Uz pasaules čempionātu vieglatlētikā Berlīnē, kas sāksies 15.augustā, no Latvijas gatavojas doties trīs mūsu vieglatlētes.
Divas no viņām 19.jūlijā Kauņā ar jauniem Latvijas rekordiem kļuva par Eiropas U-23 meistarsacīkšu uzvarētājām. Abām pašlaik ir 6.labākais rezultāts pasaulē. Tomēr, ja septiņcīņnieci Aigu Grabusti sejā droši vien pazītu katrs otrais mūsu valsts iedzīvotājs, Madaras PALAMEIKAS vārdu daudzi pat dzirdējuši nebūs. 4.augustā saruna sākās ar jautājumu, vai panākums kaut ko mainījis Madaras dzīvē.
–Pēc pēdējiem panākumiem esi kļuvusi populāra? Droši vien arī
intervijām jāvelta daudz laika?
–Nav tik traki, salīdzinot ar citiem mūsu sporta veida pārstāvjiem.
–Tavs tētis teica, ka jūs uz Murjāņiem esot braukuši veselību uzlabot.
Kas kaiš jaunajai Latvijas čempionei?
Sarunā iesaistās Madaras tēvs un treneris vienā personā Gints PALAMEIKS:
–Nevar teikt, ka ir kas nopietns, bet šādas tādas mikrotraumiņas ir tomēr. Kā jau šķēpmetējiem, mugurai nedaudz jāpalīdz.
–Vai ir iemesls uztraukumam, ka secen ies pasaules čempionāts Berlīnē?
M.P.:–Domāju, ka ne.Gatavojamies.
–Kad brauksiet uz Berlīni?
G.P.:–14.augustā. Pēc divām dienām ir kvalifikācijas sacensības,un
īpaša aklimatizācija nav nepieciešama.
–Vai tavai karjerai traucējušas nopietnas traumas, kuru dēļ ilgāku
laiku neesi varējusi trenēties?
M.P.:–Kamēr izdevās atrast īsto ārstēšanas veidu,elkonis pagājušogad
nedeva miera.
G.P.:–Pavasarī turklāt strutojošās angīnas dēļ darbs treniņnometnē
dienvidos bija veltīgs. Atbraucām mājās, sākām trenēties, un angīna vēlreiz
bija klāt. Madarai pusotru mēnesi vajadzēja dzert antibiotikas. Viņa
mēģināja sportot, bet nopietni tas vairs nebija.
–Kuras bija pareizās metodes, arkurām elkoni izdevās sadakterēt?
G.P.:–No nepareizas mešanas bija sastieptas saites. Blakus Latvijas
Olimpiskajai vienībai (LOV) ir veselības centrs, kur strādā Talsu rajona
audzēknis, futbola dakteris Dags Čuda. Viņam, cik es zinu,pagājušogad bija
vienīgais aparāts Latvijā, kas strādā pēc tāda paša principa,kā uz ielām
asfaltu blietē (abismejas). Aparātiņu pieliek pie rokas, un tas ar apmēram
2000 sitieniem minūtē izdauza iekaisuma perēkli no slimās vietas. Sāpīga
procedūra.
M.P.:–Tagad saites stiprinātas ar dažādiem vingrinājumiem.
G.P.:–Arī pēc tiem roka ir jūtīga, plecs nedaudz iesāpas,tomēr lielu problēmu vairs nav.
–Latvijas čempionātā liki lietā arī elkoņa sargu.
M.P.:–Tas vairāk ir drošības sajūtai, psiholoģiskajam komfortam.
Treniņā reizēm aizmirstas uzvilkt,metu tāpat.
G.P.:–2007.gadā Madara bija trešā Eiropas U–23čempionātā Debrecenā
ar rezultātu 57,07 metri. Toreiz viņa, izņemot sacensības, sāpju dēļ šķēpu
nemeta.
–Ja visas likstas bija no nepareizas mešanas, vai tehnikas neprecizitātes tagad ir labotas?
G.P.:–Tas nav tik vienkārši. Metienā ir daudz nianšu.Atliek sākumā kaut ko izdarīt nepareizi, un tas izraisa kļūdu virkni. Metiens ietekmē ķermeni citādāk. Protams, tas notiek ne jau no viena metiena vien. Madara roku 2007.gadā samocīja, un tas turpinājās arī olimpiskajā gadā. It kā apārstējām, bet centāmies sasniegt Pekinas spēļu normu, un tā bija kļūda. Pēc
tam gan pamatīgi atpūtāmies, Madara ārstējās.
–Un šogad ir rezultāts.
G.P.:–Tas ir pārāk augsts, Latvijas mērogiem fantastisks.Arī Madarai.
Visu rakstu lasiet 11. augusta izdevumā