Latvijas "kantētāji" – čempionu pieprasīti

Cēsnieks Kaspars Liepiņš kļuva par otro Latvijas ekipāžu motokrosa "kantētāju" jeb līdzbraucēju, kurš ieguva pasaules čempiona titulu citas valsts pilota ekipāžā – kopā ar beļģi Jorisu Hendriksu.

Kaspars Stupelis iepriekš divas reizes pēc kārtas bija pasaules čempions kopā ar holandieti Danielu Vilemsenu. Vēl pirms tam piecas reizes pasaules čempiona titulu ekipāžā ar Kristeru Serģi atveda Artis Rasmanis. Droši vien, ka Jorisam Hendriksam un Kasparam Liepiņam kļūt par pasaules čempioniem nedaudz palīdzēja arī veiksme, taču viņi tik mērķtiecīgi strādāja, ka... Veiksme nevarēja palikt vienaldzīga. Mums ir viens pilots (Serģis) pasaules čempions un tagad jau trīs līdzbraucēji (Rasmanis, Stupelis, Liepiņš) pasaules čempioni ekipāžu motokrosā.

Pasaules čempionāta pēdējā posma pirmais brauciens Rudersbergas trasē Vācijā visu sagrieza kājām gaisā. Beļģi Jans Hendrikss un Tims Smīninkss tuvākos sekotājus Jorisu Hendriksu un Kasparu Liepiņu apsteidza par 13 punktiem. Savukārt trešajā vietā esošie brāļi Jānis un Lauris Daideri bija trešie un 22 punktus priekšā tobrīd jau pasaules eksčempionam Danielam Vilemsenam un Svenam Verbrigem. No otrās vietas brāļus šķīra 48 punkti, un par to viņi nesapņoja. Pēc pirmā brauciena Daideri jau bija sev nodrošinājuši bronzas medaļas, bet par līderiem kopvērtējumā bija kļuvuši Hendrikss/Liepiņš, no kuriem Hendrikss/Smīninkss atpalika par 12 punktiem.

"Tikai vēlāk uzzinājām, ka pirmajā braucienā Jana motociklam salūza ātrumkārba. Viņš slikti aizbrauca no starta, bet mēs uzreiz kļuvām par līderiem un pat neredzējām, kur ir Jans ar Timu," čempionāta priekšpēdējā brauciena notikumus atmiņā pārcilā Kaspars Liepiņš. "Aiz mums bija Vilemsens un Rupeiks, bet Janu nemanījām. Tad ieraudzījām, ka viņi – Jans un Tims – stāv trases malā, un sapratām, ka ir cerība iegūt titulu. Gājām uz maksimālo rezultātu – kā būs, tā būs. Pirms otrā un čempionāta pēdējā brauciena bijām 12 punktus priekšā, un viss jau bija izrēķināts: ja Jans uzvarētu, mums bija jābūt ne zemāk par septīto vietu, lai kļūtu par čempioniem. Bet... Labi zini, kā ir ar rēķināšanu motoru sporta veidos. Mums atkal iznāca lielisks starts, ilgu laiku bijām līderi, bet tad brits Brauns aizbrauca garām. Cīnījāmies ar Rupeiku, finišējām otrie jau kā pasaules čempioni. Brauciena laikā dažas reizes iedomājos, lai tik motociklam viss izturētu, mēs izturēsim, lai tik mocim nekas nenotiktu... Skaidrs, ka Jans bija "sašauts". Brauca pēc titula, viņi bija reāli līderi un vistuvāk titulam, bet tomēr zaudēja. Tā kā esam viena komanda, sajūtas ir divējādas. Sports dažreiz ir nežēlīgs. Šoreiz paveicās mums. Vēl jau tā īsti grūti noticēt, ka esmu pasaules čempions, pirms pāris gadiem par mani taču neviens nezināja... Pirms sezonas arī spriedām, ka jāmēģina tikt trijniekā, jāpacenšas iegūt trešo vietu, un tas būtu "super". Sanāca čempionu tituls."

Bez "piedzīvojumiem" nenāca arī trešā vieta brāļiem Daideriem, kuri pirmajā braucienā finišēja sestdien, bet Vilemsens/Verbrige izstājās un līdz ar to viena no jaunākajām pasaules čempionāta ekipāžām ieguva bronzas medaļas. Jānis un Lauris Daideri ir ceturtā Latvijas ekipāža, kas iegūst pasaules čempionāta medaļas – pēc Serģa/Rasmaņa, Serģa/Stupeļa un Māra Rupeika/Haralda Kurpnieka.

"Nevaru īsti pateikt, kas Vilemsenam pirmajā braucienā gadījās," saka Lauris Daiders. "It kā esot bremzes nojukušas. Kāds gan rādīja, ka vaina esot Vilīša galvā... Daži teica, ka Vilemsens nobrauca malā, redzēdams, ka nevar uzvarēt. Nezinu, kas viņam bija, jo mums pietika ar pašu problēmām – jau uzreiz pēc starta pārsita sajūga trubiņu, ārā sāka tecēt eļļa, un brauciena otro daļu veicām gandrīz bez sajūga. Labi, ka starts iznāca labs un sestie tomēr finišējām. Mums galvenais bija rezultāts kopvērtējumā nevis konkrētā braucienā, nedrīkstējām lieki riskēt. Labi, ka izdevās dabūt šo KTM LC4 motoru, kuru jau Anglijā bijām izmēģinājuši un kas ir jaudīgāks par iepriekšējo. Katrs tūnētājs motoru gatavo citādāk, turklāt motokrosam ir sava specifika, tā ka mēs to vēl paši nedaudz pielāgojām. Prieks un reizē gandarījums, ka mums izdevās paveikt to, uz ko cerējām, un kam nemaz tik daudzi neticēja, nepievīlām visus, kuri mūs atbalstīja un palīdzēja. Mājās atgriezāmies klusi, nekādu svinību vēl nebija, sezona vēl nav beigusies. Brauksim Holandes čempionāta posmā, tur mums ir atbalstītāji, un jau jādomā par nākamo sezonu."

***

Latvijas "kantētāji" – vislabākie?

Latvijai ir tikai viens pilots pasaules čempions motokrosā ekipāžām – Kristers Serģis. Titulus viņam palīdzējuši iegūt arī Kristians Verhagens un Ramons van Mils, taču tas ir bijis tikai atsevišķos čempionātu posmos. Īstais un galvenais līdzbraucējs bijis tikai viens – Artis Rasmanis. Līdzbraucēji jeb tā sauktie "kantētāji" pasaules čempioni mums kopš 13. septembra ir jau trīs – Rasmanis, Kaspars Stupelis un Kaspars Liepiņš. Kāpēc tā, nevis otrādi?

Pieckārtējais pasaules čempions Artis Rasmanis:

– Motokrosam motocikliem ar blakusvāģiem Latvijā ir senas un stipras tradīcijas, vīri nereti pa īstam sākuši skatīties motokrosu tikai tad, kad trasē devās "blaķenes". "Kantētājs" ir komandas sastāvdaļa, parasti pilots gādā sponsorus un visu pārējo, viņš ir tas galvenais. Ja sanāk tā, ka nav iespēju, ekipāža pajūk. No jauna jāsāk pilotam, bet līdzbraucējs paliek malā. Ja nezaudē mērķtiecību un uzticību motokrosam, tam ir rezultāts arī ar citu pilotu. Kasparam Liepiņam paveicās nokļūt pie Hendriksa, taču agri vai vēlu viņš būtu pamanīts un "izcelts". Van Vervens par viņu jau iepriekš interesējās. Pajuka sadarbība ar Leimani, bija Cēsīs uzņēmējs, kas viņus stutēja, bet tad vairs nevarēja, taču Kasparam nepazuda mērķis un gribēšana, tāpēc viņš arī nokļuva tur, kur nokļuva. Nav viegli gada lielāko daļu būt prom no mājām, bet Kaspars bija tam gatavs. Veiksme laikam tomēr nav akla. Man bija citādāk – ar Kristeru augām kaimiņos, man ģimenē neviens ar sportu nebija nodarboties, taču tēvs varēja palīdzēt motocikla sagatavošanā. Savukārt Kristeram kopš bērna kājas acu priekšā bija tēva Jāņa Serģa piemērs, un pat iedomāties nevar, ka Kristers nebūtu pilots, bet kāptu "blaķenē".

Divkārtējais pasaules čempions Kaspars Stupelis:

– Mūsu puišiem ir daudz nopietnāka un profesionālāka pieeja, viņi ir centīgāki un uzcītīgāki nekā daudzi ārzemju līdzbraucēji, kuri to uztver vairāk kā izklaidi. Kaspars Liepiņš ieguldījis ļoti lietu darbu, bija gatavs doties prom no mājām. Es savulaik darīju līdzīgi un biju savam vārdabrālim piemērs. Kopā gājām uz sporta zāli, devu viņam idejas un padomus, palīdzēju noticēt, ka viņš var būt pasaules elitē. Man ir liels gandarījums un prieks, ka Kasparam izdevās kļūt par pasaules čempionu. Arī par Daideriem liels prieks. Šogad ar Jāni, kurš ir pilots, vairāk pastrādāju fiziskās sagatavotības stiprināšanā, brāļi pašaizliedzīgi ieguldīja lielu darbu, tāpēc arī aizbrauca līdz medaļām. Visa pamatā ir attieksme. Tādas attieksmes šosezon pietrūka manam pilotam...

Pasaules čempions Kaspars Liepiņš:

– Neesmu par to domājis, jo līdz šim nebija iemesla... Neesmu vēl aptvēris, ka esmu pasaules čempions. Es jau intervijā jūsu žurnālam teicu, ka vēl pēc BMX nolēmu, – ja kādreiz vēl būšu kādā sporta veidā, darīšu visu ar pilnu atdevi, lai patiešām kaut ko sasniegtu, lai būtu gandarījums. Ja šis piemērs palīdzēs citiem, būšu priecīgs. Man kādreiz elki bija Serģis un Rasmanis. Man bija paraugs tas, ko un kā viņi dara, bet tagad pat grūti noticēt, ka es arī esmu pasaules čempions. Līdz saviem elkiem man gan vēl tālu... Runājot par vēl divām mūsu ekipāžām – Māris Rupeiks/Haralds Kurpnieks un Jānis Daiders/Lauris Daiders, tajās abi līdzbraucēji "kulbā" kāpuši dažādu iemeslu dēļ. Haralda Kurpnieka tēvs Ivars Kurpnieks savulaik bija viens no labākajiem "kantētājiem", un tieši viņš bija pēdējais Jāņa Serģa pārinieks garajā motobraucēja karjerā. Dēls aizgāja tēva pēdās. Starp brāļiem Daideriem jaunākais ir Jānis, un viņš ir pilots. Kāpēc pie stūres nav vecākā brāļa? Viss ir vienkārši, – Jānis savulaik bija pamaza auguma, un viņam bija arī nedaudz bail braukt "kulbā", tāpēc tajā kāpa vecākais brālis Lauris. Tā viņi sāka braukt, tā turpina un tā aizbrauca līdz pasaules čempionāta goda pjedestālam.

***

2009. gada PČ kopvērtējums:

1. Joriss Hendrikss/Kaspars Liepiņš (Beļģija/Latvija) 483

2. Jans Hendrikss/Tims Smīninkss (Beļģija) 465

3. Jānis Daiders/Lauris Daiders (Latvija) 418

4. Marko Hapihs/Martins Betšarts (Vācija/Šveice) 377

5. Daniels Vilemsens/Svens Verbrige (Nīderlande/Beļģija) 366

6. Vāclavs Rozehnāls/Mareks Rozehnāls (Čehija) 365

7. Māris Rupeiks/Haralds Kurpnieks/Bruno Kēlins (Latvija/Šveice) 341

12. Nikijs Pulinkss/Kaspars Stupelis (Beļģija/Latvija) 242

34. Arnolds Sīlis/Gints Sīlis (Latvija) 18

Punktus guva 62 ekipāžas.