Seši, kuri Ķegumā tēmē uz pjedestālu

Nedēļas nogalē Ķeguma "Zelta zirga" trasē Latvijas motokrosa līdzjutēju sengaidītais pasākums – pasaules čempionāta posms MX1 un MX2 soloklasēs.

Lieki teikt, ka tik augsta ranga "vienbraucēju" motosacīkstes Latvijā vēl nav bijušas, un tādēļ jo interesantāk klātienē pavērot, kā uz čempionāta līdera Antonio Kairoli, otrajā vietā esošā Dāvida Filipertsa, pieredzējušā Džošua Kopinsa, līdz motokrosa elitei tikušā igauņa Tanela Leoka, jaunā zvaigznes Maksimiljana Nagla un Kena de Dikera fona izskatīsies mūsējie. Kas viņiem stāsies pretī?

Antonio Kairoli (Nr. 222)

23 gadus vecais Sicīlijā dzimušais puisis (visai netipiski, jo itāliešu labākie motokrosisti parasti nāk no valsts ziemeļiem) pasaules čempionāta apritē ir sešus gadus un jau pamanījies divreiz izcīnīt titulu (2005. gadā, aizvadot tikai otro sezonu pieaugušo motokrosā, kā arī 2007. gadā), tiesa, otrajā pēc ranga spēcīgākajā – MX2 – klasē. Pateicoties milzīgajam azartam, Kairoli kļuvis par vienu no labākajiem un ātrākajiem pasaules čempionāta dalībniekiem. 2007. gadā Antonio uzvara bija ļoti pārliecinoša – viņš kāpa uz pjedestāla augstākā pakāpiena 10 no 14 posmiem, izcīnīja 21 uzvaru 28 braucienos, startējot ar "Yamaha Z250F". Pēc šī panākuma Kairoli parakstīja līgumu ar "Yamaha Red Bull De Carli" vēl uz trim sezonām. Pagājušais gads MX2 klasē viņam gan nebija tāds, kā cerēts, – septiņas uzvaras braucienos un četri "Grand prix" tituli, kam sekoja sadursme DĀR GP, ceļgala savainojums un operācija. Pavasarī tika izlemts pārcelties uz MX1, un Kairoli atkal ir uz strīpas – uzvaras sešos no pirmajiem astoņiem posmiem (dubultpanākumi Stambulā un Agedā), un pagaidām pirmā vieta kopvērtējumā.

Dāvids Filipertss (Nr. 19)

Vēl viens Itālijas pārstāvis, kurš pirms Vācijas GP pagājušās nedēļas nogalē bija vistuvāk savam tautietim. Un kā gan ne, ja tieši šis motokrosā augumā visai raženais (180 cm) vīrs ir pašreizējais pasaules čempions. Toskānā dzīvojošais Beļģijā dzimušais 25 gadus vecais Filipertss MX1 ielauzās kā vējš. Tas notika pagājušogad pēc tam, kad viņš MX2 klasē bija aizvadījis četras sezonas (19., 4., 3. un 6. vieta). Pirmoreiz uz pjedestāla "Yamaha Monster Energy MX Team" pārstāvis tika jau otrajā posmā, bet trešajās sacīkstēs Portugālē guva arī pirmo uzvaru braucienā. Nebija ilgi jāgaida arī pirmais GP tituls – ceturtajā posmā Bulgārijā. Kopš tā brīža Filipertss kopvērtējuma līderpozīciju zaudēja tikai reizi, turklāt uz īsu brīdi, bet sezonas noslēgums viņam bija fantastisks – Dāvidu kronēja par čempionu savu līdzjutēju priekšā pēc pēdējā posma Faencā. Šosezon Filipertss pie GP uzvarām vēl nav ticis, taču brauc ļoti stabili (izņemot pirmo posmu... Faencā), un tas ļauj pretendēt uz otro titulu pēc kārtas.

Džošua Kopinss (Nr. 6)

Atšķirībā no Itālijas pārstāvjiem jaunzēlandietis lielajā motokrosā ir jau ļoti sen – kopš 1996. gada, un deviņus no pēdējiem desmit gadiem allaž bijis labāko desmitniekā attiecīgajā klasē. Pēc septiņām 250 kub. cm pavadītajām sezonām 2003. gadā Kopinss pārcēlās uz MXGP (nākamā MX1). Debijas gads ar jaudīgāko moci viņam sākās neveiksmīgi – kritiens pirmssezonas treniņu krosā beidzās ar muguras un potītes savainojumu. Džošua bija spiests izlaist vairākas čempionāta ievadsacīkstes, un nācās samierināties ar 12. vietu kopvērtējumā. Turpmākajās sezonās jaunzēlandietis, kas dzīvo Beļģijā, ne reizi nav sezonu beidzis zemāk par septīto vietu. 2005. gadā viņš bija vienīgais, kas izgrieza pogas leģendārajam Stefanam Evertsam, turklāt divreiz (Zviedrijā un DĀR). Nākamajā sezonā viņš nopietni tēmēja uz titulu, taču treniņā izmežģīja plecu un izlaida pirmos posmus. 2007. gadā vēl četrus GP pirms finiša Kopinss tuvāko sāncensi apsteidza par vairāk nekā 100 punktiem, taču atkal guva pleca traumu – šoreiz lūzumu un palika trešais. Pērn viņam neveicās, bet šajā čempionātā krosists, kurš kļuvis par tēvu un no kura staro sirsnība, pilda "Yamaha Monster Energy" komandas braucēja pienākumus un regulāri turas labāko sešniekā.

Tanels Leoks (Nr. 8)

Viens no Leoku dinastijas pārstāvjiem (viņa tēvocis ir pazīstamais Āvo Leoks) ir pasaules čempionāta līdera Kairoli komandas biedrs "Yamaha Red Bull De Carli" vienībā. Atšķirībā no Kairoli Tanels MX1 ielēca no 125 kub. cm klases, un tas notika 2004. gadā. Pirms tam igauņu jaunais talants divreiz pēc kārtas kļuva par pasaules junioru čempionu, taču astotdaļlitriniekos viņam viegli neklājās. Tomēr lēmums par pāriešanu MX1 klasē izrādījās pareizs, un jau debijas sezonā 2004. gadā Tanels kopvērtējumā ierindojās sestajā vietā, liekot par sevi runāt. Līdz šim augstākais 24 gadus vecā igauņa panākums ir piektā vieta kopvērtējumā 2006. gadā (šīs sezonas ievadpomsā Zolderā Tanels pirmo reizi stājās uz pjedestāla). Pie pirmās "Grand prix" uzvaras Leoks tika pagājušogad Īrijas GP Feirihausā netālu no Dublinas, bet šo sezonu sāka ar pirmo vietu Itālijā Faencas trasē. Tālāk gan tik labi nav gājis, taču labāko astoņniekā Tanels, kas nesen iestūrēja laulības ostā un kam jau piedzimis pirmais dēls Sebastjans, turas stabili un Ķegumā, savu tautiešu atbalstīts, būs viens no pretendentiem uz godalgotu vietu.

Maksimiljans Nagls (Nr. 5)

Makss pasaules čempionāta apritē ir sesto sezonu un strauji progresē. 21 gadu vecais vācietis augstākā motokrosa karjeru sāka 2003. gadā 125 kub. cm klasē, bet jau pēc gada pārcēlās uz MX2, kurā aizvadīja trīs sezonas (labākais sasniegums 16. vieta 2005. gadā). Pirms diviem gadiem Nagls bija nobriedis tam, lai sēstos uz jaudīgākā moča. Debijas sezonā elitē – 18. vieta kopvērtējumā, bet pērn Makss aplienāja, ka konkurentiem ar viņu nāksies rēķināties jau tuvākajā laikā. Pagājušās sezonas pēdējā posmā Faencā Nagls svinēja pirmo GP uzvaru, un čempionātu beidza sestajā vietā. Šī sezona austriešu "Red Bull KTM" komandas pārstāvim nesākās, kā cerēts, taču četrās pēdējās sacensībās pirms pagājušās nedēļas nogales Vācijas GP viņš ne reizi nebija zemāk par piekto vietu, bet kulminācija visam notika Ernī, kur Nagls pamanījās izcīnīt pirmo vietu abos braucienos un uz dzimteni devās apņēmības pilns turpināt iesākto (ar trešo vietu kopvērtējumā kabatā). Un tad uz Ķegumu pēc jaunām emocijām.

Kens de Dikers (Nr. 9)

"Teka Suzuki" komandas līderis milzis (191 cm, 85 kg) sezonas sākumā tika uzskatīts par galveno Kairoli sāncensi cīņā par pasaules čempiona titulu, taču smagais kritiens Spānijā (līdz tam viņš ieņēma otro vietu kopvērtējumā), kurā beļģu motokrosists savainoja plecu, neļāva 25 gadus vecajam (dzimšanas diena bija 20. jūnijā) sportistam ar pilnu atdevi sacensties nākamajos posmos Anglijā un Francijā. Tomēr viņš ir pārliecības pilns, ka čempiona tituls vēl nav izslīdējis no rokām. "Ceru, ka tuvākajās nedēļās spēšu parādīt labāko sniegumu, jo seko trīs posmi pēc kārtas (Vācija, Latvija un Zviedrija) un tur var zaudēt ļoti daudz punktu. Tāpēc šajos posmos gribu būt spēcīgs," uzsver de Dikers, kas pasaules čempionātā ir kopš 2003., bet MX1 – kopš 2004. gada. Ienākot motokrosa karaliskajā klasē, de Dikers ne reizi nav sezonu beidzis zemāk par devīto vietu, bet pērn viņš palika trešais. Pie pirmās GP uzvaras beļģis tika 2007. gadā Udevallā (Zviedrija), bet pagājušogad Valkensvārdā (Nīderlande) panākumu atkārtoja.

Svarīgākais