Pēc 28 gadu pārtraukuma Latvijai pasaules bronzu izcīna Radeviča

Latvijas rekordiste tāllēkšanā Ineta Radeviča, sasniedzot savu sezonas labāko rezultātu - 6,76 metri, izcīnījusi Latvijai pirmo medaļu pasaules čempionātā vieglatlētikā kopš neatkarības atgūšanas.

Tāpat kā iepriekšējā pasaules čempionātā Berlīnē 2009. gadā, arī šoreiz par čempioni kļuva ASV tāllēcēja Britnija Rīza.

Radeviča sacensības veica ļoti stabili, jau ar pirmajiem lēcieniem ierindojoties starp līderēm un pakāpeniski uzlabojot savu rezultātu. Pirms pēdējās lēcienu sērijas latviete bija atstumta uz ceturto vietu, taču lielisks pēdējais lēciens ļāva no bronzas pozīcijām "izstumt" baltkrievieti Mirončiku-Ivanovu, kura tika pārspēta par diviem centimetriem.

Radevičas panākums nozīmē, ka pirmo reizi kopš pirmajām sacensībām 1983. gadā kāds Latvijas vieglatlēts pasaules čempionātā izcīnījis medaļu. Toreiz uz pjedestāla zemākā pakāpiena kāpa šķēpmetējs Dainis Kūla, pārstāvot Padomju Savienības izlasi.

Šīs sezonas tāllēcēju ranga līdere Britnija Rīza (ASV) pasaules čempionāta zeltu nodrošināja pēc līdzīga scenārija kā viņas tautietis Dvaits Filipss pirms dažiem gadiem - veiksmīgi tika izpildīts tikai pirmais no sešiem lēcieniem, taču ar to pietika, lai zelta medaļa iegultos amerikānietes kabatā. Tās "svars" šoreiz izrādījās 6,82 metri. Otro vietu ieguva Krievijas tāllēcēja Olga Kučerenko, kura savu sacensību labāko rezultātu - 6,77 sasniedza pat divos lēcienos.

Finālsacensībās neveiksmi piedzīvoja vairākas pazīstamas tāllēcējas. Brazīliete Magi, kura dienu iepriekš uzrādīja augstvērtīgāko rezultātu kvaliifkācijā (6,86 m), finālā sekmīgi izpildīja tikai vienu gaužām pieticīgu 6,17 metru tālu lēcienu un noslēdza čempionātu vienpadsmitajā vietā, apsteidzot vienīgi bez rezultāta palikušo amerikānieti Džimo. Ārpus labāko astoņnieka palika arī Naide Gomeša (Portugāle), kurai padevās 6,26 metrus tāls lēciens.