzsvēris - ja vēlies no spēlētājiem pieprasīt profesionālu attieksmi, arī tev pret viņiem jāizturas profesionāli. Tiekoties ar Latvijas hokeja vadību, dalījāmies ar idejām. Galvenais, kur mēs bijām vienisprātis - spēlētājiem jājūtas komfortabli. Jo runa ir par Latviju, viņu valsti. Man ir svarīgi, ka viņi pārstāv savu valsti ar lepnumu par Latviju. Cilvēki sportistus uzlūko ar prieku. Tikko ierodoties Latvijā, lidostā, gaidot bagāžu, pie manis pienāca divi līdzjutēji - paspieda roku un apsveica ar ierašanos. Dodoties cauri Vecrīgai - apturēja eleganti ģērbies vīrietis un sacīja: “Laipni lūgts Latvijā! Prieks, ka esat šeit.” Es neesmu nekāds brīnumdaris. Kopā ar Žaku esam ieradušies ar savu plānu, ko centīsimies realizēt, lai palīdzētu Latvijas hokejam. Esam parasti cilvēki - ar divām kājām un rokām. Kāds būs rezultāts? Godīgi varu atbildēt - es nezinu. Ziniet vienu: mēs strādāsim, kā profesionāļiem pienākas. Izturēsimies pret spēlētājiem kā pret karaļiem. Un, cerams, viņi uz Ķelni dosies ar domu, ka varam paveikt lielas lietas. Jau pateicu spēlētājiem, ka esmu daļa no Latvijas izlases, un esmu lepns par to. Sevi uztveru kā līderi, krietnam darbam jāsākas no manis. Man patīk smagi strādāt, bet nekad nejautāšu kādām ko izdarīt, ja pats neesmu to gatavs veikt. Vienmēr visās komandās esmu centies radīt sajūtu, lai spēlētājiem būtu patīkami atrasties gan ģērbtuvē, gan uz ledus. Viņiem jājūt, ka viņus novērtē.
