No valsts Radevičai pienākas 5000 latu, Starptautiskā federācija piešķirs 20 000 ASV dolāru

Tāllēcējai Inetai Radevičai par pasaules čempionātā vieglatlētikā izcīnīto trešo vietu valsts var piešķirt līdz 5000 latu, savukārt no Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju savienības sportiste saņems 20 tūkstošus ASV dolāru (apmēram 9760 latu).

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļa informē, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Radevičai par bronzas medaļu var piešķirt līdz 5000 latu, savukārt sportistes trenerim (treneriem), sportistu apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tostarp sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam (kopā) var piešķirt naudas balvas līdz 50% apmērā no sportistam piešķiramās summas, tātad – līdz 2500 latiem (kopā).

Papildus tam, lai veicinātu sporta veida un jaunatnes sporta programmu attīstību, Radevičas pārstāvētajai sporta federācijai ‒ Latvijas Vieglatlētikas savienībai ‒ var piešķirt līdz 25 000 latu.

Lai saņemtu prēmiju, federācijai jāiesniedz IZM iesniegums, pievienojot nepieciešamos dokumentus. Kad IZM būs saņēmusi Latvijas Vieglatlētikas savienības iesniegumu, tas vienlaikus ar citiem sporta federāciju iesniegumiem par naudas balvas piešķiršanu par sportistu sasniegumiem 2011.gadā tiks virzīti izvērtēšanai Latvijas Nacionālajā sporta padomē. Plānots, ka sporta padome saņemtos iesniegumus izskatīs 2011.gada novembra sēdē, līdz ar to valdība jautājumu par naudas balvu piešķiršanu varētu izskatīt decembra pirmajā pusē.

IZM arī informē, ka atbilstoši iepriekš publiski izskanējušajai informācijai no 2011.gada pasaules čempionāta vieglatlētikā organizatores ‒ Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju savienības ‒ par izcīnīto trešo vietu 2011.gada pasaules čempionātā vieglatlētikā sportisti no organizatoriem saņems 20 000 ASV dolāru.

Jau vēstīts, ka Eiropas čempione tāllēkšanā Radeviča svētdien Dienvidkorejā pēdējā mēģinājumā izcīnīja bronzas medaļu pasaules meistarsacīkstēs, kas Latvijas vieglatlētikā ir nebijis panākums neatkarīgas valsts vēsturē. Radeviča 3.vietu izcīnīja pēdējā mēģinājumā, aizlecot 6,76 metrus tālu, kas viņai garantēja arī iespēju piedalīties 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs.

Par pasaules čempioni ar vienīgo ieskaitīto lēcienu 6,82 metru tālumā otro reizi pēc kārtas kļuva amerikāniete Britnija Rīse, bet sudraba medaļu ieguva Krievijas tāllēcēja Olga Kučerenko, kura Radeviču apsteidza tikai par vienu centimetru.

Radevičas izcīnītā bronzas godalga ir Latvijas vieglatlētikā nebijis panākums neatkarīgās valsts vēsturē. Līdz šim vienīgo reizi pasaules čempionātos Latvijas vieglatlēts uz goda pjedestāla kāpa 1983.gadā, kad PSRS komandā startējušais Dainis Kūla izcīnīja bronzu šķēpa mešanā. Pasaules čempionāti vieglatlētikā notiek kopš 1983.gada, un tos rīko katru otro gadu.

Svarīgākais