Matīsa Karro tēvs Ainārs savulaik bija viens no labākajiem motošosejniekiem Latvijā un bijušajā PSRS, taču arī viņam sirdij tuvāks tomēr ir motokross, jo pirms tam Apē viņš brauca tikai motokrosā.
Autors: ANATOLIJS KREIPĀNS
Publicēšanas datums: Otrdiena, 2008. gada 2. decembris.
Rubrika: Motosports (40. lpp.)
Pirmais bija Lauris Freibergs. Viņš izlauza ceļu uz pasaules čempionātu, viņš pirmais kļuva par Eiropas čempionu, pirmais kopš neatkarības atjaunošanas guva punktus "Grand Prix" posmos augstākā prestiža solo motociklu klasē MX-1. Nākamsezon sekosim 17 gadu vecajam Matīsam Karro. Šāgada pasaules junioru čempions noslēdzis tādu līgumu, kāda Latvijas motokrosa vēsturē vēl nav bijis, un aizvadīs savu pirmo pilno sezonu pasaules čempionātā MX-2 klasē – Anglijas komandas "Suso Motovision Suzuki" sastāvā.
"Motošoseju nebiju klātienē pat redzējis, pirmo reizi ar to iepazinos, kad dienēju armijā un biju mehāniķis. Pamēģināju, kaut kas sanāca, un sāku braukt," saka Ainārs, kurš arī piedalījās mūsu sarunā ar Matīsu un to papildināja. "Ja Matīsam būtu sagadījies braukt motošoseju, tad droši vien viņš to arī brauktu. Šā gada janvārī bijām Heresas trasē Spānijā, un tur Matīss pirmo reizi pamēģināja braukt ar šosejnieku. Viņam labi sanāca, un mani viņš apdzina, taču tā bija tikai izklaide – skaidrs, ka Matīsam ir motokross un tikai motokross."
– Tētis taisnojās, ka 15 gadu nebija braucis. Ko tad es? 16 gadu jeb vispār nebiju braucis ar šosejnieku... – smej Matīss.
Šogad tu esi kļuvis par pasaules junioru čempionu, esi divos braucienos bijis desmitniekā MX-2 klasē pasaules čempionāta posmā, kurā arī kopvērtējumā ierindojies 7. vietā. Kas tavā paša skatījumā ir augstāks sasniegums?
– Vietas desmitniekā MX-2 klasē Līropas trasē. Noteikti. Pierādīju, ka varu braukt pasaules elitē. Junioru tituls... Jā, tas ir vērtīgs, tomēr esmu pasaules čempions, taču tas ir cits – zemāks – līmenis. Varbūt visi arī nebija atbraukuši. Rēķināju, ka varu pacīnīties Holandē par uzvaru, jo bija man parocīga smilšaina Hērdes trase. Zināju, ka vietējie ļoti nopietni gatavojas, bija liels izaicinājums, bet tomēr MX-2 ir daudz augstāks līmenis.
Motokrosa aprindās runā, ka Karro esot labākais līgums Latvijas motokrosa vēsturē. Vai tā ir?
– Laikam. Šajā angļu "Suzuki" komandā esmu jau kopš septembra, kaut gan līgumu parakstīju nedaudz vēlāk. Līgums ir uz diviem gadiem, taču pēc nākamās sezonas man ir tiesības to lauzt. Ceru, ka nevajadzēs, jo komandā ir draudzīga, pat ģimeniska gaisotne, un tas kļuva par galveno iemeslu, kāpēc izvēlējos tieši šo komandu. Bija piedāvājums no vācu "Suzuki", arī tas bija labs, taču nebija pārliecības, ka viņi brauks pasaules čempionātā. Tad bija piedāvājums no holandiešu "Suzuki" komandas, taču tur nebija tik izdevīgi noteikumi. Tas labais līgums neizpaužas tā, ka man tagad maksās nezin kādu summu. Maksās prēmijas par labām vietām Anglijas un pasaules čempionāta braucienos, pagaidām tas ir mazumiņš naudas izteiksmē, jo jābrauc pasaulē pa spici, lai būtu liela nauda, bet tas pašreiz arī nav galvenais. Svarīgāk ir tas, ka esmu vienā no "Suzuki" rūpnīcas komandām, un tas nozīmē, ka tētim atkrīt rūpes par tehnikas sagādi un mehāniķiem – mums uz sezonu komandai būs 32 motocikli, kurus gatavos komandas mehāniķi, un tas būs ļoti augstā līmenī. Komanda atmaksās ceļu uz Angliju un visiem pasaules čempionāta posmiem – viss ir sakārtots tā, ka man jādomā tikai par braukšanu un par sevis sagatavošanu pienācīgā līmenī.
Ainārs Karro: – Tikai tāpēc, ka Matīsu paņēma komandā, viņam algu nemaksā, bet arī mums nevienam nekas nav jāmaksā. Esam starp labiem cilvēkiem labā komandā. Sezonas sākumā bija iespēja noslēgt līgumu ar vienu no "Honda" komandām, taču tur mums vajadzēja maksāt, lai viņi visu dotu. Uzklausījām igauņu motobraucēju padomu – nesākt nevienam maksāt. Ja būsi vajadzīgs, tad paņems. Tā arī notika. Ar šo komandu mēs vispār iepazināmies nejauši: pasaules čempionāta posmā Zviedrijā salūza mūsu vienīgais motocikls, un šī angļu komanda mums aizdeva savējo, bet tad prasīja, vai Matīss negrib pie viņiem komandā braukt. Tobrīd tas nelikās nopietni, bet, redz, kā viss sanāca.
Matīs, bet tu taču iepriekš braucu tikai ar hondām, toties tagad – "Suzuki" komanda...
– Tikai aizvadītās sezonas vidū sāku braukt ar "Suzuki". Mans menedžeris Tīnuss Nels sarunāja ar holandiešu "Suzuki" komandu, lai mani paņem kā izmēģinājumu braucēju, un bez tās holandiešu komandas es nebūtu uzvarējis pasaules junioru čempionātā – viņi man tā sagatavoja motociklu... Paši saviem spēkiem mēs to nevarētu izdarīt. Interesanti: galvenie konkurenti holandieši gatavoja man motociklu, ar kuru es holandiešus viņu trasē uzvarēju. Iedeva lielo busu, divus mehāniķus. Nezinu, kā uz viņiem vēlāk skatījās... Tā nokļuvu "Suzuki" apritē, un nolēmām tur palikt.
Kādi ir tavi tuvākie plāni?
– 6. decembrī jābūt Monako uz motosporta pasaules čempionu apbalvošanu un balli. Jau esmu izmēģinājis jaunos "Suzuki" motociklus, trīs nedēļas nodzīvoju Anglijā, iepazinos ar komandu, ar mehāniķiem, atbalstītājiem, braucējiem, bet decembrī varbūt atkal būs jābrauc izmēģināt motociklus. Janvāra vidū dosimies uz Itāliju trenēties, tad piedalīsimies Itālijas čempionāta posmos un starptautiskos motokrosos, pārbaudīšu savu gatavību un ātrumu, pārbaudīsim un regulēsim motociklus. Tad Anglijas čempionāta posms, bet 29. martā jau arī pirmais GP posms Itālijā. Tagad gan nedaudz jāatpūšas, jo sezona bija ļoti gara un smaga.
Visu rakstu lasiet 2. decembra izdevumā
