Lūiss Hemiltons kļuvis par jaunāko pasaules čempionu Pirmās formulas vēsturē, par pirmo britu kopš 1996. gada, kas izcīnījis šo titulu.
Jau tagad daudzi uzskata, ka viņam varētu būt pa spēkam Mihaela Šūmahera rekorda labošana – septiņi čempiona tituli, ko pats Lūiss par savu mērķi gan neuzskata. Šobrīd viņš bauda sava darba augļus un sola, ka tik ilgi, līdz viņam autosacīkstes vairs nesagādās prieku, paliks "McLaren" komandā, kuras vadītāja Rona Denisa aizbildniecībā izaudzis.
Pēdējā virāžā
2008. gada F-1 pasaules čempionāta pēdējais posms Brazīlijā. Lūisam Hemiltonam, lai kļūtu par čempionu, Interlagosā jāfinišē vismaz piektajam. Pēdējais aplis, bet Hemiltons, kad viņu uznākušajā lietū bija apsteidzis Sebastjans Fetels no "Toro Rosso", ir tikai sestais. Viņš uz slapjā asfalta cenšas noķert vācieti, riskē, ar pūlēm novalda braucamo virāžās, tomēr ir spiests finišēt aiz sāncenša. Vai tiešām otro gadu pēc kārtas Hemiltonu no pasaules čempiona nosaukuma šķirs viens vienīgs nieka punkts? Brauciena pārliecinošais uzvarētājs brazīlietis Felipe Masa ("Ferrari") gavilē, daudzie līdzjutēji ir ekstāzē, komandas boksos līksme, tomēr drīz vien kļūst skaidrs, ka šoreiz šiem priekiem nav pamata – izrādās, ka pēdējā virāžā pirms finiša gan Fetels, gan Hemiltons apsteidzis Timo Gloku no "Toyota", kas sacīkstes bija spiests beigt ar sausā laika riepām, turklāt stipri padilušām, un nespēja nosargāt ceturto pozīciju (vēlāk viņam un arī visai "Toyota" komandai ieteica pārģērbties neuzkrītošās drēbēs, lai nekļūtu par saniknoto līdzjutēju upuriem, jo tie pieļāva domu, ka Gloks Hemiltonu palaidis garām tīšuprāt).
Un tagad jau varēja gavilēt Hemiltons, viņa komanda, ģimene, līdzjutēji un visa Lielbritānija. Hemiltons, kam tēvs Entonijs savulaik bija devis vārdu par godu amerikāņu vieglatlētikas zvaigznei Karlam Lūisam, bija kļuvis par jaunāko (23 gadu, deviņu mēnešu un 26 dienu vecumā) pasaules čempionu Pirmajā formulā, pārspējot spāņa Fernando Alonso 2005. gada sasniegumu par četriem mēnešiem, un pirmo tumšādaino pilotu, kas to spējis paveikt. Salīdzinājumam: Mihaels Šūmahers pie pirmā no saviem septiņiem čempiontituliem tika 25 gadu, 10 mēnešu un 10 dienu vecumā. "Par Hemiltonu man ir vislabākais iespaids, jo viņš tik īsā laikā spēja paveikt neiedomājamo. Jau pērn viņš cīnījās pret Alonso un bieži bija visātrākais, bet šosezon izšķirīgajos brīžos parādīja, ka pa šo gadu daudz ir mācījies. Daži uzskata, ka viņš brauc pārāk agresīvi, taču tāds nu ir šis sports," atzīst Šūmahers, vecākais.
Hemiltons uz pasaules jumta
Vai Hemiltons tēmēs uz Šūmahera rekordu – septiņām uzvarām? "Man nav nekādas vēlmes pat mēģināt pārspēt viņa rekordu. Mani tas nesaista. Mīlu sēsties mašīnā un uzvarēt sacīkstē. Tikai tas dod īstu gandarījumu. Man bija grūti ierakstīt savu vārdu čempionātā. Par laimi, priekšā ir vēl daudzi gadi pilota statusā, un tas nozīmē, ka vēl ne reizi vien būšu čempions," uzsver Hemiltons, kas kļuvis par pirmo britu F-1 pasaules čempionu kopš 1996. gada, kad tronī kāpa Deimons Hils.
"Tas ir neiedomājami. Šī bija viena no aizraujošākajām sacīkstēm, kādas jebkad bijušas F-1. Šai uzvarai Lielbritānijā ir ļoti liela nozīme. Viņš spēja lieliski paveikt darbu, izturēt vissmagāko pārbaudījumu, kādu tikai var iedomāties. Tagad viņš atrodas uz pasaules jumta," atzīst Hils.
Hemiltons kļuvis par otro pilotu Pirmās formulas vēsturē pēc Žaka Vilnēva, kam izdevies tikt pie čempiona titula otrajā sezonā autosporta karaliskajā klasē. Tomēr atcerēsimies, ka viņš bija ļoti tuvu panākumam jau pērn, kad "McLaren" komandas sastāvā pirms pēdējā posma apsteidza savu daudz pieredzējušāko komandas biedru Fernando Alonso par četriem un Kimi Reikenenu no "Ferrari" – par septiņiem punktiem. Tomēr uzvarēt debijas sezonā Lūisam nebija lemts – izšķirīgajā sacīkstē tajā pašā Interlagosas trasē viņš kļūdījās jau pirmajā aplī un pēc sadursmes ar Alonso atkrita uz astoto vietu (arī pirms gada viņam atlika beigt braucienu piektajam, un tituls būtu rokā). Kad Lūiss bija ticis līdz sestajai pozīcijai, sāka niķoties mašīnas ātrumkārba, un nācās kārpīties uz augšu no 18. vietas. Tagad jau čempionāta debitantam vajadzēja cerēt uz konkurentu kļūmēm, taču tie tās nepieļāva. Hemiltons līdz finišam pakāpās uz septīto vietu, taču ar to bija par maz – pietrūka divu punktu. Bet par čempionu kļuva Reikenens. Otro reizi Hemiltons uz tā paša grābekļa neuzkāpa, lai gan tālu no tā nebija – "McLaren" komanda, kurai Lūiss sarūpēja pirmo čempiona titulu pilotiem kopš 1999. gada (toreiz uzvaru svinēja Mika Hakinens), nebija paredzējusi, ka Gloks pēdējos 35 apļus veiks bez riepu nomaiņas...
Rona Denisa aizbilstamais
"Sacīkste bija ārkārtīgi smaga. Redzējām, kā divas "Ferrari" mašīnas un Alonso atrāvās, taču negribējām ar tiem cīnīties. Spēlējām savu spēli – mūs interesēja ceturtā vai piektā vieta. Taču kurš gan varēja iedomāties, ka Gloks paliks ar sausā laika riepām? Sekojām līdzi tam, kas notiek divos pēdējos apļos, un minējām: vai vajag cīnīties par augstāku vietu ar Fetelu, vai arī varam viņu palaist garām? Teikšu godīgi, mums tobrīd bija ļoti smagi ap sirdi," pēc brauciena atzina "McLaren" komandas vadītājs Rons Deniss. "Esam ļoti priecīgi par komandu un arī Lūisu. Savulaik mūsu uzmanības lokā bija arī citi jaunie piloti, taču viņš ir īpašs. Viņš ne tikai uzvarēja čempionātā, viņš kļuva par jaunāko titula ieguvēju. Divos gados viņš ir izdarījis nopietnas korekcijas F-1 rekordu grāmatā. Divās pēdējās sezonās viņš izcīnījis visvairāk punktu no visiem F-1 pilotiem un ir pelnījis šo uzvaru!"
Rons Deniss Hemiltonam ir kā otrais tēvs: "McLaren" vadītājs šefību pār viņu uzņēmās tālajā 1995. gadā, kad desmitgadīgais Lūiss kļuva par žurnāla "Autosport" laureātu (tolaik viņš brauca ar kartingu) un ceremonijā piegāja pie Rona, lai uzzinātu, vai viņam ir izredzes kādu dienu startēt "McLaren" komandā. Rons vēlāk atcerējās gan šo puišeli, gan viņa jautājumu. Pēc trim gadiem, kuru laikā Lūiss bija uzvarējis visās sacīkstēs, kādas vien notika viņa vecuma jaunajiem braucējiem, Denisa preses sekretārs uzgrieza Hemiltonu tālruņa numuru: "Mister Hemilton, ar jums grib aprunāties Rons Deniss."
Hemiltonu ģimenes dzīve mainījās uz visiem laikiem. Klīda baumas, ka Deniss parakstījis vienošanos ar Lūisu uz 50 gadiem, saskaņā ar ko pirmās tiesības uz jauno talantu pieder "McLaren". Protams, tās bija tikai baumas, taču ir fakts, ka abu ceļi kopš tā laika (par starpnieku kļuva Lūisa tēvs Entonijs, kurš pameta darbu uz dzelzceļa) nešķiras. Hemiltons savu meistarību pārliecinoši parādīja visdažādākajās formulu klasēs, bet par virsotni kļuva uzvara GP-2 seriālā, kam sekoja vienošanās ar "McLaren".
"Ja ņemam vērā Lūisa vecumu, viņa iesaistīšanās pakāpi procesā, viņa upurus, īso F-1 karjeru, un, protams, uzvaras un vietas godalgoto trijniekā, tad varam iedomāties, kādu varoņdarbu viņš paveicis. Ja to visu ņemam vērā un vēl pievienojam šā sporta veida sarežģītību, tad sapratīsim, ka Lūiss paveicis kaut ko neparastu. Ja viņš arī turpmāk startēs ar tādu pašu pašaizliedzību un vēlmi uzvarēt, domāju, viņš ieņems vietu ēras izcilāko pilotu panteonā," atzīst bijušais pasaules čempions "McLaren" komandas sastāvā Mika Hakinens.
Nākamais mērķis – oranžais "McLaren LM"
Jā, Hemiltonam šosezon klājās pat vēl smagāk nekā pērn – viņš daudz biežāk kļūdījās (atcerēsimies kaut vai uztriekšanos Reikenena "Ferrari", kad tā bija piebremzējusi pie izbraukšanas no pitstopa, neapdomīgas apdzīšanas, noīsinot virāžas, par ko nācās saņemt sodu, pārāk agresīvus uzbrukumus sāncenšiem, protams, atkal ne bez sekām). Tomēr kļūmes – un ne mazāk – pieļāva arī sāncenši. "Neizmantoto iespēju čempionāts," atzina kāds itāļu laikraksts, domājot gan par Hemiltonu, gan Masu. Tomēr brits izrādījās veiksmīgāks.
Hemiltons, kas kopā ar savu draudzeni Nikolu Šercingeru (amerikāņu meiteņu grupas "Pussycat Dolls" vadošo vokālisti), kura Interlagosā ļoti vētraini juta līdzi Lūisam, kopš 2007. gada dzīvo Šveicē (briti izrēķinājuši, ka tādējādi viņu valsts kasei garām paslīd 20 līdz 30 miljonu eiro nodokļos), no kolēģiem izpelnījās pārmetumus par agresīvu braukšanu. Daudzi Hemiltonu ģimenei pārmet arī augstprātību. Tēvs Entonijs, kas ir Lūisa menedžeris, uz šiem pārmetumiem atbild: "Ja cilvēki mūs mīl, tas ir lieliski! Bet, ja nemīl, man viņu žēl. Iespējams, Dievs viņiem to piedos. Mēs esam kārtīgi cilvēki un tādi arī paliksim. Viss negatīvais, ko mums velta, pārvēršas milzu pozitīvajā enerģijā. Tas ir tas pats, kas degviela."
Viens no Hemiltona sapņiem ir tikt pie oranžās krāsas "McLaren LM" mašīnas, kas atrodas uz pjedestāla komandas rūpnīcā Vokingā. Rons Deniss solījis, ka, iespējams, kādreiz uzdāvinās savam aizbilstamajam šo braucamo, kas ir viens no retākajiem pasaulē un šobrīd maksā aptuveni astoņus miljonus USD. Varētu iedomāties, ka mašīna tiks Lūisam pēc viņa pirmās uzvaras, taču tā nav noticis. "Mēs noslēdzām vienošanos. Mašīna būs mana, kad trešo reizi kļūšu par pasaules čempionu. Tāpēc man jāstrādā vēl labāk, lai šo mērķi sasniegtu," smaida Hemiltons.
– Vai jums bija laiks izvērtēt situāciju pēdējos apļos?
– Darīju visu iespējamo un vairs par to negribu domāt. Ziniet, līdzjutēji sacīkstes uztver emocionālāk, asāk par pilotiem, taču tobrīd biju tikpat uzbudināts kā jūs. Domāju, ka sirds izlēks no krūtīm – paši visu redzējāt.
– ASV ievēlēts jauns prezidents. Ko jūs teiktu, ja rastos iespēja apsveikt Baraku Obamu?
– Teiktu: "Labrīt, prezidenta kungs!" Esmu laimīgs. Sekoju līdz vēlēšanām, pārdzīvoju par abiem kandidātiem, taču lepojos ar to, ka uzvarēja Obama, un apsveicu viņu ar veiksmīgu šīs sacīkstes finišu.
– Jūsu tēvs ir stāstījis par šķēršļiem, kādi jums bija jāpārvar, arī F-1...
– F-1 ir autosporta virsotne un dzīvesveids. Mums visiem nākas pārvarēt šķēršļus – jūs mācāties, rūdāt raksturu. Nekādu problēmu. Pagājušogad es piekāpos, zaudējot vienu punktu, taču arī tā ir apmācības procesa daļa.
– Šķiet, ka jūs izvairāties no apzīmējuma "pirmais tumšādainais čempions", parasti runājat tikai par sportiskajiem sasniegumiem...
– Tā ir, taču F-1 ir tikai viens tumšādainais sportists. Es lepojos. Man bija seši gadi, kad es sev teicu, ka sapņoju par šo mērķi. Atceros to brīdi. Tēvs man palīdzēja to sasniegt.
– Šobrīd esat atdarināšanas cienīgs piemērs. Ar ko jūs gribētu iedvesmot jaunatni, īpaši – tumšādaino jaunatni?
– Par to es neesmu domājis. Galvenais ir atvētas durvis, pierādīt, ka katrs var būt labākais, bet par atdarināšanas cienīgu piemēru: man ir laba audzināšana, ir sapratne par īstām vērtībām, domāju, ka tām jābūt katram. Cenšos pieturēties pie tā, ko manī ieaudzināja kopš bērnības.
– Šobrīd esat savas tautas varonis. Vai netaisāties atgriezties Lielbritānijā?
– Ziniet, esmu apmierināts. Dzīvē parādījies kaut kāds līdzsvars, un tagad neko negribas mainīt.
– Britu prese raksta, ka jūs kļūsiet par pirmo sporta miljardieri...
– Un kur jūs miljardu mārciņu tērētu?
– Nopirktu "McLaren"...
– Esmu laimīgs, ka varu pārstāvēt šo komandu, mums ir lieliska mašīna, taču kāpēc maksāt par to, kas jums jau ir?
Visu rakstu lasiet 11. novembra izdevumā