Eiropas handbola čempionātos – jauna kārtība. Pareizāk – jauna kārtība ir kvalifikācijas turnīrā, kas tagad būs garāks gan laika, gan spēļu skaita ziņā.
2010. gada Eiropas vīriešu čempionāta finālturnīrā vieta, kā jau rakstījām, nodrošināta tikai tā rīkotājiem austriešiem un pašreizējiem Eiropas čempioniem dāņiem, bet visām pārējām izlasēm jāspēlē kvalifikācijas turnīrā, kas sāksies šā gada oktobra beigās, bet beigsies nākamā gada vasaras sākumā. Latvijas izlase ielozēta vienā grupā ar olimpisko čempioni Franciju, kā arī Čehiju, Portugāli un Luksemburgu. Pirmā spēle – jau 29. oktobrī Rīgā ar Čehiju. Sākam – jau šonedēļ.
Pirmo divu vietu ieguvēji no katras grupas (pavisam ir septiņas grupas, mēs spēlējam 6. kvalifikācijas grupā) iekļūs finālturnīrā, kas no 2010. gada 19. līdz 31. janvārim risināsies Austrijā. Vai Latvijas izlasei ir izredzes pirmo reizi iekļūt finālturnīrā? Kvalifikācijas turnīra kārtība ir jauna, bet mūsu izredzes – tās pašas vecās. Proti, tikai esot labākajā sastāvā un visiem labākajā sportiskajā formā, tikai nospēlējot savas labākās spēles un vēl piepalīdzot labvēlīgai apstākļu sakritībai, Latvijas izlase var cerēt uz vienu no divām pirmajām vietām. Skaidrs, ka galvenās pretendentes uz iekļūšanu finālturnīrā no mūsu grupas ir Francija un Čehija, tad rangā nāk Portugāle, kuru mēs turnīra tabulā varētu arī apsteigt. Šķiet, ka cīņa par trešo vietu grupā arī būs Latvijas izlases augstākais mērķis, kaut gan ne pret vienu konkurentu mūsējie neies laukumā ar balto karogu vai pašpārliecināti. Jaunā kvalifikācijas turnīra kārtība spēlētājiem dod vairāk spēļu ar stiprām un dažādām komandām, bet līdzjutējiem – iespēju redzēt pasaules handbola zvaigznes, vairāk labu spēļu ilgākā laika posmā, nevis triecienciklu triju nedēļu garumā, kā bija iepriekš. Tiesa, runājot par Latvijas izlases izredzēm, jāatzīmē, ka jau pirms turnīra sākuma ir stipri sašķobījies viens no galvenajiem priekšnoteikumiem labu rezultātu gūšanai, proti, vismaz turnīra pirmajās četrās spēlēs mums nebūs optimālā virknējuma.
Bez Klešnika jeb Kā mīnusu pārvērst plusā?
Pleca operācija veikta Latvijas izlases uzbrukuma līderim un Vācijas 1. (augstākās) bundeslīgas komandas Esenes TuSEM kapteinim Evaram Klešnikam. Viņš jau pamazām atsācis treniņus, taču apmēram pusgadu nevarēs spēlēt, un tas nozīmē, ka mājās pret Čehiju, viesos pret Luksemburgu, kā arī viesos un mājās pret Portugāli nāksies iztikt bez Klešnika. Sastāvā viņš varētu atgriezties labākajā gadījumā uz spēlēm martā pret Luksemburgu mājās un Franciju viesos. Klešnika zaudējums ir ļoti būtisks, taču tāpēc jau nav jāmet plinte (cerības) krūmos un nav jāskrien kārties vai slīcināties – pat nekāda panika nav jāceļ, un to, par laimi, neviens arī neceļ. Pirmkārt, bez Klešnika atsevišķas spēles pasaules un Eiropas čempionāta kvalifikācijā jau esam spēlējuši un turklāt diezgan veiksmīgi, otrkārt, būs iespēja sevi šajā pozīcijā (ārējās līnijas labajā pusē jeb, handbola žargonā runājot, labās puses insaida pozīcijā) beidzot pa īstam apliecināt Valdim Gūtmanim, kurš jau otro sezonu ir viens no Vācijas 2. bundeslīgas kluba "Aue" līderiem, bet treškārt – un laikam arī galvenokārt, – mūsu izlases pretiniekiem spēlēt pret Latviju bez Klešnika tās sastāvā, iespējams, būs pat sarežģītāk (īpaši pirmajos mačos). Neviens jau Evara negūtos vārtus klāt neskaitīs, taču... Visiem vai gandrīz visiem ir labi zināms, kā Latvijas izlase spēlē ar Klešniku, taču – kā bez viņa, to zina tikai retais, un to pat īsti nezinām mēs paši. Tātad viss lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik prasmīgi izlases galvenais treneris Andris Gulbis pratīs izmantot viņa rīcībā esošos spēlētājus un kā pratīs pārsteigt pretiniekus ar "spēli bez Klešnika". Viens diezgan spilgts piemērs veiksmīgai un pretiniekiem negaidītai Latvijas izlases spēlei bez Evara jau ir – 2006. gada janvārī Latvijas izlase pārsteidza Rumāniju ar savu spēli bez Klešnika un ar Ģirtu Lilienfeldu viņa vietā un saspēles vadītāja pozīcijā, kad rumāņi uzvaru izrāva tikai pašās beigās (34:32). Kāpēc kaut ko līdzīgu, tikai ar pozitīvu galaiznākumu, neatkārtot 29. oktobrī mačā Rīgas Olimpiskajā centrā pret Čehiju?
Pārējie izlases līderi visi ir cīņas gatavībā, un jācer, ka neviens vairs neiedzīvosies traumā. Sekmīgi savu pirmo sezonu ārzemēs – Vācijas 2. bundeslīgas klubā no Eizenahas – sācis Ģirts Lilienfelds, stabils Vācijas 1. bundeslīgas komandas no Štrālzundes pamatspēlētājs (galvenokārt gan aizsardzībā) ir Mārtiņš Lībergs, jau minēju par Valdi Gūtmani, bet arī visi pārējie mūsu leģionāri ir savu klubu līderi, vienīgi Mārim Veršakovam vēl neizdodas iemantot TuSEM treneru uzticību – pirmssezonas spēlēs viņš bija laukumā diezgan daudz un spēlēja sekmīgi, bet tagad ir nedaudz pabīdīts malā. No pašmāju komandām izlasē ir pārstāvētas tikai divas – čempions Rīgas ASK/AB.LV un pagājušā čempionāta bronzas medaļas ieguvēja LSPA. Andris Gulbis ir iesniedzis pilnu izlases kandidātu sarakstu kvalifikācijas spēlēm šajā gadā (pēc Jaunā gada to varēs mainīt), un tajā iekļauti arī spēlētāji, kurus šajā kvalifikācijas ciklā noteikti izmantos tikai epizodiski vai tikai izlases treniņos, kas arī nav mazsvarīgi – konkurence treniņos sekmē pareizu sastāva noteikšanu. Pirmo reizi kopš Latvijas izlases pastāvēšanas tajā nav pieredzējušā vārtsarga Dmitrija Bražņikova, kurš līdz šim bija palicis ierindā pēdējais no paša pirmā valstsvienības virknējuma, – izlases treneris uzskata, ka 41 gadu vecais vārtsargs no Austrijas virslīgas (HLA) Švacas kluba savu jau ir paveicis un ka varēs iztikt arī ar trim pašmāju (ASK/AB.LV) vārtsargiem – Aleksandru Babru, Helmutu Tihanovu un Raimondu Šteinu. Visam savs laiks. Bražņikovs būs klāt mūsu mājas spēlēs un palīdzēs ar padomu. Starp kandidātiem ir trīs handbolisti, kuri izlasē vēl ne reizi nav spēlējuši: Kaspars Lisovskis un Vitālijs Borisenko no LSPA (abi – Ludzas handbola audzēkņi) un Jānis Gremzde no ASK/AB.LV (Skrīveru handbola audzēknis). Ir izlasē puiši, kuru rēķinā tikai divas–septiņas spēles.
Dažas jaunas ziņas par konkurentiem
Pirmo spēli Latvijas izlase aizvadīs pret jau zināmo Čehijas izlasi, taču tagad čehiem ir cits galvenais treneris – Martins Liptāks. Sastāvs gan viņiem palicis gandrīz iepriekšējais, un tajā (kandidātu sarakstā) ir 13 (!) spēlētāju no Vācijas 1. bundeslīgas klubiem ar vienu no čempionvienības THW "Kiel" līderiem Jirži Jihu priekšgalā. Vēl ir spēlētāji no labākajiem Francijas, Rumānijas, Slovēnijas, Šveices un Čehijas klubiem, no Vācijas 2. bundeslīgas un pat no reģionālās (trešās pēc ranga) līgas. Izvēle Liptākam ir liela, taču galvenais spēks palicis iepriekšējais: Jiha, Horāks, Nocars, Štohls, Sklenāks, Galia, Filips, Kubešs...
Nākamais pretinieks – Luksemburga – joprojām likumsakarīgi tiek uzskatīts par mūsu grupas pastarīti, taču pret to jāizturas nopietni – tikai tad tas tāds būs. Pundurvalstiņas izlasē ir viens spēlētājs no Francijas virslīgas (Dans Lejs no Dižonas) un viens no Šveices virslīgas (Mihels Gulbickis no RTV "Basel"), divi no Vācijas oberlīgas (pēc ranga ceturtā līga), bet pārējie spēlē pašmāju klubos. Nesen mēs Luksemburgā jau "apdedzinājāmies" (30:31 pasaules 2007. gada čempionāta kvalifikācijā), un jācer, ka atmiņa mūsu handbolistiem ir laba.
Visu rakstu lasiet 28. okotbra izdevumā