Sešus gadus pēc savas galvenās konkurentes profesionālās daudzdienu riteņbraukšanas elitē – sacensības "Tour de France" simto pastāvēšanas jubileju var atzīmēt arī itāļu nacionālais saldēdiens "Giro d" Italia".
Simt gados ierakstītas daudzas spožas lappuses riteņbraukšanas vēsturē – atliek pieminēt tādus vārdus kā Fausto Kopi, Edijs Merkss, kuri šajās sacensībās uzvarējuši pa piecām reizēm, trīskārtējo čempionu Bernāru Ino, Migelu Indurainu, kas bijis labākais divreiz. Laurus "Giro" plūkuši arī mūsējie – Pjotrs Ugrjumovs un Romāns Vainšteins.
Velobraucienu dibina laikraksts
Nemaz nav tik daudz augstākās raudzes sporta sacensību, kuras var lepoties ar simts gadu ilgu vēsturi. Šajā maijā apaļo jubileju atzīmē pasaulē otras populārākās (Pēc "Tour") daudzdienu riteņbraukšanas sacensības "Giro d" Italia", kuras pimsākumi meklējami 1909. gadā.
"Giro" dibinātāja un galvenā sponsore (līdzīgi kā izdevums "L"Auto" attiecībā uz "Tour") ir Itālijas populārākais sporta laikraksts "Gazzetta dello Sport". Šī avīze dibināta 1896. gada 2. aprīlī un sākumā iznāca divreiz nedēļā, bet 1909. gadā, kad pirmoreiz tika sarīkotas lielās riteņbraukšanas sacensības, jau trīsreiz (no 1913. gada jaunu laikrakstu var iegādāties katru dienu). Pirmais "Giro" direktors Armando Kunē tolaik bija "Gazzetta" riteņbraukšanas nodaļas vadītājs. Laikraksts ieguldīja 3000 liru uzvarētāja prēmēšanai (Itālijas Riteņbraukšanas savienība piemeta klāt vēl 14 000 itāļu naudiņas).
"Gazzetta" sākumā tika drukāta uz balta papīra, taču 1899. gadā pārgāja uz lētāko rozā krāsu. Ne no labas dzīves. Mūsdienās rozā krāsa jau kļuvusi par savdabīgu šā laikraksta firmas zīmi. 1908. gada 7. augustā avīze pirmajā lappusē paziņoja, ka 1909. gadā notiks pirmā "Giro" (gandrīz gadu pirms pašām sacensībām!), un tas kļuva par lielisku reklāmas gājienu. Jau tolaik starp izdevējiem notika cīņa ne pa jokam par vietu zem saules. Pati superdaudzdienu velobrauciena ideja nebija jauna, "Tour" pierādīja, ka arī velosportā var taisīt labu naudu. "Gazzetta" kļuva par pirmo no Itālijas avīzēm, kas sajuta, ka sacīkstes var dot kārtīgu peļņu.
Pirmā "Giro" startēja 1909. gada 13. maijā pulksten 14.53 pēc vietējā laika, un sportistiem bija jāveic ceļš no Loreto līdz Milānai. Pirmajā velobraucienā notika astoņi posmi 2488 kilometru kopgarumā (vidējais posma garums bija 311 km – pēc tālaika mērauklas fantastisks attālums). Nav brīnums, ka līdz finišam Milānā tika vien 49 sportisti no 127. Par pirmo "Giro" uzvarētāju kļuva Luidži Ganna un saņēma 5325 liru prēmiju, bet pēdējais braucējs, ko kvalificēja, tika pie 300 lirām. Salīdzinājumam: "Giro" direktora Kunē alga bija 150 liru mēnesī.
Sakaru līdzekļu trūkuma dēļ svaigāko informāciju par sacīkšu norisi interesenti varēja saņemt "Lancia-Lyon Peugeot" veikala skatlogā vai arī, piezvanot pa tālruni 3369.
Binda, Kopi un Merkss – pieckārtēji
Pa šiem gadiem "Giro" norisē pārtraukums bijis tikai divreiz (abos gadījumos kara laikā), tādēļ kopumā šogad sacensības notiks nevis simto, bet gan 92. reizi.
Šķiet, ir ļoti maz tādu riteņbraukšanas slavenību, kuras kaut reizi nav izmēģinājušas spēkus "Giro". Līdz šim viens no nedaudzajiem atturībniekiem bija septiņkārtējais "Tour" uzvarētājs Lenss Ārmstrongs, taču, kā zināms, viņa atgriešanās lielajā sportā notika tieši pagājušās nedēļas nogalē un tieši Itālijā.
"Giro" ir savi varoņi: pa piecām reizēm uzvarējuši Alfredo Binda (1925., 1927., 1928., 1929., 1933.), Fausto Kopi (1940., 1947., 1949., 1952., 1953.) un Edijs Merkss (1968., 1970., 1972., 1973., 1974.). 1973. gadā Merkss ar iesauku Kanibāls bija līderis no pirmā posma līdz pat finišam. Seko pieci riteņbraucēji ar trim uzvarām, to skaitā arī leģendārais Bernārs Ino. Jā, "Giro" nav tādu supervaroņu kā "Tour" gadījumā Ārmstrongs, tomēr gandrīz visi labākie kaut vai reizi ir tikuši pie pirmās vietas arī Itālijā, bet pieckārtējie "Tour" čempioni Žaks Anketils un Migels Indurains to spējuši pat divreiz.
Ļoti iespējams, ka Ārmstronga "Tour" sasniegums kā pirmajam savulaik būtu pakļāvies Kopi, kas 1940. gadā kļuva par visu laiku jaunāko (20 gadu, astoņi mēneši un 25 dienas) "Giro" uzvarētāju. Otrā pasaules kara dēļ piecus gadus sacīkstes nenotika. Piecus gadus pēc Kopi nāves (1965. gadā) viņa vārdā nosauca "Giro" augstāko virsotni (2758 m) par "Cima Coppi". Vecākais "Giro" uzvarētājs ir itālietis Florenco Manji, kam 1955. gadā bija 35 vasaras aiz muguras. Visvairāk uz pjedestāla spējis tikt Feliče Džimondi – viņš trīsreiz uzvarēja (1967., 1969. un 1976. gadā), divreiz bija otrais un četras reizes trešais. Mazākais dalībnieku skaits bija 1912. gadā, kad, nobijušies no smagās trases, uz starta stājās tikai 56 braucēji, (rekords – 298 sportisti – pieder 1928. gadam). Garākais posms "Giro" 100 gadu vēsturē bija 1914. gadā, kad riteņbraucējiem bija jāveic 430 kilometru no Lukas līdz Romai. Tajā pašā gadā līdz finišam tika vien astoņi braucēji – tas ir sacīkšu antirekords. Īsākās "Giro" sacensības notika 1909. gadā, kad sacīkšu kopējais garums bija 2448 km (garākais velobrauciens datējams ar 1957. gadu – 4337 km).
1927., 1928. un 1929. gadā Alfredo Binda izcīnīja vieglas uzvaras, un Kunē, paredzēdams vēl vienu šā riteņbraucēja triumfu un nevēlēdamies zaudēt skatītāju interesi, lūdza sportistam nepiedalīties 1930. gada sacīkstēs. Binda atbildēja: "Esmu ar mieru, taču apsēdīsimies un parēķināsim. Jūs man apmaksājat uzvaru visos posmos un kopvērtējumā, bet es palieku mājās un stiprinu ģimeni." Binda, neapseglojot savu kaujas zirgu, saņēma 22 500 liru. Ģimene tika nostiprināta, nauda saņemta, bet Bindas trīs gadu valdīšana pārtrūka. Starp citu, Binda izcīnījis 41 uzvaru atsevišķos posmos, bet rekordists ar 412 panākumiem ir Mario Čipolīni.
"Gazzetta" krāsa – līdera krekliņam
Interesanta ir "Giro" krekliņu vēsture. Līdzīgi kā "Tour", līdera krekliņa toni nosaka sacīkšu patrona izdevuma krāsa. Francijā tā ir dzeltena, bet Itālijā kopš 1931. gada – rozā. Pirmais, kurš uzvilka rozā krekliņu 1931. gadā, ir Lerko Guerra. Aveņkrāsas krekliņš pienākas sportistam, kam ir visvairāk punktu sprinta klasifikācijā (piešķir kopš 1966. gada). "Giro" kalnu karalim tiek zaļais -tērps ("Tour" zaļo krekliņu dod labākajam sprinterim). Pirmo reizi šajā ieskaitē krekliņš parādījās 1933. gadā (un nonāca Bindas glabāšanā).
Ar "Giro" saistītas arī vairākas spožas lappuses Latvijas riteņbraukšanas vēsturē. 1993. gadā līdz pēdējiem metriem par uzvaru kopvērtējumā ar Migelu Indurainu spēkojās Latvijas pārstāvis Pjotrs Ugrjumovs, kas galaiznākumā leģendārajam spānim piekāpās nieka 58 sekundes (Klaudio Kjapuči no Pjotra atpalika par četrapus minūtēm). 1995. gadā Ugrjumovs kopvērtējumā ierindojās trešajā vietā, 1996. – ceturtajā. 1999. gadā savu pirmo lielo panākumu guva Romāns Vainšteins, kas sestajā posmā izgrieza pogas visiem sāncenšiem.
Šāgada "Giro", kas sākās pagājušās nedēļas nogalē Venēcijā, trijās nedēļās jāveic 3395,5 km distance ar finišu Romā (pirmo reizi kopš 1989. gada, kad uzvarēja Lorāns Finjons, "Giro" finišēs ārpus Milānas). "Strādājām pie šīs "Giro" no visas sirds... Raugāmies uz "Giro" globalizāciju un spožu nākotni," uzsver brauciena direktors Andželo Zomenjāns. "Šī būs īpaša "Giro". Ceram, ka ar to aizsāksim 100 jaunus neaizmirstamus gadus brauciena vēsturē."
Šogad divi "Giro" posmi notiks Austrijā. Gobalizācija... Sacīkšu laikā būs seši kalnu finiši. Skaidrs, ka Ārmstronga atgriešanās, kas gan tika apdraudēta atslēgas kaula lūzuma dēļ, taču tagad, šķiet, viss ir kārtībā, tieši "Giro" piesaistīs milzu publikas interesi. Roka gan neceļas Ārmstrongu pieskaitīt tādiem favorītiem, kādi neapšaubāmi ir Ivans Baso (2006. gada sacīkšu uzvarētājs), Karloss Sastre (pašreizējais "Tour" čempions), Džilberto Simoni (divkārtējs "Giro" uzvarētājs), 2007. gadā triumfējušais Danilo di Luka un daži citi.